Mežotnē sacenšas Latvijas un Lietuvas bruņinieki
Trešie Mežotnes pilskalna svētki sestdien, 23. maijā, pulcēja vairākus simtus apmeklētāju. Mežotnes senpilsētā, kā pirms tūkstoš gadiem, satikās ļaudis, skanēja vairākas valodas, šķindēja ieroči. Svētku atklāšana risinājās Lielupes kreisā krasta līcī. Te, senās ostas vietā, ar nesen izgatavotu kuršu laivu, kura pirmo reizi tika parādīta publiskai apskatei, ieradās vēsturisko cīņu kluba «Excaliburs» dalībnieki. Viens no svētku organizatoriem Anatolijs Kazačenko stāsta, ka laiva ir autentiska 9. – 10. gadsimta peldlīdzekļiem. To darinājis meistars Igors Vorums no Vecumniekiem.Šī gada svētkos namatēva lomā bija Tērvetes vēstures muzeja īpašnieks Normunds Jērums. Viņš atgādināja, ka 1219. gadā te notikušas pirmās cīņas starp zemgaļiem un lietuviešiem, kuros zemgaļu sabiedrotie bija bīskapa Alberta karotāji. Taču jau pēc gada, 1210. gadā, risinājās nākamās kaujas, kurās zemgaļiem pretī stājās 8000 krustnešu. Ir iecere nākamgad svētkos Mežotnē šo gadadienu atzīmēt vērienīgāk, organizējot divu dienu pasākumu.Par svētku centrālo notikumu izvērtās pilskalna virsotnē sarīkotais Latvijas un Lietuvas bruņinieku turnīrs. Cīņas bija līdzīgas, izšķirīgā kauja beidzās neizšķirti, taču kopumā pārāki izrādījās lietuvieši. Pēdējais turnīrā cīnījās Zigmunds Stenkevics no Tērvetes seno cīņu kopas «Zemgaļi»: «Pats esmu namdaris. Vēsture un senās cīņas ir mana aizraušanās. Lai tajās piedalītos, viens no pirmajiem nosacījumiem ir nebaidīties no traumām. Protams, nepieciešama arī fiziskā izturība, kaut vai tāpēc, ka jācīnās tērpā, kas ir gandrīz 30 kilogramu smags. Lietuvietis pēdējā kaujā mani pieveica. Varbūt viņš bija fiziski spēcīgāks, turklāt viņam bija vieglais bruņojums. Līdz ar to cīnītājs bija daudz aktīvāks.»Skatītāju netrūka arī cīņām, kurās bruņinieki bija ģērbušies krustnešu laika tērpos. Svētku apmeklētāji varēja izbaudīt veiklību, šaujot ar loku un arbaletu. Senpilsētas vietā vēstures biedrību un klubu dalībnieki demonstrēja senos amatus – viduslaiku apģērbu un rotu darināšanu. Uzņēmuma «Žagatas bode» mākslinieces vadīja pērļošanas darbnīcu, jelgavniece Ilze Pavlovska demonstrēja ziepju vārīšanu. Codietes Dairas Jātnieces virtuvē daudzi labprāt nobaudīja latviešu tradicionālos ēdienus. Vēsturniece Ilva Strautzele «Bauskas Dzīvei» uzteica interesanti organizētos svētkus, to norises laiku, darbību izkārtojumu: «Man patīk organizatoru centieni svētkos neizcelt ārišķību, bet gan domāt par norišu daudzveidību. Šis ir lielisks pasākums ģimeņu atpūtai, kurā vienlaikus var uzzināt daudz jauna. Man bija interesanti redzēt, kā meistare adīja zeķi ar vienu adatu. Biju dzirdējusi, nu pati par to pārliecinājos.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»