Ar uzņēmību un darītprieku

Liene Lakoviča-Lakovica, folkloras kopas «Vecsaule» dalībniece

2017. gada 21. jūlijs 00:00

Vecsaules folkloras kopa šogad atzīmē 35 gadus. Skanīgs, draudzīgs un organizēts kolektīvs, kas glabā un uztur savas apkārtnes un dzimtu tradīcijas, nes pagasta vārdu un ar nerimstošu mīlestību dalās pieredzē visās dzīves situācijās.

Kodols – vietējie
Kopas dalībnieku skaits un sastāvs pamazām mainās, bērni izaug, dodas tālākās gaitās, nāk klāt jauni, daži atgriežas. Bet grupas kodols sastāv no vecsauliešiem, kas turpat dzīvo, kopā svin svētkus un spēj rast savā kopābūšanā arvien ko jaunu. 35 gados folkloras kopā darbojies 81 cilvēks, daudziem nākuši arī ģimenes locekļi – kopā ar Lidiju Goldbergu dziedājušas meita, vedekla un mazmeita. Te darbojas ne tikai latvieši, bet arī citu tautību cilvēki, kam tuva tradicionālā kultūra un kas apbrīnojami viegli iederas kolektīvā.

No pirmsākumiem folkloras kopā ir četri dalībnieki – Hugo Strautnieks, Lidija Goldberga, Anita Zabeļska un Valda Brazauska, arī Māra Štāla kolektīvā ir vairāk nekā
20 gadu.

Piepīto bižu laiks
Stāstot par pirmsākumiem, emocijas un bagātīgu atmiņu klāsts ieved laikarata griežos. 1982. gadā pēc kolhoza kultūras darbinieces Guntas Siliņas ierosinājuma tika aicināti dziedāt griboši cilvēki, kas veidoja folkloras ansambļa pirmo sastāvu. Par vadītāju tika uzaicināta Ināra Grēniņa, kura pratusi žanra specifisko dziedāšanas manieri un pārzinājusi repertuāru. Mēģinājumi notikuši gan Vecsaules tautas nama mazajā zālītē, gan pagasta ēkā, gan skolā. Izdzīvots piepīto bižu un dīvaini komplektēto tautastērpu laiks, darināti savi tērpi, ceļots – būts Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā. Daudziem dziesma nākusi līdzi jau no bērnības. Ināras Grēniņas vadībā aizritējuši turpat 25 gadi.

Dziedājuši Ražas svētkos, kolhoza sarīkojumos, pensionāru ballēs, par tradicionālām kļuvušajās Ganu dienās pavasaros. Cieša sadarbība gan kopīgā uzvedumā, gan kopā talklojot sava pagasta vides radīšanā veidojusies ar Vecsaules teātri.
Repertuāru papildinājis arī atrastais vietējo teicēju repertuārs, ļoti mīļas kļuvušas Klāras Smukās dziedātās dziesmas.

Artava pašapziņas celšanā
Ar īpašu saviļņojumu tiek stāstīts par 1988. gadu, par brīdinājumiem tikt provocētiem, par lepnumu, kad Hugo pirmo reizi nesis sarkanbaltsarkano karogu. «Gunta nebaidījās, mēs piedalījāmies visur,» atceras Hugo. 1988. gadā tapis arī folkloras kopas karogs, ko Hugo godam joprojām nes. Atmiņu stāsti emocionāli kavējas barikāžu laikos, manifestācijā 11. novembra krastmalā.

Bagātīga pieredze gūta Dziesmu svētkos un folkloras festivālos «Baltica», kas devis vērā ņemamu artavu latviešu pašapziņas celšanā. Satikti pirmie ārzemnieki, bet pēc desmit gadiem, 1998. gadā, Vecsaulē kopā jau dejojuši gan viesi no Meksikas, gan savējie. Braucienu kontekstā starp koncertiem un sadziedāšanām atmiņās ir arī intervija radio «Brīvā Eiropa».

Nopietnu projektu īstenošana
Ar jaunu repertuāru un nopietnāku pievēršanos lokālā mantojuma izpētē iezīmējas 2007. – 2014. gads, kad grupu vadīja Sarmīte Zandere. Kopas skanējuma daudzveidībā bez akordeona un bungām parādījās arī kokle. Sarmītes darba stilu dalībnieki raksturo ar pamatīgumu un nopietnību. Sarmīte beigusi Folkloras skolu Nemateriālās kultūras mantojuma centrā, pētījusi materiālus Folkloras krātuvē un pievērsusies instrumentu spēles daudzveidošanai grupas skanējumā.

Sadarbībā ar Vecsaules pagasta kultūras dzīves vadītāju Rasmu Malduti Sarmītes nopelns ir arī nopietnu projektu īstenošana jaunu tērpu un savu telpu sarūpēšanā. Vecsaules folkloras kopa var lepoties ar novada tradīcijām atbilstošiem tērpiem.

Nozīmīgs notikums šajā periodā bija Vecsaules saietu nama radīšana, kura tapšanā folkloras kopai un teātrim bijusi nozīmīga loma. Tā bija savu kopējo māju celšana. Rit piektais gads mājīgās telpās, vietā, kur tikties Vecsaules cilvēkiem svētkos, kur būt kultūras pasākumiem.

Jubilejas sarīkojums – 29. jūlijā
Kopš 2014. gada folkloras kopu vada Dace Prūse. Notika laimīga satikšanās – Dace pēc ilgāka laika ārzemēs bija atgriezusies Latvijā, un Vecsaules folkloras kopa meklēja vadītāju. Strauji papildinājies kopas dziesmu pūrs, instrumentu spēle un dziedāšana attīstās jaunā kvalitātē. Iedzīvināti regulāri tradicionālo danču vakari Vecsaules saietu namā. Vecsaules vārds daudzināts pagasta ģerboņa apstiprināšanas pasākumā Melngalvju namā, dziedāts, stādot Latvijas simtgades ozolu. Dalība daudzos pasākumos sniedz jaunu pieredzi. Šī gada folkloras kopu skatē godam nopelnīts 1. pakāpes vērtējums. Grupa gatavojas ierakstam radio.

Kopas dalībnieku uzņēmība, darītprieks un nezūdoša, dzirkstoša humora izjūta ļauj iet pretī jauniem sapņiem, neapstājoties pie «nevaru», «nemāku», «nezinu».

Kopas jubilejas pasākums 29. jūlijā plānots mazliet netradicionālā formā ar sapni par savu folkloras festivālu. Tā pirmā daļa notiks «mājās» – Vecsaules saietu nama pagalmā, bet otrā – Vecsaules parkā, atkal iedzīvinot tradīciju kultūras sarīkojumu organizēšanai skaistajā parkā, apdzīvojot vēstures takām bagāto vietu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar uzņēmību un darītprieku

Kategorijas