Veido novada mākslas kolekciju

Svitenes pilī notika mākslinieces Īras Rozentāles organizētā glezniecības plenēra izstāde un tikšanās ar dalībniekiem. Plenērs un simpozijs Rundāles novada Svitenē noritēja sesto reizi, to atbalstīja novada pašvaldība un vietējie uzņēmēji.
Domubiedru vairāk
Svitenes saieta nams augustā veselu nedēļu bija mākslinieku mājvieta, bet Rundāles pils un rožu dārzs, kā arī tuvējie labības un kāpostu lauki kļuva par gleznu iecienītākajiem sižetiem. Vairāki dalībnieki – Īras Rozentāles domubiedri – plenērā piedalās katru vasaru, bet daži gleznotāji to apmeklēja pirmo reizi, juzdamies pārsteigti par Svitenes muižas kungu namu, parku un Rundāles pils tuvumu.
Madonas mākslinieks Valērijs Baida un viņa dzīvesbiedre Maija Jakoviča Rundāles novadā agrāk nebija gleznojuši, lai gan ir dažādu plenēru aktīvi apmeklētāji. Svitenē abi iepazinās ar Īru Rozentāli, kura jau pirmajās dienās augsti novērtēja Valērija impresionisma tradīcijās balstīto, izkopto un niansēto glezniecības stilu.
Mākslinieka vārds ir pazīstams mūsu publikai, jo Valērijam Baidam 2015. gadā Bauskas muzejā notika personālizstāde, kurā autors galvenokārt rādīja Latvijas lauku un pilsētu ainavas dažādos gadalaikos. Tā kļuva par vienu no visvairāk apmeklētajām izstādēm pilsētā, atzīst muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode. Toziem muzeja darbinieki Valēriju un Maiju apmeklēja ģimenes lauku mājās pie Gaiziņkalna, kur ieraudzīja izcilu viņa grafiku kolekciju – bērnu un draugu portretus.
Rozes var kļūt riskantas
Svitenes plenērā Valērijs un Maija katru dienu brauca gleznot uz Rundāles pils dārzu, arī dienā, kad gaiss sakarsa līdz plus 35 grādiem. Tieši todien tapa Valērija izteiksmīgā kompozīcija «Dārznieka mājiņa».
Svitenē pavadīto nedēļu mākslinieks tēlaini salīdzina ar savu pirmo braucienu uz Venēciju. «Visi bija labā omā, daudz smaidīja, sapratās no pusvārda. Neviena konflikta, nekādu domstarpību! Tādā gaisotnē domāt un gleznot ir viegli,» spriež Valērijs.
Viņš turpina: «Manam stāstam par Rundāles pils dārzu ir divas daļas. Pirmo reizi tajā nokļuvu pērn, kad Tērvetes plenēra dalībniekiem, tika organizēta ekskursija. Bija ļoti žēl, ka nevaru uzkavēties ilgāk un pagleznot. Pirmais brīnišķīgais iespaids par Rundāli rosināja mani un Maiju piedalīties Svitenes plenērā. Turklāt jaunā māksliniece Neonilla Medvedeva, kura nesen bija atgriezusies no plenēra «Bauskas vasara», mudināja Rundāles pils dārzā uzgleznot zilās rozes. Gluži zilas tās nav – drīzāk maigi violetas. Gleznošana rožu dārzā man bija meistarības pārbaude. Biju ļoti koncentrējies, jutos, it kā stāvēdams uz šauras laipas. Tas tāpēc, ka, gleznojot rozes, pastāv liels risks ieslīgt salkanā banalitātē. Centos nezaudēt modrību. Šķiet, ka augusta gaismā, kas ir mazliet dūmakaina, pils dārza ainavas izdevās labi. Dažus no Svitenes plenēra darbiem drīzumā eksponēšu personālizstādē Rīgas galerijā «Jēkabs».»
