Solījumos ne vienmēr apjauš savas iespējas

2009. gada 27. maijs 07:58

2916

Solījumos ne vienmēr apjauš savas iespējas

Pašvaldību vēlēšanās 6. jūnijā Bauskas novadā uz 17 deputātu vietām no astoņām partijām ir 147 kandidāti. Tas ir vairāk nekā astoņi cilvēki uz vienu vietu. Kandidātu vidējais vecums 45 gadi, vecākais no viņiem ir 73 gadus sasniegušais Igors Zāle, jaunākajai kandidātei Elīnai Millerei ir 18 gadu. Izņemot Līviju Šarķi no Dāviņu pagasta, pārējie vietvaru vadītāji deputāta darbu vēlas turpināt arī novadā. Šajā apskatā ne tik daudz par deputātu kandidātiem kā par viņu solījumiem. Tos izvērtēt palīdzēja vēstures maģistrs baušķenieks Aigars Urtāns, Uzvaras vidusskolas direktore Ērika Jansone un zemnieks Edgars Krišjānis no Ozolaines. Maz konkrētībasVērtētāju kopīgā atziņa – solījumos vēlētājiem gribētu lielāku konkrētību. Līdzās konstruktīviem solījumiem pārāk daudz frāžu, pat visai apšaubāmu piedāvājumu. «Pirmo reizi pirms vēlēšanām tik rūpīgi izlasīju visu partiju programmas. Nenožēloju, ka agrāk to neesmu darījusi, jo šajos tekstos ir maz konkrētu lietu. Tie pārpildīti ar darbības vārdiem vēlējuma izteiksmē. Ļoti maz skaidrojumu, kā paredzēts izpildīt solīto,» secina Ē. Jansone.Savukārt A. Urtāns pamanījis, ka dažu partiju programmas nav veidotas konkrētam novadam: «Piemēram, «Saskaņas centra» (SC) programma acīmredzot tapusi centralizēti. Tajā daudz vispārīgu frāžu, kas der visiem novadiem. Maz konkrētu, tieši Bauskas novadam aktuālu piedāvājumu. Par nenopietnu attieksmi liecina šīs apvienības solījums vairāk atbalstīt mūzikas un mākslas skolas – it kā Bauskas novadā tādas būs vairākas. Citviet rakstīts: «Minimāli jāizmanto pašvaldību budžets aparāta uzturēšanai.» Gribas jautāt, vai tad Bauskas novadā būs vairākas pašvaldības.» Vēl lasot līdzīgus apgalvojumus, kļūst skumji, ka partiju pārstāvji, kopējot tekstus, pat nav pacentušies tos izlabot.Iepazīstot programmas, saprotams ir viens – vairumam deputātu kandidātu nav skaidrības par to, kā dzīvot, strādāt jaunajā novadā. Tālab arī tik maz konkrētu, novada attīstību veicinošu piedāvājumu. Par to gan nav jābrīnās, ne arī daudz jānosoda. Diezin vai mūsu valstī vispār atradīsies kāds, kurš tagad pateiks, ko un kā darīsim pēc 1. jūlija.»Nerunā par pelnīšanuSolījumu kāri kandidātos tas nav mazinājis. Dažviet tas ir pārvērsts pat par absurdu. «Mēs esam par to, lai cilvēks būtu paēdis, siltumā un drošībā,» sola SC. «Izlasot to, kas ir pats par sevi saprotams, gribas ironizēt par cietumu, kur cilvēks ir paēdis, siltumā un drošībā,» tā A. Urtāns. Savs skaidrojums partiju bezzobainajiem, frāžu pilnajiem solījumiem ir Ē. Jansonei: «Kad pēc gadiem trim četriem kāds šīs programmas pārlasīs un vēlēsies pavaicāt, kas no solītā ir paveikts, neko jau nevarēs deputātiem pārmest. Solīts nekas konkrēti netiek.»Zīmīgi ir tas, ka arī tā dēvētās labējās partijas iet populistisko kreisā sociālisma ceļu, tik maz runājot par tiešām reālām ekonomikas un infrastruktūras lietām. Netiek domāts par naudas pelnīšanu, pārsvarā visi tik grib tērēt. LPP/LC, LSDSP, īpaši SC ļoti orientēti uz sociālo palīdzību. Taču programmās tā arī nav norādīts, kur viņi ņems naudu, lai