BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: veselība bez naudas streiko

Komentāri: veselība bez naudas streiko

Kāds vērtējums ģimenes ārstu protestam, ieteikumi, ko darīt?

Nevar nepieņemt
Aija Jurova, ģimenes ārste Vecumniekos:
– Streika rīkošanu vērtēju duāli un pati nestreikoju, jo tad, kad akcija sākās, biju atvaļinājumā, bet tagad nevaru nepieņemt pacientus. Lauku ģimenes ārsti dzīvo līdzās ar pacientiem, ja nesniedzam pakalpojumus, nodarām cilvēkiem pāri.
Taču ir samilzušas finansējuma problēmas, kas pamazām jārisina. Ceru, ka asociācijām tas izdosies. Kvalitātes kritērijiem jābūt saprotamiem un izpildāmiem, sadarbībai ar laboratorijām un iestādēm jāstrādā labi, jo tagad nereti gadās, ka mūsu paveiktais reģistros neparādās. Ja nāks jauni kritēriji, tā būs papildu slodze gan ārstam, gan ārsta palīgam, tāpēc jāvērtē palīgu skaita palielināšana atkarībā no pacientu daudzuma. Svarīgi, lai viss, ko darām, atspoguļojas rādītājos. Ceru, to sakārtos ar e-veselību, jo tajā iekļaus arī laboratorijas un iestādes.
No e-veselības ieviešanas neizbēgsim, tagad obligātais sākuma termiņš ir nākamā gada janvāris. Taču tas jādara lēnām, lai visi ārsti saprot, kā sistēma darbojas, un iemācās to lietot, un lai tā strādā labi. Esmu noslēgusi pagaidu līgumu un tagad sāku ar to darboties.
Ģimenes ārsti līdz šim bieži kritizēti, taču nav tā, ka negribam strādāt. Mēs darām visu, ko varam, taču ne vienmēr to redz un novērtē.

Runās ar ārstiem
OSKARS ŠNEIDERS, Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs:
– Pagājušajā nedēļā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju ir izdevies panākt vienošanos par noteiktiem pasākumiem, kas tiek veikti no VM puses attiecībā uz primāro veselības aprūpi. Konkrētāk – par finansējuma palielinājumu, par pārmaiņām ģimenes ārsta prakses darba organizācijā, nosakot, ka optimālais prakses lielums ir 1500 reģistrētie pacienti, kas ļautu labāk veikt viņu aprūpi. Tāpat atbalstīts māsu, ārstu palīgu atalgojuma palielinājums, e-veselības brīvprātīgas lietošanas pagarinājums līdz 2018. gada 1. janvārim ar nosacījumu, ka asociācija aicina savus biedrus slēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par piekļuvi sistēmai.
NVD solījis aktīvāk sadarboties ar lokālās programmatūras izstrādātājiem, kas ir īpaši svarīgi, jo tas ļautu ģimenes ārstiem faktiski strādāt savā sistēmā, kurā viņi to darījuši līdz šim, bet dati nonāktu arī e-veselībā.
Piedāvājums Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai ir līdzīgs – papildus rodot risinājumu tieši kapitācijas naudas palielinājumam saistībā ar darba kvalitātes jautājumu, kas ļautu iegūt 150 eiro papildu piemaksu, taču asociācija šo piedāvājumu noraida. No savas puses esam iecerējuši šādu soli – nākamajā ceturtdienā veselības ministre pie sevis aicinās ģimenes ārstus uz tikšanos, lai nepastarpināti pārrunātu šī brīža situāciju primārajā aprūpē un tās attīstību.

Palika nesaprasti
Inta Lagzdiņa, ģimenes ārste Bauskas novadā:
– Streikā piedalījos, bet pašlaik to esmu pārtraukusi. Esmu izpildījusi ārstiem noteiktos 13 kvalitātes kritērijus. Es nezinu, ko vēl var ieviest, lai par to izpildi piemaksātu 150 eiro, jo jau šos noteiktos kritērijus izpildīt ir grūti. Uzskatu, ka šīs prasības ne vienmēr atspoguļo ārstniecības kvalitāti. Piemēram, bērnu vakcinācija. Šis punkts man nebija izpildīts, jo praksē trīs māmiņas atteikušās savus mazuļus vakcinēt, kas ir viens aspekts. Otrs – pēc programmas bērni jāpotē noteiktā datumā, taču, viņiem slimojot, tas nav izdarīts, bet man tas tiek iegrāmatots kā neizpildīts kvalitātes kritērijs.
Ar šo protesta formu mēs netikām saprasti. Nebijām radikāli, jo streika laikā atradāmies uz vietas. Iespējams, Rīgā var distancēties no pacientiem, bet šeit laukos katru cilvēku pazīstam. Uz praksi viņi nāk nevis pēc papīra, bet pēc padoma un palīdzības. Līdz ar to, ja esmu kabinetā, es viņu nevaru aizraidīt prom.
Portālos varēja lasīt komentārus, ka mūsu profesija nav vajadzīga. Jūtamies nenovērtēti, prasībās nebija tikai mūsu alga, bija norādīts arī uz nesakārtoto e-veselību, kur mūsu valsts iegulda milzu naudu sistēmā un, baidoties no sankcijām, uzspiež to, kas nestrādā. Naudai medicīnā jābūt vairāk, nevar tā turpināties. Maksas medicīna pie mums zeļ un plaukst, tas nav normāli. Galu galā likumā ir noteikts, ka medicīniskai aprūpei jābūt bez maksas.