Līdzenuma skaistums
Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas pasniedzēja, māksliniece Maija Purgaile Svitenes plenērā piedalās ceturto reizi. Viņa atzīst: «Plenērs man ir vajadzīgs, lai vasarā uzkrātu izjūtas, emocijas, dabas motīvus un uzgleznotu studijas, no kurām ziemā taps gatavie darbi. Īpaši pedagoģiskajā darbā strādājošiem māksliniekiem plenērs ir vislabākā relaksācija.»
Maijas uzmanības centrā šoreiz bija Zemgales ainavas ar labības un kāpostu laukiem līdz pat apvārsnim. Viņu un kolēģi Ēru Zalcmani zemnieku saimniecībā «Kaži» uzņēma Svitenes lauksaimnieks Aldis Auza. Viņš apmeklēja plenēra noslēguma izstādi Svitenes pilī un pateicās gleznotājām par sadarbību.
Maija un Ēra ik rītu modās pulksten sešos, lai brauktu gleznot kāpostu un ziemāju plantācijas dzidrajā rīta gaismā. Gleznotājām tā bija ļoti vērtīga pieredze, pētot vasaras agro stundu apgaismojuma īpatnības. Ne velti franču 19. – 20. gadsimta impresionisma klasiķim Klodam Monē krāsu un gaismas vizuālo efektu atainošana dažādā diennakts laikā bija pamatuzdevums. Viņš gleznoja tikai dabā. Mūsdienu mākslinieki to dara arvien retāk, tāpēc vasaras plenēri ir ārkārtīgi vērtīga profesionālo iemaņu attīstības un vērīguma treniņa skola, apgalvo Svitenes plenēra dalībnieki.
Māksliniece Maija Jakoviča dabas studijās Rundāles dārzā ir fiksējusi vēlāk kompozīcijās izmantojamus arhitektūras elementus un augu motīvus. Viņa skaidro: «Plenērā koncentrējos diviem uzdevumiem – telpiskumam, ko var panākt, modelējot gaismēnas, un dekoratīvismam, kad tiek akcentēti plaknē gleznoti krāsu laukumi.»
Dāvinājumi un pateicības
Plenēra rīkotāja Īra Rozentāle prezentēja mākslinieka Rolanda Krišjāna Svitenē un Rundālē gleznotos darbus, jo autors nevarēja ierasties noslēguma izstādē. Rolandu viņa nodēvēja par šī gada Svitenes plenēra favorītu, pievēršot skatītāju uzmanību izcilajai glezniecības kvalitātei. Mākslinieks gleznoja Rundāles dārza pergolas, pili, Svitenes parka kokus.
Īra Rozentāle aicināja Rundāles pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Okmani izvēlēties vienu Rolanda Krišjāna ainavu novada gleznu kolekcijas papildināšanai. Ikviena plenēra noslēgumā katrs mākslinieks dāvina vienu gleznu pašvaldībai vai privātiem sponsoriem. Tā ir pieņemts visos plenēros Latvijā.
Svitenes sešu plenēru dalībnieku gleznu kolekcija ir pastāvīgi eksponēta Svitenes saieta nama atsevišķā telpā, kur darbdienās to var aplūkot ikviens. Stāsta Rundāles novada domes kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica: «Mūsu mērķis ir izveidot plašu mūsdienu mākslas kolekciju. Ar katru autoru pašvaldība noslēdz dāvinājuma līgumu, kurā noteikts, ka gleznas nedrīkst dāvināt, pārvietot vai kolekciju sadalīt. Esam priecīgi, ka gleznotāja un Rundāles novada Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Īra Rozentāle mūs konsultē par kolekcijas veidošanas principiem.»
Domes amatpersonas pateicās māksliniekiem, kā arī uzņēmējam Aldim Auzam un Rundāles pils muzeja vadībai par atbalstu plenēra norisē. Pašvaldības priekšsēdētājs informēja par Svitenes pils atjaunošanas vīziju. Šo ideju ir akceptējis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis un galvenā speciāliste Lauma Lancmane. Šovasar viņi kopā ar studentiem praktikantiem Svitenes pilī attīrīja vienas telpas dekoratīvā bareljefa fragmentu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»