nodrošinātu pabalstus, atbalstus, daudzās piemaksas, bezmaksas pusdienas. E. Krišjānim savukārt nav izprotams, kā LZS domā izpildīt solījumu nepieļaut lauksaimniecībā izmantojamo platību aizaudzēšanu.A. Urtānam neizprotami ir TB/LNNK un LPP/LC piedāvājumi uzņēmējdarbības atbalstam. Programmās zib pārgudras frāzes «attīstīsim biznesa inkubatorus, tehnoloģiju pārneses centrus». Realitātē industriālajam loģistikas parkam vieta jau sen ierādīta, vienīgi nekas nav padarīts. Vēlētājiem tomēr būtu lietderīgāk uzzināt, kā šo bijušā Bauskas lidlauka teritoriju pārvaldīt, lai tur patiešām gribētu ienākt investori un ritētu darbi. «Šeit man arī kā skolotājam gribas jautāt apvienību deputātu kandidātiem, kurš kura programmu ir norakstījis, jo dikti līdzīga ir šī abu partiju programmu sadaļa par atbalstu uzņēmējiem,» jautā A. Urtāns. Neizprot kompetencesDažviet programmās izteiktie solījumi nemaz nav aktuāli pašvaldību vēlēšanām. Gan E. Krišjānim, gan A. Urtānam šķiet, kandidāti sajaukuši valsts un pašvaldību kompetences. Piemēram, LPP/LC solītais samazināt ienākuma nodokli ģimenēm atbilstīgi bērnu skaitam, kā arī apņemšanās jaunajām ģimenēm rast iespēju saņemt valsts garantētu kredītu pirmā mājokļa iegādei ar iespēju dzēst aizdevuma pamatsummu pagarinātā termiņā.«LPP/LC sola veicināt sadarbību ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm, lai izglītības programmas tiktu veidotas atbilstīgi darba tirgus pieprasījumam. Man gan šķiet, šī nu nav pašvaldības, bet gan valsts kompetence. Turklāt – ko var solīt novada deputāti, ja valstī kopumā nav skaidrības, kādu profesiju pārstāvji tuvākajā laikā būs nepieciešami? Varu uzteikt Pilsoniskās savienības (PS) vēlmi saglabāt Pamūšas speciālo internātpamatskolu, reorganizēt Mežotnes internātvidusskolu, nodrošinot tajā profesionālās izglītības apguvi. Tomēr – kā viņi to izdarīs tagad, kad valstī arvien vairāk runā par profesionālo skolu slēgšanu? Atbildes man nav,» stāsta Ē. Jansone.Savukārt A. Urtānam nereāls šķiet LSDSP solījums rūpēties par novada izglītības politikas koncepcijas izstrādāšanu: «Šaubos, vai valsts izglītības likums pieļauj šādu reģionālu novada izglītības politiku. Latvijā taču ir vienota izglītības sistēma un valsts izglītības politika, ko nosaka ministrija, nevis pašvaldības.» Domā par savu elektorātuA. Urtāns konstatējis, ka partiju programmas koncentrētas noteiktām vēlētāju kategorijām. Apvienības TB/LNNK viens no darbības uzdevumiem ir rūpes par latviskas vides veidošanu un latvisko vērtību saglabāšanu. Tā sola atbalstīt nacionālpatriotiskās aktivitātes, vēstures izpētes un novadpētniecības projektus, arī mākslas un kultūras pasākumus. Turpretī SC programmā ir apņemšanās atbalstīt nacionālo kultūras biedrību darbību un dažādu tautu kultūras tradīciju saglabāšanu novadā. Atbilstīgi nosaukumam LSDSP programmā ir solījumi, piemēram, izstrādāt vienotus saistošos noteikumus par sociālo palīdzību novadā, izveidot mobilo sociālās aprūpes brigādi pensionāriem un invalīdiem, atvērt diennakts bērnudārza grupu. Līdzīgi LPP/LC uzsvērtas kristīgās un ģimeniskās vērtības, solīta sadarbība ar visām konfesijām. Samazinās izdevumusE. Krišjānis atzinīgi vērtē JL