Anglijā strādīgos novērtē

2017. gada 21. jūlijs 00:00

1272

Šonedēļ, 18. jūlijā, apritēja seši gadi, kopš codiete Ligita Šidla kopā ar vīru Alfrēdu atgriezās no Lielbritānijas un sāka dzīvot privātmājā Codē.

L. Šilda aizraujas ar piemājas dārza kopšanu un strādā lielveikalā «Rimi». Viņai joprojām ir jaukas atmiņas par piecarpus svešumā pavadītiem gadiem, kuru laikā iegūti arī labi draugi.

Sākumā – pie nigēriešiem
«Kādreiz biju liela patriote un par prombraukšanu nedomāju. Man bija labiekārtots dzīvoklis, darbs, ģimene, trīs dēli, labi paziņas, tomēr bija vēlme kaut ko mainīt. Kad nāca piedāvājums braukt uz Londonu, devos turp, kaut arī nezināju angļu valodu, jo kādreiz mācījos vācu valodu, un nekad agrāk nebiju lidojusi. Aizņēmos naudu biļetei, izkāpu Hītrovas lidostā un sāku strādāt Lielbritānijas imigrantu ģimenē. Tas bija pirms 11 gadiem,» atceras L. Šidla.

Sākumā viņa auklējusi bērnus nigēriešu ģimenē. Darba devējiem bijusi Lielbritānijas pilsonība, viņi bijuši labi situēti. Ligitas alga nav bijusi liela, bet vecāki aukli lutinājuši. Brīvā laika gan tikpat kā nav bijis. «Biju darbā 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Attieksme gan bija pozitīva. Iemācījos gatavot nigēriešu ēdienus,» smaidot stāsta saimniece.

Lai tiktu ārpus mitekļa, Ligita nolēmusi mainīt darbu un sākusi strādāt par māju kopēju. Pamazām iemācījusies angļu valodu, atradusi Londonā paziņas. Jaunajā darbā bijis vairāk brīva laika, tāpēc iegūti daudzi draugi, ar kuriem joprojām esot labas attiecības.

Nāciju sajaukums
«Anglijā novērtē visus, kas prot un grib strādāt,» pauž Ligita. Viņa gan piebilst, ka kopusi tikai vienu īstu britu māju, pārējās dzīvojuši imigranti vai to pēcteči. Angļu ģimene bijusi bagāta – četrstāvu māja, pagalmā «Jaguārs». Darbiniekiem ļoti uzticējušies un, kad ar laiku pārvākušies uz citu namu, vēlējušies, lai mājas kopēja brauc līdzi. Tomēr Ligitai Šidlai svarīgāka bijusi apkārtējā sabiedrība.

Lielbritānija pārsteigusi ar nacionalitāšu sajaukumu. Vienā mājā dzīvojuši no Kenijas atbraukuši indieši, kuriem bērni jau «īsti angļi». Taču kultūras tradīcijas ģimenē bijušas ļoti spēcīgas – uz darbu sieva gājusi kostīmā, bet mājās tērpusies sari. Viņi bijuši šokēti par austrum-eiropiešiem. «Man teica: «Tu zini četras valodas un tīri māju!?» Ģimene patiešām bija izbrīnīta,» atceras codiete.

Savulaik Ligita dzīvojusi Madonas novada Kalsnavā un 20 gadu nodarbojusies ar orientēšanās sportu. Iegūtās iemaņas labi noderēja Londonā, jo tur bez kartes grūti orientēties. Londona ar priekšpilsētām ir gandrīz tikpat liela kā Latvija.

Būdiņā, bet dzimtenē
Ligita ar vīru iepazinusies Londonā uz ielas. Gājusi kopā ar latviešu meiteni, skaļi pļāpājušas un turpat uz ielas viņas uzrunājusi latviešu grupa. Izrādās – atbraukuši Anglijā zemenes lasīt. Tā arī iepazinušies, un pamazām veidojušās ciešākas attiecības.

Vienu brīdi vīrs teicis: «Braucam uz Latviju!» Ligitas mammai bijusi māja Madonas pusē, bet tur nav bijis darba. Vīramātei Bauskas novada Codē bijusi būdiņa, toties vīram te bijis darbs, tāpēc izvēlējušies doties uz Codi.

Sākumā dzīvojuši garāžā, ko pamazām izveidojuši par labiekārtotu istabu. Ēka tiek pārbūvēta, un pārmaiņas turpinās. Pagalmā redzami pamati – tur savulaik bija plānots lielais nams, pašlaik izmantotās telpas bija domātas kā pagaidu variants. Pa sētu skraida mazs suņuks Pipsis. Šis ieradies aptuveni pirms pieciem gadiem un suņu būdā apmeties uz dzīvi.

