Izrādes bez dzīvniekiem – valdzinošas un gudras

2017. gada 21. jūlijs 00:00

399

Izrādes bez dzīvniekiem – valdzinošas un gudras

Par starptautiskas trupas «Megacirks» izrādēm šomēnes Bauskā bija milzīga interese. Cilvēki pat stāvēja rindā pie biļešu kasēm, lai gan tās bija dārgas. Šķiet, ka vairākums apmeklētāju bērnus veda uz izrādēm dresēto dzīvnieku dēļ. Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka cirks bez zvēriem nav iedomājams.

Balso par grozījumiem likumā
Ceļojošā cirka izrāde ar numuriem, kuros piedalās dresēti savvaļas dzīvnieki, Bauskā un Latvijā bija pēdējā, jo šī gada 15. jūnijā Saeima atbalstīja Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus galīgajā lasījumā. Vairākums parlamentāriešu nobalsoja par likuma jauno redakciju, kas aizliedz gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu dzīvnieku mācīšanu un izmantošanu cirka izrādēs vai atrakcijās. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu zvēru. Visi savvaļas dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm. Turpmāk tā nebūs, taču atrakcijās vai izrādēs varēs izmantot mājdzīvniekus – suņus, kaķus, zirgus, ēzelīšus.

Iniciatīvu aizliegt savvaļas zvēru izmantošanu cirkā pirms diviem gadiem izvirzīja Pārtikas un veterinārais dienests pēc sarunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām, tādējādi atbalstot Eiropas Veterinārārstu federācijas nostāju. Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta.

Biedrības konsekventā nostāja
Diez vai grozījumi dzīvnieku aizsardzības likumā tiktu veikti, ja biedrība «Dzīvnieku brīvība» konsekventi, argumentēti un neatlaidīgi neveidotu sabiedrisko domu. Tās vadītājs Aigars Andersons skaidro, ka biedrība Saeimā iesniedza vairāk nekā 26 000 cilvēku parakstītu dokumentu «Par cilvēcīgu cirku», aicinot izbeigt dzīvnieku nodarbināšanu izrādēs un izmitināšanu savvaļas sugām pretdabiskos apstākļos.

Vēl pirms Saeimas galīgā lasījuma sabiedrības reakcija par dzīvniekiem cirkā nebija viennozīmīga. Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu piekritēju un pretinieku skaits varēja būt līdzīgs.

Jauka un smieklīga izklaide?
Situācija nav mainījusies arī pēc grozījumu veikšanas likumā – par to «Bauskas Dzīve» varēja pārliecināties, apmeklējot «Megacirka» izrādi un izzinot skatītāju attieksmi. Daži vispār nebija dzirdējuši par Saeimas atbalstītajiem grozījumiem un nevērīgi attrauca: «Mēs par politiku neinteresējamies!» Citi kategoriski apgalvoja, ka dzīvnieku dresēšana un izrādīšana cirkā ir jauka, smieklīga izklaide, kas bērniem noteikti jāredz, lai labāk iepazītu zvērus. Radās iespaids, ka neviens dzīvnieku brīvības aizstāvis «Megacirka» izrādes neapmeklēja, un tas ir saprotami.

Velga Vītola, kura Gaujas nacionālajā parkā jau 36 gadus rūpējas par savvaļas zvēriem, spriež: «Arguments, ka cirks palīdz iepazīt dzīvniekus, neiztur nekādu kritiku – priekšnesumos nav nekā no dzīvnieku dabiskās uzvedības, ja nu vienīgi ārējais izskats. Cirki savvaļas dzīvniekiem ir stresa pārpilna un pretdabiska vide. Latvijā nav sava dzīvnieku cirka, visi, kas tikuši rādīti cirkā, atceļojuši no citām valstīm. Zvēru dzīve tiek pavadīta nenormālā šaurībā, smakās un trokšņos – atceramies, ka dzīvniekiem oža un dzirde ir daudz labāka nekā cilvēkam... Ja vienīgā iespēja izkustēties dzīvniekam ir cirka arēna, tad par to tas arī priecājas, jo neko citu jau nav redzējis. Nesaprotu, kā šo situāciju var uzskatīt par dabisku.»

Nomocītās un gurdās lauvas
Izrādi «Megacirka» teltī ar klauna, Kenijas un Kazahstānas akrobātu un triku meistaru uzstāšanos varētu uzskatīt par pieņemamu, ja vien programmā nebūtu numuru ar pārmocītām, vecām un nelaimīgām Dienvidamerikas jūras lauvām, distrofisku pērtiķēnu, kura kārno muguriņu nospieda smags, zeltīts apmetnis. Zirgiem, atšķirībā no šauros treilerīšos mītošajiem citiem trupas zvēriem, bija priekšrocība katru dienu ganīties pļaviņā pie cirka telts.

