Pirmajā klasē – no sešu gadu vecuma?

2017. gada 25. jūlijs 00:00

343

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1. klasē varētu mācīties jau no sešiem gadiem.

Jāvērtē individuāli
«Bauskas Dzīve» devās noskaidrot, ko par šo ieceri domā psihologi, pedagogi un bērnu vecāki. Vecumnieku novada pirmsskolas izglītības iestādes «Cielaviņa» vadītāja Rita Zvirbule Vallē uzskata, ka daļa bērnu sešu gadu vecumā skolu var apmeklēt, bet daži tam vēl nav gatavi. Pēdējā pedagoģiskās padomes sēdē R. Zvirbule šo jautājumu apspriedusi ar darbiniekiem un secinājusi, ka ikviens gadījums jāvērtē individuāli. Daži audzēkņi ir apguvuši burtus, prot rēķināt, bet nav psiholoģiski gatavi skolai. Vadītāja pārliecināta, ka pārāk agra atvašu sūtīšana skolā radīs uzvedības problēmas – bērni vēlēsies spēlēties un nevarēs ilgi nosēdēt mierā.

R. Zvirbule atzina, ka viena izglītības iestādes «Cielaviņa» audzēkne rudenī nepaliks sešgadnieku grupiņā, bet ies uz skolu. Tāds bijis vecāku lūgums. Uz jautājumu, kam šī reforma varētu būt izdevīga, vadītāja atbild, ka, iespējams, vecākiem, varbūt viņi domā – ja bērns agrāk sāks skolas gaitas, viņiem būs vieglāk. Otrs variants, kam tas varētu būt izdevīgi, ir lielo pilsētu bērnudārzi, kur ir garas rindas –, bērnus palaižot skolā, grupiņās atbrīvotos vietas. «Mūsu bērnudārzā daudziem mazuļiem ir neiroloģiskas un logopēdiskas problēmas, sešu gadu vecumā viņi vēl nav gatavi skolai,» apliecina iestādes vadītāja.

«Nezinu, vai bērni un vecāki šīm pārmaiņām gatavi, iespējams, ka nav. Ļoti grūti vērtēt ministrijas ierosinājumu, laišana skolā sešu gadu vecumā atkarīga no katra bērna individuāli,» uzskata speciālā pedagoģe Anžela Zikrataja Iecavā.

Neizdevies eksperiments
«Sešus gadus vecs bērns ir ļoti zinātkārs un labprāt apgūst jaunas zināšanas netiešā veidā – ar rotaļām, spēlēm un praktisku darbošanos. Novērojumi rāda, ka liela daļa sešgadnieku diendusu patiešām guļ, turklāt bērniem vajadzīga pieskatīšana vismaz līdz pulksten pieciem pēcpusdienā, kamēr lielākajai daļai vecāku beidzas darbdiena. Ja visu iespējams nodrošināt, tad teorētiski sešgadnieks var doties uz skolu,» uzskata Bauskas novada Pamūšas speciālās internātpamatskolas izglītības psiholoģe Inga Jakuška.

Psiholoģe uzsver, ka mācību slodzei jābūt saprātīgai, lai bērnā aktivizētu tikko modušos interesi par akadēmiskām zināšanām, nevis veidotu pretestību un nepatiku pret mācību procesu. «Kad es biju kādā 5. klasē, kāds izdomāja eksperimentu, ka sešgadniekam jānāk uz skolu. Daļu klašu pārveidoja par guļamtelpām un rotaļu istabām. Pēc dažiem gadiem eksperiments tika atzīts par neveiksmīgu un sešgadnieki atgriezās bērnudārzos. Rodas izjūta, ka ministrijas ierēdņi ir tālu no reālās situācijas mācību iestādēs,» secina I. Jakuška.

Izdevīgi valstij, ne bērniem
«Es uzskatu, ka skolu sākt sešu gadu vecumā var tad, ja pirmā klase tiek organizēta līdzīgi kā bērnudārzā – ar laiku rotaļām un pietiekamu pusdienas pārtraukumu,» pauž Pamūšas speciālās internātpamatskolas sociālā pedagoģe un jaunā māmiņa Baiba Rudzroga. Sešu gadu vecumā lielākā daļa emocionāli nav gatava skolas videi un nevarēs tikt galā ar mācību pro-grammu, kas paredzēta septiņus gadus veciem bērniem, ir pārliecināta B. Rudzroga.

«Galīgi garām! Bērns sešos gados skolai vēl nav gatavs, to saku pēc pieredzes, jo kādreiz pati savu nu jau astoņgadīgo puiku gribēju agrāk sūtīt skolā, bet sapratu, ka tas nebija vajadzīgs,» atklāj iecavniece Antra Pāla. Viņa pārliecināta, ka jaunā reforma varētu būt izdevīga valstij, bet ne bērnam.

Trīs bērnu mamma baušķeniece Ilze Davidenko, kuru vecāki skolā palaida agrāk, uzskata, ka sešu gadu vecumā skolas gaitas nevajadzētu sākt, jo bērni būs pārslogoti.

Atklāta vēstule
Valsts kancelejā 18. jūlijā tika iesniegta atklāta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un frakciju vadītājiem. To parakstījuši vairāki izglītības nozares biedrību vadītāji.

Vēstulē pausts sašutums par IZM likumprojekta «Grozījumi Vispārējās izglītības likumā» anotāciju, kurā atrodami dažādi nepamatoti apgalvojumi un puspatiesības. Vēstules autori aicina Ministru prezidentu un koalīcijas partnerus lūgt IZM pamatot likumprojekta anotācijā iekļautos apgalvojumus. Citādi rodas izjūta, ka IZM vēlas īstenot reformu, ignorējot dažādu nozares speciālistu (pedagogu, bērnu psihologu, pirmsskolas izglītības nozares darbinieku utt.) viedokli par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā.

Vēstuli ar aicinājumu parakstījusi Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Dr. paed. Zane Ozola, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes piekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Plānotas pārmaiņas
Informācija liecina, ka ministrija sagatavojusi labojumus Vispārējās izglītības likumā, atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt sešu gadu vecumā. Grozījumus paredzēts ieviest 2018. gada 1. septembrī.

Vienlaikus noteikts, ka 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešus gadus veciem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

IZM ar šādu piedāvājumu startēja jau pērn septembrī, taču toreiz nepietiekami apspriestā iecere neguva atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmajā klasē – no sešu gadu vecuma?

Kategorijas