Citas iespējas var nebūt

2017. gada 25. jūlijs 00:00

467

Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Iecavas siltums» plāno pāriet uz atjaunojamo kurināmo, uzstādot šķeldas katlu, kas varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniegts projekta «Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšana Iecavā» pieteikums, kura izskatīšana ilgs trīs mēnešus, informēja SIA «Iecavas siltums» jurists Andis Kaspars.

Izvērtēt Iecavas siltumapgādes sistēmas attīstības iespējas un izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu uzticēts uzņēmumam SIA «Enter Baltic». Tās pārstāvis Mārtiņš Daukšts jūlija domes sēdē iepazīstināja domniekus ar paveikto un uzsvēra, ka šis ir pēdējais brīdis siltumapgādes sistēmas uzlabojumiem, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. «Šajā plānošanas periodā paredzēti divi uzsaukumi. Pirmajā kārtā būs pieejamas divas trešdaļas no visa plānotā finansējuma, otrajā līdzekļu būs krietni mazāk, bet konkurence lielāka. Ja vēlas kaut ko darīt, tad labāka laika par šo nebūs,» uzsvēra M. Daukšts. Viņš atzīmēja, ka valstī ir divas pašvaldības – Iecava un Rēzekne –, kur nav realizēti ES projekti, kas saistīti ar centralizēto siltumapgādi.

Pašlaik siltumenerģija Iecavā tiek ražota divās katlumājās, kas atrodas Tirgus ielā 12 un Grāfa laukumā 5, trūkstošo daļu uzņēmums iepērk no koģenerācijas stacijas SIA «Agro Iecava».

Siltumtrases abos upes krastos nav savienotas, tālab ir jāekspluatē divas minētās katlumājas, kas nozīmē arī augstākas izmaksas.Tāpat nav rezerves kurināmā gāzes padeves pārtraukuma gadījumos, neskaidrības rada atvērtais gāzes tirgus un iespējamās cenas svārstības.

Perspektīvs siltumavots
M. Daukšts sacīja, ka, iepazīstot un izvērtējot Eiropas valstu pieredzi, secināts, ka visi dodas centralizācijas virzienā. «Kāpēc – tāpēc, ka uzturēt atsevišķu siltumavotu ir diezgan dārgi. Uzturēšanas izmaksas daudzviet ir fiksētas, toties ar modernām tehnoloģijām rūpnieciski izolētām caurulēm pārvadīt siltumu ir iespējams lielos attālumos ar diezgan zemām izbūves izmaksām. Arī siltuma zudumi ir ļoti mazi,» redzēto Dānijā, Austrijā un Zviedrijā komentē M. Daukšts.

Apkopotā informācija liecina, ka, līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Iecavā ir samazinājies siltuma patēriņš. M. Daukšts to skaidro ar dzīvojamo māju energoefektivitātes projektu realizāciju, ar atsacīšanos no publisko ēku ekspluatācijas, arī iedzīvotāju emigrācijas dēļ. Taču šī lejupslīde nebūšot ilgstoša, paredzams, ka nākotnē būs vērojama stabila pieaugoša tendence. Piemēram, Kārsavā jau patlaban tiek domāts par dzīvojamā fonda papildināšanu, jo pieļauj, ka nākotnē iedzīvotāju skaits pieaugs.

Iezīmējot iespējamos, jaunos siltuma patērētājus Iecavā, M. Daukšts nosauca baseinu, sporta namu, kā arī jaunu dzīvojamo ēku. Domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks gan ieviesa korekcijas, lūdzot peldbaseinu projekta pieteikumā neminēt, jo šāda būve vismaz tuvāko desmit gadu laikā Iecavā netiks plānota, bet iekļaut sporta zāli, kuras būvniecību novadā varētu izskatīt.

Caurlūkojot dažādos variantus un pieļaujot jaudas palielināšanos, «Iecavas siltumam» ieteikts dabasgāzes katlu aizstāt ar biomasu. «Šis siltumavots turpmākos desmit gadus tiks uzskatīts par optimālo tehnoloģiju. Tālab, ka šķelda ir pietiekami lēta un brīvi iegūstama. Latvijā ir milzīgs pieejamo resursu daudzums, joprojām tiek būvētas granulu rūpnīcas,» teic M. Daukšts un atklāj, ka Iecavai aplūkoti divi scenāriji – divu vai triju megavatu bezoperatora katlumājas būvniecība, kas būtu esošās katlumājas Grāfa laukumā rekonstrukcija, pievienojot divu vai trīs megavatu biomasas katlu.

