Mamma, tēti, palasīsim!

2017. gada 29. augusts 00:00

Vasaras brīvlaiku Bērnu žūrijas eksperti pavada, lasot un vērtējot jaunākās grāmatas. Šogad lasīšanas programmā «Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija» ir pieteikušās 26 bibliotēkas un skolas no Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novada, vēsta Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) apkopotā informācija.

Vājinās zēnu lasītprasme
Jaunie eksperti ir sadalīti grupās no piecu līdz 15 un vairāk gadu vecumam. Kopš 2012. gada žūrijā darbojas arī pieaugušo grupa, lai bērnu mammas, tēvi, vecvecāki un skolotāji rādītu labu paraugu.

Speciālisti uzskata, ka lasīšana priekšā nav tikai māmiņu pienākums. Ir ļoti svarīgi, lai dēliem un meitām lasītu tētis vai kāds cits ģimenes loceklis. Satraucošs simptoms ir lasītprasmes līmeņu atšķirība starp meitenēm un zēniem.

«Meiteņu pārākums dažās valstīs tiešām ir milzīgs, tūliņ aiz Somijas un Slovēnijas te ierindojas Latvija. Tāpat kā Somijā, plaisa starp meiteņu un zēnu lasītpratības līmeni aug,» konstatē Valsts kultūrkapitāla fonda literatūras nozares eksperte Maira Dobele.

Somijas pētījums liecina, ka 20 procenti 16 – 18 gadu vecu puišu neprot uzrakstīt dokumentus darba meklēšanai. Pētnieki norāda, ka zēnu lasītprasmei ir tieša saistība ar veiksmīgu karjeru tehnoloģiju un citās profesijās, kur ir vīriešu pārsvars.

Trūkst pusaudžu literatūras
Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Freimane apstiprina, ka visaktīvākie lasītāji ir sākumskolas zēni un meitenes. Nākamajās vecuma grupās lasītāju zēnu kļūst arvien mazāk. Iemesli nav pētīti, taču nevar noliegt, ka tīņi labprātāk izvēlas sportu, nevis lasīšanu, mūzikas vai mākslas nodarbības. Puikas ir noguruši, viņiem nav laika lasīšanai, turklāt mūsdienu literatūrā – gan pašmāju, gan tulkotajā – tikpat kā nav grāmatu, kas varētu aizraut zēnus. Literatūras nozares eksperti un bibliotēku speciālisti Latvijā jau pirms vairākiem gadiem sāka bažīties par pusaudžiem piemērotas literatūras trūkumu. Fantāzijas romāni šo deficītu nespēj aizstāt.

Toties jaunākajā vecuma grupā skaistu un izglītojošu grāmatu netrūkst. Sarmīte Freimane rāda šī gada Bērnu žūrijas grāmatu kolekciju, ko veido gan latviešu autoru darbi, gan tulkotā literatūra. Jauno ekspertu un bibliotekāru apbrīnu raisa mākslinieces Anitas Kreituses ilustrētā japāņu pasaka «Puika, kas zīmēja kaķus». Šis izdevums noteikti varētu pretendēt uz balvu Latvijas skaistāko grāmatu konkursā «Zelta ābele». Vizuālie tēli izdevumā mijiedarbojas ar tekstu. Šo grāmatu dāvanā labprāt saņemtu gan mazi, gan lielāki bērni.

Labs saturs un ilustrācijas
Augstvērtīgas pazīstamu mākslinieku ilustrācijas ir viena no iepriecinošām tendencēm Latvijas grāmatniecībā. Jāņa Baltvilka starptautiskajā bērnu literatūras konkursā nesen godalgoto Māra Runguļa grāmatu «Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti» ir ilustrējis Kristians Brekte, Kārļa Vērdiņa krājumu «Tētis» – mākslinieks Reinis Pētersons. Šie izdevumi ir iekļauti Bērnu žūrijas jaunajā kolekcijā, tāpat kā oriģinālā «Pasaku pavārgrāmata bērniem». Tās idejas autore un ilustratore ir Māra Viška, veselīgu ēdienu, našķu un kokteiļu recepšu autors – pavārs Mārtiņš Sirmais. Tos var pagatavot ikviens bērns, jo produkti ir atrodami katrā virtuvē. Grāmatas autori rāda, ka ēdienu var pasniegt kā acīm tīkamu mākslas darbu.

