BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pļauja Zemgalē tuvu noslēgumam

Agnese Leiburga

2017. gada 29. augusts 00:00

80
Pļauja Zemgalē tuvu noslēgumam

Graudu un rapšu novākšanas laikā sabiedrībā satraukumu rada novērojums, ka pirms kulšanas zemnieki laukus nereti miglo.

Divi līdzekļi
Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta: «Ir divas legālas lauku miglošanas iespējas pirms labības kulšanas. Pirmkārt, tie ir desikanti – līdzekļi, kas palīdz izžāvēt sējumus. Parasti tos izmanto ziemas rapšiem, pupām, zirņiem, bet ne graudiem. Otrs līdzeklis ir glifosāti, tajā skaitā bieži piesauktais raundaps. Tos izmanto, ja lauki aizauguši ar nezālēm un labību grūti novākt. Glifosātus drīkst lietot, tikai ievērojot nogaidīšanas laiku. Zemnieki nemaz nevar novākt ar glifosātiem apstrādātu labību uzreiz pēc miglošanas, jo tad nezāles vēl nav iznīkušas.»

Glifosātu izmantošana nav labākais risinājums, tomēr likumiski Latvijā tas ir atļauts. Ir valstis, kur glifosāti  ir aizliegti.

«Sējumos, kur savairojušās nezāles, graudaugu pilngatavības stadijā, bet ne agrāk kā septiņas dienas pirms ražas novākšanas drīkst lietot herbicīdus, kas satur glifosātu,» skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve (VAAD) Dace Ūdre. Viņa aicina iedzīvotājus un lauksaimniekus uz aktīvāku savstarpējo komunikāciju reizēs, kad šķiet, ka kaimiņu lauki tiek apstrādāti ar ķimikālijām. «Ne vienmēr patiesība ir tik biedējoša. Var kaimiņam vienkārši pajautāt, ar ko viņš apstrādā laukus,» rosina D. Ūdre.

Jālieto pareizi
Ja rodas aizdomas par nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, jāinformē VAAD tuvākā nodaļa vai jāzvana pa uzticības tālruni 67550944. VAAD pārbauda arī anonīmus vēstījumus. Var sūtīt fotogrāfijas un konkrētās vietas koordinātas. Pēc D. Ūdres teiktā, šogad saņemtas 43 sūdzības. VAAD rīko arī plānotās pārbaudes atlasītās saimniecībās.

VAAD atgādina – ja glifosātu saturošu herbicīdu izmanto nezāļu iznīcināšanai sējumos, kviešiem, miežiem, auzām, rudziem un tritikālei jābūt pilngatavības stadijā (AS 89), kad sēklu mitrums ir zem 30 procentiem. Ražas novākšana atļauta ne ātrāk kā 7 – 10 dienas pēc lauka smidzināšanas, saskaņā ar ierakstu par nogaidīšanas laiku konkrētā līdzekļa marķējumā. Rapšu sējumus apsmidzina, kad sēklu mitrums ir zem 30 procentiem. Novākšana atļauta ne ātrāk kā 10 – 14 dienas pēc lauka smidzināšanas. Zirņu un lauka pupu sējumus apsmidzina, kad sēklu mitrums ir zem 30 procentiem. Novākšana atļauta ne ātrāk kā 7 – 10 dienas pēc smidzināšanas.

Līdz ražas iznīcināšanai
Augu aizsardzības līdzeklis jālieto, ievērojot norādes marķējumā – precīzas devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā un nogaidīšanas laiku no apstrādes līdz ražas novākšanai. Nepareiza augu aizsardzības līdzekļu lietošana negatīvi ietekmē cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, kā arī rada zaudējumus lauksaimniekam, jo tas ir pārkāpums, kura sekas var būt pat apsmidzinātās ražas iznīcināšana.

VAAD norāda, ka ir aizliegts glifosātu saturošus herbicīdus lietot kā desikantu kultūraugu nokaltēšanai. Tas ir normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēts sods. Par šo pārkāpumu iespējamās sankcijas ir gan administratīvais sods, gan savstarpējās atbilstības pārkāpums ar sekojošiem platīb-maksājumu samazinājumiem.

Ja glifosātu saturošu herbicīdu lieto pēc kultūraugu sējas, tad kviešu, cieto kviešu, miežu un auzu sējumus apsmidzina ne vēlāk kā 72 stundas pirms kultūraugu sadīgšanas. Zirņu, lauka pupu, rapšu, sinepju, eļļas linu, cukurbiešu, kāļu, rāceņu, sīpolu un puravu sējumus apsmidzina 48 stundu laikā pēc sējas. Augsnei jābūt kvalitatīvi sastrādātai, sēklām jābūt pārklātām ar vismaz 1,5 centimetru biezu augsnes kārtu. Jāatceras, ka glifosātu saturoši augu aizsardzības līdzekļi ir vispārējas un sistēmas iedarbības herbicīdi, kas iznīcina visus zaļos augus.