Inovatīva pieeja
M. Daukšts paskaidroja – konkrētā katlumāja izvēlēta tālab, ka tas atstātu vismazāko iespaidu pilsētvidei un iedzīvotājiem. Šķelda tiktu glabāta pazemes bunkurā, nevis virszemes laukumos. Lai gan otrais variants ir lētāks, taču ilgtermiņā inovatīvāks risinājums atmaksātos, jo beztraktora tehnoloģija ļauj šķeldu izkraut uz kustīgās grīdas, kas to nogādā līdz katlam. Turklāt būtu saglabāts mikroklimats, neradot papildu putekļus, kas varētu nākt no šķeldas kaudzēm, ja to glabātu atvērtos laukumos, tāpat būtu izslēgta iespēja kurināmajam aizdegties.

Modernās tehnoloģijas atļauj bezoperatora režīmu, kas nozīmē, ka uzņēmumam «Iecavas siltums» nebūtu jāplāno papildu izmaksas katla operatoriem.

M. Daukšts informēja, ka arī piebraukšanas ceļi atzīti par veiksmīgiem, jo pietiekot vietas smago automašīnu manevrēšanas iespējām. Ņemot par piemēru katlumāju ar maksimālu jaudu – trīs megavatiem, SIA «Enter Baltic» pārstāvis minēja, ka apkures sezonā, strādājot ar nominālo slodzi, nepieciešami aptuveni 130 m3 šķeldas – viena automašīnas krava reizi divās dienās. Tādējādi vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte nepazemināšoties. Deputāts Juris Krievs gan iebilda, ka ielas konkrētajā vietā būvētas, lai pa tām ikdienā pārvietotos vieglās automašīnas, šāda slodze tām nav paredzēta.

Esošais tarifs
Deputāts Jānis Siugalis vēlējās noskaidrot, vai iedzīvotājiem jau patlaban ir samazinājušies rēķini par apkuri, jo jau gadu siltuma ražošanai tiek lietota biogāze. SIA «Iecavas siltums» valdes loceklis Juris Drizļionoks paskaidroja, ka, lemjot par biogāzes izmantošanu, tika solīts piecu, septiņu procentu samazinājums, kas tā arī esot. Taču uzņēmums jau pērn strādājis zem pašizmaksas. Uz jautājumu, vai, realizējot šo projektu, iecavniekiem samazināsies siltuma tarifs, J. Drizļionoks atbildēja, ka panāks, lai tas saglabājas iepriekšējā apmērā – 49 eiro par megavatstundu.

SIA «Enter Baltic» pārstāvis M. Daukšts atzina, ka mazāks tarifs ir iespējams, taču tas atkarīgs no daudziem apstākļiem. «Šajā jautājumā ir dažāda pieredze. Esmu bijis klāt situācijās, kad jaunā katlumāja uzbūvēta un nodota ekspluatācijā, sanāk vietējā vara domes sēdē un, aktualizējot jautājumu par tarifu, noskaidro, ka sūdzību nav. Ja pašvaldībā spēkā esošais siltuma tarifs jau ir no zemākajiem valstī, kālab to samazināt? Tiek nolemts, lai labāk paliek nauda uzņēmumam attīstībai vai dividendēm, ko var saņemt pašvaldība un novirzīt līdzekļus, kur tie visvairāk nepieciešami,» pauda M. Daukšts, apliecinot, ka Iecavā var rīkoties līdzīgi vai arī lemt par tarifa samazināšanu.

Pašvaldības budžetu šī projekta realizācija neietekmēs, jo atbalsts paredzēts komercdarbībai. «Tas nedrīkst notikt ar dubulto finansējumu. Proti, ja valsts piešķir Eiropas naudu, tas ir vienīgais finansējums, nevar būt vietvaras iemaksas pamatkapitālā, ne arī tās galvojuma. Kapitālsabiedrībai ir jāņem komerckredīts komercbankā,» uzsvēra M. Daukšts.

Patlaban jāplāno darbi, lai jauno katlumāju varētu nodot ekspluatācijā nākamā gada septembrī. Projekta pieteikums iesniegts 17. jūlijā, izvērtēšana notiks trīs mēnešus, tad vēl mēnesis papildinformācijai, pēc tam sekos līguma slēgšana, informēja A. Kaspars.

Iespējamās izmaksas
Trīs megavatu katls varētu izmaksāt 1,6 miljonus eiro, iekļaujot projektēšanu, autoruzraudzību, mācības un nodošanu ekspluatācijā.

Siltumtrases izbūvei būtu nepieciešami aptuveni 480 tūkstoši eiro. l Divu megavatu katla izbūve maksātu nedaudz mazāk – 1, 5 milj. eiro –, tas tālab, ka ir paredzēts sakārtot «Iecavas siltuma» infrastruktūru.

«Abiem risinājumiem cena ir ļoti līdzīga. Investējam rūpnīcā, kas spēs saražot lētāku siltumu. Ietaupījums jau pirmajā gadā būs aptuveni 60 – 70 tūkstoši eiro,» prognozē M. Daukšts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Citas iespējas var nebūt

Kategorijas