Aizgājējus centīgi digitalizē

2017. gada 25. jūlijs 00:00

1470

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā.

Firmas pakalpojumus izmanto arī Bauskas un Vecumnieku novadā. Abos novados jau ir digitalizētas vai arī tiek apstrādātas 27 kapsētas. Tomēr šo kapsētu skaits pieaug – jau augusta sākumā plānots savākt datus un fotografēt Bauskas jaunos un vecos kapus.

Palīdz pārvaldīt
Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā. Tiem, kas vēlas, lai iemūžinātu pēc iespējas skaistāku bildi, jāsteidz sakopt piederīgo atdusas vietas.

Visaktīvāk kapsētu digitalizācija pašlaik rit Vecumnieku novadā. «Vecumnieku pagastā vien ir 14 kap-sētas, novadā to ir ap 40. Intensīvi pagaidām izmanto apmēram pusi no tām,» stāsta novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš. Viņš uzskata, ka ikvienai kapsētai vajag žurnālu, shēmu – kur un kas apbedīts, jāsakārto virkne formalitāšu – jautājumi par mantiniekiem, līgumi par kapu apsaimniekošanu.

«Ja trīs gadus kapiņu nekopj, var noformēt aktu, tad ar speciālas komisijas lēmumu kapa vieta pāriet pašvaldībai,» stāsta G. Kalniņš. Pēc 30 gadiem var veidot virsapbedījumus. Problēma – kā to visu saskaņoti un precīzi pārvaldīt? Ja visas izmaiņas plānos zīmēs ar roku, būs liels darbs un nepārtraukta pārzīmēšana. Pagājušajā gadā 19 pašvaldībās Valsts kontrole pētīja tieši kapsētu izmantošanas lietderīgumu.

Risinājums saskatīts SIA «Cemety» piedāvājumā par kapu digitalizāciju. «Tagad internetā atrodamā plānā viss ir redzams. Mājaslapu var apskatīt ikviens, taču kapu pārzinim ir iespēja to mainīt, iezīmēt nākamās kapu vietas, izpildīt citas funkcijas,» stāsta G. Kalniņš.

Nākamajām paaudzēm
Novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka šāda sistēma ir modernās dzīves nepieciešamība. Pieredzējušajai Vecumnieku kapu pārzinei Vijai Kinauckai digitalizācija gan it kā ne īpaši būtu vajadzīga – viņa kapsētā pārzina katru stūrīti, tomēr uzskata, ka iniciatīva ir laba.
«Ja manā vietā nāks kāds cits, šāds plāns un informācija būs liels atspaids. Darbs paliks nākamajām paaudzēm,» pauž V. Kinaucka. Viņa uzskata, ka jaunais plāns palīdzēs sakārtot situāciju ar virsapbedījumiem, ko parastā kartē iezīmēt ir daudz grūtāk. «Galvenais, lai tie, kas vāc informāciju, dara to pēc iespējas rūpīgāk. Ir daudz nezināmu kapa vietu. Pēc gadiem internetā varēs redzēt, kur čuč radinieks,» saka Vija Kinaucka.

«Kapu pārziņi paši ievieto informāciju. Ja ar kaut ko netiek galā, sazinās ar uzņēmumu un atrisina problēmu,» stāsta G. Kalniņš. Uzņēmums rīko mācības un tiekas ar personām, kas turpmāk ievadīs informāciju interneta datubāzē.

Digitalizācijas ideju atbalsta Jons Mačerausks, Mežotnes pagasta ēku un teritorijas pārzinis. «Šī joma Latvijā bija pamesta novārtā. Ar Bērzu kapsētu grūtību nebija – tur Daina Dārzniece palīdzēja sameklēt vārdus un uzvārdus. Toties Jumpravmuižas kapos ir daudz pagaidām nezināmo,» stāsta Jons Mačerausks. Viņaprāt, digitalizāciju vajadzēja īstenot agrāk, jo pēdējos gados gājuši bojā daudzi pieraksti.

Sākumā ar zaudējumiem
Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Pārvieto apmalītes
Kapu digitalizācija parasti notiek vairākos posmos. Pirmie pašvaldībā ierodas uzņēmuma pārstāvji, kas izskaidro procesa noderīgumu. Parasti paiet divi trīs gadi, līdz pašvaldība ir gatava sākt digitalizāciju. Tad savu darbu dara uzmērītāji un darbinieki, kas fotografē kapu kopiņas un apkopo uzrak-stus uz pieminekļiem un apmalēm. Pēc tam sadarbību ar kapu pārziņiem un citām zinošām personām sāk darbiniece Marta Rone, cenšoties noskaidrot, kas dus vēl nezināmajās kapu kopiņās.

«Gadās kuriozi. Bija viena kapsēta, kur norakstījām informāciju no kapu apmalēm, bet pārzine saka, ka cilvēki guļ citur. Prasām – kā tā? «Kāds nozadzis apmalītes un pārcēlis uz šiem kapiem,» saka kapu pārzine,» atceras M. Blate. Noslēgumā notiek kvalitātes kontrole – darbiniece vēlreiz izstaigā kapus un pārbauda, vai kartē viss pareizi ierakstīts.

Vienu hektāru plašu kapu apstrāde un plāna ievadīšana datubāzē maksā gandrīz tūkstoš eiro. «Ārzemēs par tik zemu izmaksu brīnās, bet mūspusē vēl meklē, kur ietaupīt – daudzviet uzmēra un datus vāc pašvaldības speciālisti,» stāsta uzņēmējs.

