Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu
Pēdējā laikā aktualizējušies jautājumi, kas iepriekš darba tiesiskajās attiecībās iesaistītajām pusēm nešķita svarīgi. Gan darba devēji, gan ņēmēji interesējas par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanas likumību. Vai darba devējs vienpersoniski drīkst piešķirt uz laiku atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, ja darbinieks tam nepiekrīt un vēlas turpināt darbu?Jāspēj vienotiesTā kā Darba likums tieši nenosaka rīcības modeli šajā gadījumā, jāprecizē, ka visi līgumi un vienošanās starp pusēm tiek slēgti vienojoties, ieklausoties argumentos, kas liek rīkoties tā vai citādi. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas nosaka Darba likuma 153. pants. Tajā teikts, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Šī norma paredzēta gadījumos, kad darbinieks pats lūdz darba devējam piešķirt bezalgas atvaļinājumu. Tad, ņemot vērā iesniegumu, darba devējs lemj par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu vai arī par atteikšanos to piešķirt. Tā ir vienīgā likuma norma Darba tiesībās, kas nosaka darba devēja tiesību lemt par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Savukārt, ja bezalgas atvaļinājums tiek piešķirts pēc darba devēja iniciatīvas, motivējot šo lēmumu ar naudas trūkumu un situāciju, ka nebūs iespēju samaksāt par padarīto, darbiniekam nav pamata nepiekrist šim darba devēja rīkojumam. Darba devējs šajā gadījumā nepārkāpj Darba likumu un strādājošā tiesības, jo likums neparedz aizliegumu izdot rīkojumu, pamatojoties uz konkrētu situāciju. Ja darba devējs darbiniekiem lūgtu turpināt strādāt, zinot, ka algu par padarīto nespēj samaksāt, tad tas ir jātulko kā darba tiesību pārkāpums. Darba likumā noteikts, ka darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam samaksa par paveikto, kas noteikts darba līgumā. Gadījumos, kad iepriekš paredzama situācija, ka algu izmaksai turpmāk pietrūks līdzekļu, darba devējam ir tiesības piedāvāt darbiniekiem šādu risinājumu. Divas iespējasPašreizējā situācijā finansiālas grūtības skar ne tikai valsts finansētās budžeta iestādes, kam iedalīts mazāk naudas, lai nodrošinātu algu izmaksu līdzšinējā apmērā, bet arī privāto sektoru. Ja pēc rīkojuma saņemšanas par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu darbinieks tomēr turpinātu strādāt, nebūtu nekāda pamatojuma Valsts darba inspekcijā vai tiesā apstrīdēt izdoto rīkojumu, pieprasot algu no darba devēja. Savlaicīgs darba devēja paziņojums, ka nav naudas, ko maksāt par darbinieka veikumu, nav saistāms ar tiesisku pārkāpumu. Šajā situācijā ir tikai divas iespējas – uz laiku darbiniekiem piešķirt bezalgas atvaļinājumu, cerot, ka varēs atsākt strādāt ierastajā ritmā, vai lemt par štatu samazināšanu.Tā kā Darba līgums ir pušu savstarpēja vienošanās starp darba devēju un darbinieku, tad, nerodot kompromisu, darbiniekam ir tiesības pēc savas iniciatīvas uzteikt darba līgumu.Noteiktas procesuālas darbībasBezalgas atvaļinājuma piešķiršanā ir noteiktas procesuālas darbības. Ja iniciators ir darba devējs, darbiniekam nav obligāti jāraksta iesniegums, pietiek parakstīties par to, ka ar rīkojumu ir iepazinies, un tas ir pamats izpildei. Savukārt, ja darbinieks pats izsaka lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu, tad darba devējs ar parakstu apstiprina darbinieka iepriekš sagatavotu iesniegumu. Arī termiņš, kādā darba devējam būtu jāpaziņo darbiniekiem par lēmumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu, likumā nav noteikts, jo ar šo rīkojumu netiek grozīti darba līguma nosacījumi vai uzteikts darba līgums, kura termiņu ievērošana ir obligāta. Valsts iestādēs pēdējā laikā ir vērojama prakse, ka «rīkojums no augšas» par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu vai papildu brīvdienu iedalīšanu nedēļas nogalē darbiniekus pārsteidz nesagatavotus, tikai dienu vai divas pirms darba režīma grozījumiem, pat pēdējā brīdī, izmantojot e-pastu. Tas ir nepareizi un pat neētiski. Ja par plānotajām brīvdienām netiek paziņots laikus un tas notiek haotiski, tad iestādes darbiniekiem, pamatojoties uz novēloto rīkojumu, nākas atcelt iepriekš plānotos pasākumus, kas saistīti ar iestādes darbu un orientēti uz sabiedrības interesēm.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»