Tik atbaidoši skaļu nejēdzīgas kvalitātes mūziku, kas pavadīja dzīvnieku uzstāšanos, nekad nebiju dzirdējusi. Nesaprotu, kā to varēja izturēt divus trīs gadus veci bērneļi, kuru izrādē bija papilnam, un nabaga zvēri. Labklājīgs un visnotaļ apmierināts izskatījās tikai kaķis un ēzelītis, kas izrādes starpbrīdī arēnā vizināja bērnus.

Numurs ar jūras lauvām mani satrieca. Tā bija nežēlīga dzīvnieku mocīšana sugai nedabiskos apstākļos. Ar piepūli veldami masīvos ķermeņus pa arēnas sintētisko segumu, jūras iemītnieki centās izpildīt spalgā balsī aurojošās dresētājas komandas. Pāris reižu viņa uzlēca jaunākajai lauvai uz muguras, ieķērās ādas krokās un ar dūrītēm dzīvnieku bukņīja. Tas bija domāts jautrībai, jo skatītāji smējās. Jau otro reizi šajā izrādē es pretojos vēlmei piecelties un atstāt cirka telti.

Mainās uztvere un attieksme
Pārdomās par «Megacirka» programmu dalās baušķeniece Mudīte Strazdiņa: «Izrādē nokļuvu nejauši, jo dēla ģimenei bija lieka biļete. Cirkā iepriekšējo reizi biju padomju laikā Maskavā. Tolaik dzīvnieku atrakcijas uztvēru mierīgi un pašsaprotami, bet šodien atskārtu, ka manās izjūtās kaut kas ir radikāli mainījies. Vairs nespēju skatīties uz dzīvniekiem cirka arēnā. Tie ir kā mocekļi, izrauti no savas dabiskās vides, vadāti pa pasauli, dresēti, fiziski iespaidoti. Tādu attieksmi zvēri nepavisam nav pelnījuši! Cirka numuri ar dzīvniekiem man šķiet absolūti nepieņemami. Jā, redzu, ka bērniem izrāde patīk, bet viņi taču nedomā pieaugušo kategorijās. Ja uzskatām sevi par civilizētiem, tad jau no mazotnes bērniem jāmāca saudzīga attieksme pret dzīvām radībām, jārespektē savvaļas zvēru tiesības uz brīvību.»

Grūti pateikt, kāds tad ir cirka audzinošais efekts, ko tik dedzīgi sludina dzīvnieku atrakciju piekritēji. Vai tas, ka jūras lauva arēnā uzaicinātajiem bērniem nolaiza seju, kas izrādē man šķita ne vien mulsinoši, bet arī ne visai droši. Lai arī paaudžu paaudzēs nebrīvē dzimis un dresēts, savvaļas zvērs joprojām saglabā savus instinktus, mežonīgumu un neprognozējamību.

Savdabīgs starpžanrs
Žurnāliste Undīne Adamaite publikācijā «KDi» raksta: «Sen nekas sabiedrību tā nebija sarīdījis savā starpā kā jautājums – būt vai nebūt dzīvniekiem mūsdienu cirkā? Lai arī šķiet, ka jaunā cirka izpratnes veicināšanā ir gana mērķtiecīgi strādāts – Latvijas Jaunā teātra institūts kopš 2001. gada savā festivālā «Homo Novus» atved viesizrādes, kas skatītājiem pārsteigumā un sajūsmā lika aizrauties elpai, cik valdzinošs, gudrs, poētisks, asprātīgs un maģisks var būt cirks bez dzīvniekiem, acīmredzot jaunā cirka filozofijas un estētikas skaidrošana jāturpina pacietīgi un uzskatāmi.»

«Laikmetīgais cirks ir savdabīgs starpžanrs, kurā saplūst teātris, deja un cirka disciplīnu elementi, un tā pirmsākumi meklējami 70. gados Parīzē. Kopš tā laika tas dinamiski evolucionē,» uzsver pagājušā gada starptautiskā laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla «Re Rīga!» rīkotājs Mārtiņš Ķibers. Viņš turpina: «Humānu un ētisku apsvērumu dēļ šī žanra mākslinieki jau daudzus gadus ir atteikušies no priekšnesumiem ar dzīvniekiem, viņi iziet ārpus arēnas, un triki netiek izmantoti pašmērķīgi, bet, lai izstāstītu stāstu, kas veido stundu garu izrādi.»

Pasaulē ir daudz laikmetīgā cirka trupu, taču popularitātes viļņa galotnē jau daudzus gadus atrodas Kanādas trupa «Cirque du Soleil». Kanālā «YouTube» var noskatīties neskaitāmas, brīnumainas šī cirka programmas. Jau daudzus gadus Rundāles bērnu un jauniešu teātra studijas «Savējie» režisore Lilita Lauskiniece audzēkņus ne vien iepazīstina ar laikmetīgā cirka filozofiju, bet arī iestudē izrādes, kurās apvienoti dejas, mūzikas, akrobātikas un cirka maģijas elementi. Rundāles jaunieši ir apmeklējuši dažādu laikmetīgā cirka trupu izrādes un meistarklases, kas notiek Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izrādes bez dzīvniekiem – valdzinošas un gudras

Kategorijas