Sumbri un zaļais operteātris

2017. gada 4. augusts 00:00

533

Iecavas ceļotāju grupa jūlija sākumā devās apskatīt Polijas austrumdaļu ar Belovežas gāršu, Bjalistoku un Augustovu.

Iespaidīgas inženierbūves
Vietējās gides stāstījums un brauciens pa lauku ciematiem ļāvis iepazīt netālo kaimiņzemi no citas puses, sastapt atsaucīgos un rosīgos ļaudis, izprast viņu tuvumu dabai un paļaušanos uz pašu spēkiem, kas raksturīga arī latviešiem. Polija, līdzīgi kā Latvija, vēlas būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem, stāsta grupas pārstāve Sarmīte Avota.

Vigru klosterī mūki savulaik mokās, klusēšanā un smagā darbā meklējuši ceļu pie Dieva, bet tagad te var izbaudīt senās askēzes garu, nakti pavadot cellē. No klostera torņa paveras iespaidīgs skats uz apkārtni ar ezeriem, mežiem un Zemgalei līdzīgām dzidrām debesīm.
Augustovā ar kuģīti izbraukājuši iespaidīgu mākslīgo kanālu sistēmu, kas savulaik veidota, lai apietu muitu pārvadājumiem pa upēm. Senās, ar rokas ratu darbināmās slūžas, strādā joprojām. Tikpat iespaidīga inženierbūve ir kādreizējais dzelzceļa tilts 36 metru augstumā virs ielejas, pa kuru tagad pastaigājas tūristi. Tas būvēts divās daļās, lai kara laikā nezaudētu uzreiz visu satiksmes maģistrāli.

Visur rosība
Laukos var redzēt daudz ganāmpulku – tie ir lielāki un mazāki, kā kādreiz bijis arī pie latviešu sētām. Pie katras lauku mājas dārzs, augļu koki un ganības, nelieli tīrumi blakus cits citam ar dažādām kultūrām. Austrumdaļa ir nabadzīgākais valsts apgabals, tomēr cilvēki ir pietiekami iztikuši, sētās rosās dažādu paaudžu ļaudis, visas malas sakoptas un kārtīgas. Gide, pēc profesijas skolotāja, atklājusi, ka ar papildu darbu «galus var savilkt», tomēr daudzi dodas peļņā uz lielajām pilsētām, valsts rietumdaļu vai ārzemēm.

Sarmītei Polijas brauciens bijis personiski svarīgs – viņas vecmāmiņa poliete 30. gados iebraukusi Latvijā strādāt pie saimnieces, te apprecējusies ar baltkrievu puisi un likusi pamatu stiprai dzimtai. Iecavas novada dārzkopei spilgtu iespaidu radījusi Polijā uzmanīgi glabātā daba un skaisti koptie apstādījumi. Nacionālajā parkā irunikāla savvaļas orhideju kolekcija, Belovežas gāršā pavisam tuvu var apskatīt monumentālos sumbrus un aļņus, briežus ar daudzžuburu ragiem, patstāvīgas mežacūkas, vilkus un lūšus, raibus putnu barus.

Vēl daudz apskatāma
Polijā prot pat novecojušas saimnieciskās būves pārvērst par sabiedriskiem un tūrisma centriem. Poļi lepojas ar 25% Eiropas balto stārķu populācijas. No 39 miljoniem valsts iedzīvotāju puse ir jaunāki par 35 gadiem, 70% teritorijas ir pilsētvide. Miljons iemītnieku ir etniskās minoritātes, te ar Eiropas naudu atjauno savulaik iznīcinātās sinagogas. Poļiem ir cieša saikne ar 17 miljoniem tautiešu, kas mīt ārzemēs. Čikāgā ir otrais lielākais poļu skaits aiz Varšavas.

Ceļotāja Ligita Putniņa «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka poļi atstāj ļoti rosīgu un pretimnākošu cilvēku iespaidu. «Par Poliju līdz šim esam domājuši kā par caurbraucamu zemi ceļā uz Eiropu, taču tā ir sena un bagāta nācija, no kuras var daudz mācīties. Tur vēl ir daudz apskatāma, bet viens no nākamo ceļojumu galamērķiem Iecavas grupai būs Sanktpēterburga Krievijā. Tur daudzi esam bijuši vien padomju laikos, taču pilsēta ir krietni mainījusies,» atklāj Ligita.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sumbri un zaļais operteātris

Kategorijas