Lielākais digitalizētais objekts ir Rīgas Lāčupes kapsēta – 35 tūkstoši kapu kopiņu 38 hektāru platībā. Vissarežģītākā kapsēta varē-tu būt Liepājā – tur bija tikai ap 3000 kapu kopiņu, bet kapsētas grāmatā ierakstīti gandrīz 24 tūkstoši apbedīto. Ļoti daudz virsapbedījumu, zināmie jāieraksta. Grūti veidot plānu, ja kapu celiņi ir līkumaini.

Datu vākšana prasa milzīgu pedantismu un uzņēmību, un tas katram nav pa spēkam, atzīst uzņēmuma vadītājs. Tagad izveidojies stabils darbinieku kodols, strādāt kļuvis vieglāk.

Apstāties nedomā
Pirmais jauninājums mājaslapā ir iespēja katram apskatīties, kas un kur kapsētā dus. «Sākumā domājām, ka būs tikai digitalizēts plāns, bet tad radām iespēju to parādīt katram interesentam,» stāsta Miks Blate.

Mājaslapa pieejama arī mobilajos telefonos, taču pagaidām vēl ir virkne problēmu. Jūlijā sākusi darboties iespēja ar aplikāciju «Waze» atrast precīzu maršrutu, kā uz kapiem aizbraukt ar mašīnu. «Ir plāns izmantot globālās pozicionēšanas sistēmu, lai var precīzi aiziet līdz kapu kopiņai. Tomēr tas ir ļoti liels darbs un izdevumi, kam pagaidām neesam gatavi,» atzīst uzņēmuma vadītājs.

Tiek domāts par plašāku starptautisko darbību. Jau ir sadarbība ar vairākiem Lietuvas rajoniem, plānots iet Polijas tirgū, kur šādi uzņēmumi ir vairāki. Pirmā apskate liecinājusi, ka Latvijas produkts ir kvalitatīvāks. Bijušas sarunas arī Francijā, bet pagaidām bez rezultātiem. Pašlaik notiek darbs, lai pēc iespējas plašāk digitalizētu visas Latvijas kapsētas. «Jelgavas kapsētas ir sakārtotas elektroniskajā sistēmā,» teic Miks Blate.

Detektīves darbs
Valles kapus šogad savā pārziņā ņēmusi Valija Ķikure. Pati atzīst, ka nodarbe izrādījusies ļoti interesanta, viņa centīgi sadarbojas ar SIA «Cemety». «Ja ir problēmas, zvanu uz uzņēmumu. Tur ir ļoti atsaucīgi cilvēki,» tā Valija Ķikure.
Pārzine skaidro, ka digitālajā plānā viss ir sakārtots – izveidoti sektori, sanumurētas vietas. Ar digitālo plānu liela darba vairs nav, jāievada vien jauni apbedīšanas dati un jāieplāno kāda kapu vieta, bet ir cita nodarbe – nezināmo meklēšana. Jau pie pašas kapu ieejas ir kopiņa, kurā dusošie nav zināmi. «Tagad meklējam, kas apglabāti kopiņās bez uzrakstiem. Tā ir kā detektīvu būšana. Saprotu, ka visus atrast neizdosies, bet katru reizi, ja redzu kādu kapiņos, eju klāt un runāju. Bieži vien cilvēki zina, kas guldīti kaimiņos, tad varam papildināt digitālā plāna datus,» stāsta V. Ķikure. Viņa atzīst, ka tas padarījis kapu pārziņa amatu aizraujošāku.

Ar rūpēm par katru kapiņu
Mežotnes pagasta Bērzu kapos digitalizācija neesot tik svarīga kā citur. Daina Dārzniece, bijusī kapu pārzine, izveidojusi apbedījumu plānu un labi zina, kur kurš apglabāts. Te ir dinastija – tagad kapu pārziņa pienākumus pilda viņas dēls.
Kapu labiekārtošanā ieguldīts liels darbs. Ierīkota kapliča, jauna aka, tualete, izveidota kapu jaunā daļa. D. Dārzniece arī tagad bieži atnāk uz kapiem, kopj teritoriju – ir vēl plāni par labiekārtošanu.
«Pirmais šajos kapos apbedīts mana tēva vectēvs – Mārtiņš Dārznieks, aizgājis 1933. gadā,» rāda pārzine un piebilst, ka pati, visdrīzāk, turpat blakus gulēs.
Viņa savākusi daudz datu par apbedītajiem. «Iepriekšējā priekšniece man iedeva veselu kaudzi ar izziņām kopš 1940. gada,» stāsta Daina Dārzniece. Tagad šis darbs iemūžināts internetā. Ir tikai dažas kopiņas ar jautājuma zīmi.

Kapu digitalizācijas mājaslapa cemety.lv:

«Cemety» ir centralizēta digitalizēto kapsētu un apbedījumu sistēma;

sistēmā publicētas 190 kapsētas, kurās apbedīti 586 212 aizgājēji;

ikvienam iedzīvotājam ir iespēja aizsūtīt informāciju sistēmas pārvaldniekiem ar papildinājumu par apbedītajiem;

ja kapu kopiņā apbedītā vārds un uzvārds ir svešvalodā, blakus latviskajam nosaukumam pieraksta svešvalodas tekstu, lai var atrast arī pēc tā;

pēc īpašnieku vēlmēm var nodrošināt, lai kapu kopiņa internetā nav publiski apskatāma;

ir iespēja ar zvaigznīti atzīmēt slavenības vai ievērojama cilvēka kapa vietu.

Digitalizētās kapsētas Bauskas novadā:

Digitalizētās kapsētas Vecumnieku novadā:

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aizgājējus centīgi digitalizē

Kategorijas