Ķimikālijas apēdam
Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa atgādina, ka šī gada sākumā Eiropā sākta parakstu vākšana pilsoņu iniciatīvai aizliegt glifosātu – galveno aktīvo vielu virknē nezāļu apkarošanas līdzekļu, no kuriem populārākais ir raundaps. Līdz 15. jūnijam vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju parakstīja iniciatīvu par glifosāta aizliegumu, ES pesticīdu apstiprināšanas procesa reformu un mērķu noteikšanu pesticīdu lietošanas mazināšanai ES. Pilsoņu iniciatīvas organizētāji aicina Eiropas Komisiju neatjaunot glifosāta lietošanas licenci. Balsošana par priekšlikumu notiks līdz šī gada beigām.

Latvijā iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu atbalstīja Dabas fonds, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Ārstu biedrība un Biškopības biedrība. Petīciju parakstīja vairāk nekā 1000 cilvēku.

Kā skaidro Liene Brizga-Kalniņa, lai arī pilsoņu iniciatīva jau ir iesniegta, parakstu vākšana turpinās vietnē stopglyphosate.org vai Dabas fonda mājaslapā.

Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) 2015. gadā klasificēja glifosātu kā «iespējami kancerogēnu cilvēkiem». Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš uzsver: «Glifosāts ir visur. Tas ir mūsu laukos, uz mūsu šķīvjiem, mūsu ķermeņos. Tas strauji samazina bioloģisko daudzveidību.»

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atzina: «Latvijā ik gadu tiek izsmidzinātas vairāk nekā 3000 tonnas toksisku ķīmisku vielu, tai skaitā glifosāta. Cilvēki lielu daļu šo ķimikāliju apēd brokastīs, pusdienās vai vakariņās. Tas var radīt nopietnu kaitējumu veselībai.»

Cieš bioloģiskās saimniecības
«Tā kā starp bioloģiskajām un tradicionālajām saimniecībām ar likumu nav noteikta buferzona, no glifosātu lietošanas var ciest bioloģiskie audzētāji,» norāda L. Brizga-Kalniņa. Tradicionālajā saimniecībā miglojot laukus ar glifosātiem, tie var nokļūt bioloģiskajās platībās kaimiņos. Viņu produkcija tiek regulāri pārbaudīta, un saimniecība var zaudēt bioloģisko sertifikātu, ja konstatēta glifosāta klātbūtne. Ja atļauj platība, zemnieki paši veido buferzonas, ko apstāda ar krūmiem vai kokiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons noliedz, ka pārbaudēs pēdējo gadu laikā labībā būtu konstatēta pesticīdu klātbūtne: «Ja ievēroti visi lietošanas noteikumi, nekam kaitīgam nevajadzētu nokļūt pārtikā. Turklāt graudu pārstrādātāji kontrolē pieņemtās labības kvalitāti un nekaitīgumu – tiek ņemti paraugi pesticīdu atlieku noteikšanai, tai skaitā glifosfātu.»

Speciālists skaidro, ka dienests pesticīdu klātbūtni pārbauda laboratorijā, ņemot pārtikas paraugus.

ES programmā 2016. gadā pesticīdu atliekvielas analizētas rudzos, nacionālajā programmā – auzās, kviešos, miežos. 2017. gadā ES programmā plānots analizēt rudzus, nacionālajā programmā – auzas, kviešus, miežus.

Graudiem jāsmaržo
Akciju sabiedrības «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils atzīst: «Likumdošana nenosaka, ka uzņēmumam jāveic pesticīdu analīzes, tomēr paškontrolei ik gadu tiek veidoti iepirkto graudu paraugi, kas tiek sūtīti akreditētām laboratorijām. Līdz šim nevienā paraugā pesticīdu līmenis nav pārsniedzis Eiropas regulā noteikto līmeni. No 2012. gada tiek kontrolēts arī glifosātu līmenis graudos.»

Viņš piebilst, ka pagājušajā gadā «Dobeles dzirnavnieks» pasūtinājis analīzes četriem kviešu paraugiem, no kuriem divos glifosātu klātbūtne netika konstatēta, bet divos paraugos bijusi niecīga to klātbūtne.

«Rūpīga un precīza graudu kvalitātes kontrole pieņemšanas brīdī ir viens no galaprodukta kvalitātes garantiem, tāpēc katra krava tiek rūpīgi analizēta,» uzsver K.Amsils.

Kā skaidro uzņēmuma vadītājs, graudus pieņemot, katrai kravai tiek pārbaudīti graudu kvalitātes tehniskie parametri – mitrums, proteīna daudzums un kvalitāte, lipekļa daudzums un kvalitāte, cietes kvalitāte, rupjums, tīrība. Ļoti svarīgi ir paņemt atbilstīgu kravas vidējo paraugu un rūpīgi to novērtēt vizuāli un sensori.

Graudiem ir jāsmaržo pēc maizes un druvas – jebkura cita neatbilstīga smaka liek vērīgāk pētīt piegādāto kravu, lai novērtētu, vai nav atrodami slimību vai kaitēkļu bojāti graudi. Vizuālais izskats ir svarīgs – svaigiem, veselīgiem graudiem jābūt atbilstīgās kultūras krāsā. Kvieši ir brūngani, rudzi – zaļgani, auzas – zeltainas. Tiem jābūt apaļīgiem, gludiem, grauda virsmai jābūt spodrai, nevis matētai, kāda tā varētu būt pēc ilgas glabāšanas. Ja izskats vai smarža neatbilst prasībām, notiek toksīnu analīzes, lai pārliecinātos, vai novirzes nav kaitīgas.