apņemšanos saglabāt, pat optimizēt iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus pārvaldes centros: «Taču – vai tādējādi mēs samazināsim administratīvās izmaksas? Ja tā nebūs, tad jau novadu reformai vispār ir maza jēga.»A. Urtāns gan pamanījis, ka LSDSP apņemas panākt administratīvā aparāta uzturēšanas izmaksu samazināšanu: «Tas ir labs solījums. Ievēlēšanas gadījumā no sociāldemokrātiem varēs prasīt tā izpildi. Līdzīgi kā TP apliecinājums saglabāt sociālo un citu pakalpojumu pieejamību, informācijas un atbalsta nodrošināšanu iedzīvotājiem vienlīdz augstā līmenī visā novadā. Vēlētājiem šādus solījumus ir svarīgi dzirdēt.» Brīdina neapjuktPartiju programmu kritizēšanā atturīgs šķiet E. Krišjānis. Viņš teic, ka visu partiju solījumos ir nosauktas pašvaldībām obligāti pildāmās funkcijas, no kurām tām nebūs iespējams izvairīties: «Ja vien pašvaldība gribēs un par to iestāsies, tā varētu panākt, piemēram, vietējo zemnieku produkcijas realizāciju novada skolās, bērnudārzos. Šis JL solījums šķiet cerīgs. Līdzīgi kā TB/LNNK apņemšanās lauku ceļu uzturēšanā vairāk iesaistīt zemniekus un lauku uzņēmējus.»A. Urtāns gan brīdina vēlētājus neapjukt labo solījumu gūzmā: «JL apņemas būvēt baseinu, organizēt kinoseansus. Tiesa, šķiet, tikai Bauskā. JL sola gājēju celiņu izveidošanu un apgaismošanu Jauncodē, Draudzības ielā, un Bērzkalnos. Apbēdināti var būt citu apdzīvoto vietu vēlētāji, piemēram, īslīcieši.»Arī E. Krišjānis ievērojis, ka nav konkrētu infrastruktūras objektu solījumu Vecsaules pagastā. PS kandidāti apņemas sākt jaunas bibliotēkas celtniecību Bauskā, TP vēlas uzlabot Bauskas Centrālās bibliotēkas infrastruktūru. E. Krišjānim šķiet, ka tagad, kad Rīgā top Gaismas pils, novados vajadzētu domāt par piekļuves tīklu uzlabošanu tai, nevis jaunu, nozīmes ziņā līdzīgu ēku būvniecību.Kā pozitīva lieta tiek minēta TP apņemšanās paaugstināt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, izveidot vienotu komunālo pakalpojumu pārvaldes dienestu novadā. Pozitīvi vērtējams ir LPP/LC solījums uzlabot Bauskas novada būvvaldes darbu, kas sekmētu investīciju piesaisti.A. Urtāns atzinīgi vērtē vairāku partiju apņemšanos veidot operatīvāku sistēmu cīņā ar noziedzību ielās, alkoholismu, narkomāniju un azartspēļu izplatību, nodrošināt stingrāku alkohola tirdzniecības un smēķēšanas noteikumu ievērošanas kontroli. Šo ieceri atbalstot, E. Krišjānis iebilst JL idejai veidot novadā savu pašvaldības policiju: «Tā būtu valsts funkciju dublēšana, arī līdzekļu izšķērdēšana. Labāks ir TP priekšlikums pilnveidot sadarbību ar valsts policiju un kārtībnieku dienestu novadā.» Neiztiek bez populisma Kā liels, bet atzīstami vērtējams izaicinājums ir TP apņemšanās pielāgot sabiedrisko transportu iedzīvotāju vajadzībām novadā. E. Krišjānis gan par lieku uzskata TP apņemšanos garantēt drošus skolēnu pārvadājumus: «Tā ir ar likumu noteikta pašvaldības funkcija. Tāpēc šāds solījums ir klajš populisms.»Dāsnus solījumus partiju programmās pamanījis A. Urtāns. Dažviet skaidri redzams, tos izpildīt nebūs iespējams. Piemēram, SC apņemšanās no pašvaldības budžeta piešķirt piemaksas daļējas kompensācijas skolotājiem par papildu izdevumiem, kas