Vēstures mācīšanā vajadzīga izpratne
Latvijas izglītības speciālistiem ir atšķirīga nostāja pret patriotisko audzināšanu. Dažiem tā saistās tikai ar komunistisko režīmu. Padomju okupācijas 50 gados ir izaugušas vairākas paaudzes, kuras jau no bērnības tika apstrādātas komunistiskās propagandas un lielkrievu šovinisma garā. Pareizu vēstures izpratni šodien pauž okupācijas un vēstures muzeji.Pats esmu piedalījies vēstures jautājumu skaidrošanā Bauskas 2. vidusskolā, Kristīgajā pamatskolā un Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā. Izmantojot citātus un dažādus uzskates līdzekļus, skolēni iesaistās diskusijās un daudzi fakti «pielīp» paši no sevis. Tādā veidā vēsture kļūst interesanta, bet tad arī skolotājam ir jābūt aizrautīgam.Nācies dzirdēt, ka pedagogi nevēlas mācīt Latvijas vēsturi, jo baidās, ka nespēs atbildēt uz audzēkņu jautājumiem. Skolās strādā vismaz divu paaudžu skolotāji. Tiem, kuri izglītību guva padomju laikos, Latvijas vēstures izpratne ir jāmācās no jauna.Aptaujas liecina, ka daudzi jaunieši nezina, kas ir Lāčplēša diena, nemaz nerunājot par sarežģītākiem vēstures faktiem. Nevar mīlēt to, ko nepazīsti. Satrauc situācija skolās ar krievu mācību valodu.Skaidrojot vēsturi, manuprāt, būtu jāpieskaras arī jautājumam par Kārli Ulmani un 1934. gada 15. maiju. K. Ulmanis ar neatslābstošu enerģiju vadīja Latvijas dzīvi, sekmēja tās sasniegumu gūšanu īsajos 20 gadu Latvijas pirmās neatkarības gados. Vecākajai paaudzei Kārlis Ulmanis ir diženākā personība. Viņa mocekļa ceļš padomijas okupācijas sākumā vēlāk piemeklēja latviešu tautu.«Nav virs zemes tādas varas, kas spētu no latviešu sirdīm izraut neatkarīgā, brīvā valstī nodzīvotos 20 gadus. Mūs var apspiest, daļēji iznīcināt, bet, kamēr vien kāds latvietis dzīvos, dzīva būs dziņa pēc tiesībām brīvam dzīvot savā brīvā Latvijā,» sacījis Kārlis Ulmanis. Kaut mums šodien būtu tādi valstsvīri!Vēstures izpratni un Dzimtenes mīlestību palīdz veidot tradīcijas. Tāda ir organizācijas «Daugavas Vanagi Latvijā» Ceraukstes nodaļas rīkotā gadskārtējā tikšanās Viļa Plūdoņa «Lejeniekos». Šogad tā notiks svētdien, 31. maijā, plkst. 12.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»