Pēc atgriešanās Ligita astoņus mēnešus nav varējusi atrast darbu. «Nezin kāpēc uzskata, ka ap 50 gadiem viss cauri, un darbu nepiedāvā. Tas taču ir labs vecums – bērni lieli, ir laiks, ko var veltīt darbam,» uzskata L. Šidla. Beidzot izdevies atrast darbu lielveikalā «Rimi».

«Sešos gados esmu ieaugusi Zemgalē, bet man trūkst meža. Tad jābrauc uz Vecsauli, Bārbeli, Dāviņu pagastu. Pirms Anglijas dzīvoju Kalsnavā, tur mežs bija pie sliekšņa,» atceras codiete. Bez meža viņa nevarot – vajagot lasīt gailenes un mellenes.

Oksfordas diploms
Īpašs ir stāsts par valodas apguvi. Kad Ligita sākusi strādāt namu uzkopšanā, bijis jāmācās rakstīt un lasīt, jo bieži vien māju īpašnieki atstājuši zīmītes ar norādījumiem, kuras telpas un kā jākopj. «Apmeklēju pieaugušo vakarskolu. Tā bija bez maksas. Ieguvu ļoti cēlu Oksfordas diplomu,» smej L. Šidla. Zināšanu pakāpe gan nav augsta, bet valoda apgūta. Toties vīrs iemācījies lietuviešu valodu, jo fabrikā, kur viņš strādājis, bijis daudz šīs tautības pārstāvju.

Pirmajā gadā vakarskolā bijusi pedagoģe, kuras dēļ gribējies skolu pamest. Toties pēc tam valodu mācījusi ļoti jauka pasniedzēja. Skolasbiedri ir bijuši gandrīz no visas pasaules, un skolotāja mācējusi ieinteresēt.

Arī vietējiem ar angļu valodu gājis visādi. Skolotājas meita precējusies ar skotu, aizbraukuši iepazīties ar znota ģimeni un nevarējuši saprast, kādā valodā Skotijā runā. Arī citiem bijušas problēmas. Pa vasaru pastrādāt ieradusies kāda angļu valodas skolotāja no Cēsīm, un izrādījies, ka viņa Londonas valodu nesaprot.

Codē Ligita aizvadījusi sešus gadus, angļu valodas prakses maz, tāpēc ar runāšanu un rakstīšanu tagad iet grūtāk. Valoda tiek izmantota vienīgi lielveikalā «Rimi», strādājot grila, salātu un desu stendā. Tur noderot visas zināmās valodas. Pircēji gan aizvien plašāk lietojot modernās tehnoloģijas. Elektronisko tulkotāju kvalitāte nav īpaši laba, tomēr šādas pro-grammas ir gandrīz katra tūrista viedtālrunī un atvieglo dzīvi gan iebraucējiem, gan pārdevējiem. «Telefoni ir ideāls palīgs komunikācijā,» vērtē L. Šidla.

Lepnums – puķu dārzs
Pagalmā pie ēku sienām ir vairāki augi. «Runā, ka šis ir viens no desmit augiem, kam obligāti jābūt mājās, – sausserdis. Paziņas uzdāvināja, tas zied visu vasaru un vakaros jauki smaržo,» stāsta L. Šidla.

Saimniece puķu dārzā katru gadu kaut ko pamaina, iestāda ko jaunu. Krustmāte uzdāvinājusi Latvijas balto hortenziju. Puķu podos uz mājas pamatiem sastādītas pērtiķmutītes ar lobēlijām. «Pēdējās grūti audzēt – iesēju janvārī, un tikai tagad sāk smuki ziedēt,» pieredzē dalās saimniece. Vienā dobē sadzīvo dažādas puķes, daudzas pašas iesējušās, Ligita tikai apkopj. Visvairāk ir dažādu krāsu studentu neļķu, tās izpletušās pa visu dobi. Jūnija beigās bijusi dzimtajā Madonas pusē uz kapu svētkiem un aizvedusi klēpi studentu neļķu, bet ziedu joprojām dobē ļoti daudz.

Aptuveni 80% ogu krūmu un augļu koku mantoti no vīramātes, daļu paši iestādījuši. Pagalmu daiļo granātābolu pīlādzis (‘granatnaja’), kam esot jābūt pie katras mājas. Pirms divām nedēļām visus priecējis balts jasmīns, kas nu jau noziedējis.

Zemeņu laiks garām, tagad esot aveņu trakums. Ceļa malā aug kāršu pupas, siltumnīcā – tomāti un gurķi. Vienīgā neraža – pa dārzu aktīvi rakņājas ūdensžurkas, un cīņa ar tām pagaidām esot neveiksmīga.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Anglijā strādīgos novērtē

Kategorijas