Vērtīga grāmata visai ģimenei ir vācu rakstnieces Anetes Mīrsvas garstāsts «Samsona ceļojums». Ne velti autore šogad kļuva par J. Baltvilka balvas laureāti. Lasot grāmatu par Samsonu, kas bija zēna Matsa «brālis un labākais suns pasaulē», diez vai izdosies novaldīt asaras, bet sāpes aizskalo zēna un mājdzīvnieka nesavtīgās mīlestības gaisma.

Līgumu ar Bauskas bērnu bibliotēku ir noslēguši 54 Bērnu žūrijas eksperti, vēsta S. Freimane. Visvairāk dalībnieku ir vecuma grupā no 9 līdz 11 gadiem. Daudzi eksperti sešas grāmatas jau ir izlasījuši. Līdz gada beigām viņiem būs jāaizpilda grāmatu vērtēšanas elektroniskās anketas, ko apkopos Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs. Pagājušajā gadā Bērnu žūrijā piedalījās 20 000 lasītāju no 712 bibliotēkām un skolām, liecina LNB dati.

Lūdz nebojāt vides objektu
Pirms dažām nedēļām pie Bauskas bērnu bibliotēkas iemājoja neparasts vides objekts – krauklis, pie kura bērni labprāt fotografējas. Tas ir bibliotēkas publicitātes tēls, uzsver Sarmīte Freimane. Viņa stāsta: «Skulptūra atceļoja no LNB, kas 2017. gada pavasarī bibliotēkām rīkoja konkursu «Kraukļi aizlido no Stikla kalna». Lai saņemtu figūru, LNB bija jāaizsūta pieteikums, paskaidrojot, kā vides objektu izmantos. Kraukļus saņēma septiņas bibliotēkas.»

Kad atklāja LNB jauno ēku 2014. gadā, vairāk nekā tūkstoš bērnu no Latvijas bibliotēkām piedalījās karnevāla gājienā uz Gaismas pili, lai pārkrāsotu kraukļu figūras baltā krāsā. Tas simbolizēja Saulcerītes atbrīvošanu no Stikla kalna. Akcijā piedalījās 30 Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada bērni.

Lasītāji un vecāki priecājas par kraukli pie bibliotēkas, taču S. Freimanei ir īpašs lūgums pilsētas iedzīvotājiem: «Lūdzu, neapmētājiet vides objektu ar tukšām pudelēm, neraujiet nost knābi, kā tas notika pirms pāris nedēļām! Mēs taču esam civilizēti ļaudis, kas ciena citu cilvēku darbu un ar pietāti izturas pret mākslas darbiem.»

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas dalībnieki

Bauskas novadā:
Bauskas bērnu bibliotēka, Ceraukstes, Codes, Gailīšu, Mežotnes, Vecsaules pagasta bibliotēka, Jauncodes, Strēlnieku, Ozolaines bibliotēka, Īslīces pagasta Rītausmu bibliotēka;
Bauskas pilsētas pamatskolas, Bauskas sākumskolas, Valsts ģimnāzijas, Mežgaļu pamatskolas, Mežotnes pamatskolas bibliotēka.

Vecumnieku novadā:
Valles un Skaistkalnes pagasta bibliotēka, Vecumnieku pagasta Misas un Beibežu bibliotēka;
Valles vidusskolas, Vecumnieku vidusskolas bibliotēka.

Iecavas novadā:
Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka, Iecavas bērnu bibliotēka, Ziemeļu bibliotēka;
Iecavas internātpamatskolas, Iecavas vidusskolas bibliotēka.
Avots: Bauskas CB.

VĒRTĒ EKSPERTE
«Tieši vecāku lasīšanas ieradumi ikdienā un pašu mājās ir tā vieta, kur bērnam interese par grāmatām vai nu radīsies, vai neradīsies. Labāko Somijas lasītāju mājās ir vairāk par diviem simtiem grāmatu, visvājāk lasošo bērnu mājās – no nevienas līdz 25 grāmatām. Tie bērni, kam vakaros lasa priekšā, dodas uz skolu labprāt un uzskata, ka ir taisnīgi draugi citiem bērniem, rāda Vācijā rīkots pētījums.»

Maira Dobele, Valsts kultūrkapitāla fonda literatūras nozares eksperte, šī gada 20. jūlija publikācijā «KDi».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mamma, tēti, palasīsim!

Kategorijas