radušies, pildot darba pienākumus. Ē. Jansonei šis apgalvojums pat šķiet absurds, jo kandidāti runā par lietām, kas pilnīgi nav viņu kompetencē. Tāpat kā LPP/LC neizprotamā vēlme uzlabot mikroklimatu izglītības iestādēs.Zinot pašreizējo finanšu situāciju, tukšs šķiet arī LPP/LC solījums ieviest kompensācijas par bērnu auklīti. «Tad jau man labāk patīk SC programmā rakstītais: «Ir jāatbalsta tie, kas var, un jāpalīdz tiem, kas nevar.» Pateikts nav nekas, bet skan skaisti,» ne bez ironijas piebilst A. Urtāns.Tikpat tukšs šķiet LZS solījums ierobežot jaunu lielveikalu izbūvi Bauskā vai JL apņemšanās atbalstīt «Via Baltica» apvedceļa projekta izstrādāšanu. «Cik zinu, šāds projekts jau izstrādāts un apstiprināts,» precizē A. Urtāns. Izvairās no karstiem kartupeļiemĒ. Jansone pamanījusi, ka partijas izvairās kritiski izteikties par pašlaik «karstajām» tēmām: «Neviens neizsakās par vakara vidusskolas likvidēšanu. Tomēr nav arī konkrētu piemēru, kā veidosies izglītības sistēma novadā. Skaidrs, ka bez reorganizācijas neiztikt.»Arī E. Krišjānis labprāt uzzinātu, kāds iecerēts novada mazo skolu liktenis: «SC sola palielināt bērnudārzu skaitu, TB/LNNK pilnveidot pirmskolas izglītības iestāžu tīklu, LSDSP apņēmusies atvērt diennakts bērnudārza grupu. Tomēr es gribētu zināt, vai tas tiks īstenots no jauna celtās ēkās vai arī tam pielāgos skolas. Vienīgi LPP/LC pateikusi konkrēti, ka cels jaunus bērnudārzus. Man gan prātīgāk šķistu apzināt esošās ēkas, arī tagad pamestās vai pilnībā neizmantotās, un apgūt tās. Ja tiešām maza lauku skola nevar pastāvēt, tad bērnudārza grupiņas tajā varētu atvērt.»A. Urtāns pamanījis, ka konstruktīvs ir LSDSP piedāvājums saglabāt mazās lauku skolas ar vienotu administratīvo aparātu. Atzīstams ir arī LZS nodoms novadā esošo izglītības iestāžu pārstrukturēšanu pieļaut, ņemot vērā ne tikai viena skolēna mācīšanas izmaksas konkrētā skolā, bet arī iedzīvotāju blīvumu, viņu viedokli. «Par profesionālu attieksmi pret svarīgo izglītības jomu liecina arī LZS nostādne prasīt atbildību no vecākiem par bērnu uzvedību un sekmēm skolā.» Lai arī A. Urtāns atzinīgi vērtē JL izteikto atbalstu jauniešu vēlmei kļūt par pedagogiem un atgriezties novada skolās, Ē. Jansone uzskata, ka to nevarēs tik vienkārši īstenot, jo valsts politika pašlaik ir pavisam citāda. Solījumu nesamērību ar valsts politiku pamanījis arī A. Urtāns TB/LNNK vēlmē atbalstīt jauniešu iniciatīvas un paplašināt skolēnu interešu izglītības piedāvājumu: «Valstī diemžēl notiek skolēnu interešu izglītības piedāvājuma sašaurināšana. Varbūt tomēr ievēlēšanas gadījumā TB/LNNK deputātiem labāk būtu rūpēties par pašreizējā piedāvājuma saglabāšanu.»Aizmirstās lietas Rūpīgi izskatot programmas, atklājas, ka tajās «pazudušas» dažas svarīgas mūsu dzīves jomas. E. Krišjānis būtu vēlējies uzzināt, kā novadā organizēs glābšanas darbus, kāds būs vietējās varas atbalsts ugunsdzēsēju vienībām pagastos. Savukārt A. Urtāns gribētu konkrētību par novada muzeju nākotni: «Bauskas novadā būs trīs dažādi muzeji – Pils muzejs, Novadpētniecības un mākslas muzejs, Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs «Lejnieki». Programmās ir vispārīgas frāzes par atbalstu kultūrai un tās iestādēm. Muzejus kā konkrētas kultūras iestādes pieminējusi vien LPP/LC. Toties LZS kā kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgu vērtību nesējas sola atbalstīt vien baznīcas. Savukārt LSDSP programmā nav atrodams gandrīz nekas par kultūras jomu – tur nav neviena vārda ne tikai par muzejiem, bet arī par bibliotēkām. Toties piedāvājumā ir novada skolu ēku izmantošana kultūras un izglītības vajadzībām. Vai to saprast kā muzeju un bibliotēku pārcelšanu uz skolām?» Visu noteiks personībasApkopojot viedokļus par partiju priekšvēlēšanu programmām, uzrunātie uzsver, ka lielākajai daļai vēlētāju primārais tomēr būs kandidātu saraksts. E. Krišjānis uzskata, ka pagastu cilvēkiem ir mazāka iespēja tapt ievēlētiem: «Ļaudis no pagastiem ir teju visos sarakstos. Tādējādi tie iedzīvotāji, kas savu balsi atdos par sev zināmiem pašu cilvēkiem, var palikt zaudētājos. Savukārt, ja pilsētnieki būs vienotāki, tad 17 deputātu vidū baušķenieku būs vairāk. Es domāju, ka novadam kopumā par labu nāktu, ja to vadītu kāda pagasta pārstāvis. Tas nodrošinātu lielāku līdzsvaru starp centru un novada nomalēm.»Arī Ē. Jansone ir pārliecināta, ka daudzi balsos par pazīstamiem cilvēkiem, nevis par konkrētu partiju: «Ir vairāki spēcīgi saraksti, kuros ir sava amata profesionāļi, piemēram, PS. Gribas domāt, ja cilvēks ir labs savā nozarē, viņš varētu būt arī labs deputāts. Manuprāt, daudziem vēlētājiem tas būs svarīgs rādītājs. Atbalstu kolēģus, skolu direktorus, pedagogus, kas ir apņēmības pilni kļūt par deputātiem. Domāju, ievēlot šos cilvēkus, tā nebūtu sliktākā izvēle.»Arī A. Urtāns ir pārliecināts, ka lielākajai daļai vēlētāju primāras tomēr būs deputātu kandidātu personības: «Tas nav nekas nosodošs, bet gan svarīgs faktors, jo bez izglītotiem profesionāļiem ar pieredzi sava darba jomā un pašvaldību darbā piedāvāto solījumu pildīšana var izrādīties problemātiska. Kā spēcīgu šajā jomā varu minēt LZS sarakstu. Stipru personību bagāts saraksts ar vadošajiem nozaru profesionāļiem ir TP. Savu jomu pārzinātāji ir arī PS sarakstā.Jāpiemin arī TB/LNNK, kur sarakstā ir pārstāvji no visiem jaunajā Bauskas novadā ietilpstošajiem astoņiem pagastiem un Bauskas pilsētas. Turpretī LPP/LC 15 kandidātu vidū ir deviņi baušķenieki. Savukārt pilnīgs pretstats ir SC saraksts, kurā no piedāvātajiem 14 deputātu kandidātiem tikai četriem ir augstākā izglītība. Varbūt var arī tā. Latvijā, kā zināms, valsts nozari var vadīt cilvēks ar vidējo izglītību.»UZZIŅAIBauskas novada Domes vēlēšanās iesniegti astoņi kandidātu saraksti:«JAUNAIS LAIKS» – ar pirmo numuru pieteikts Gintauts Tarvids,«PILSONISKĀ SAVIENĪBA» – Valdis Veips,LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀ STRĀDNIEKU PARTIJA – Alvis Feldmanis,CENTRISKĀ PARTIJA «LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA» – Andris Āboliņš, TAUTAS PARTIJA – Uģis Zeltiņš,APVIENĪBA «TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI»/LNNK – Ārija Gaile,POLITISKO PARTIJU APVIENĪBA «SASKAŅAS CENTRS» – Vilija Akermane,PARTIJA «LPP/LC» – Ina Grasmane.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Solījumos ne vienmēr apjauš savas iespējas

Kategorijas