Dodas upes sākuma meklējumos

2017. gada 21. jūlijs 00:00

Savdabīgs veltījums Iecavas 525. jubilejai, ko svin 21. – 23. jūlijā.

Sagaidot dzimtās Iecavas kārtējo goda dienu – 525 gadus, esmu veicis ekspedīciju, meklējot Iecavas upes sākumu. Ir savākti interesanti materiāli un tapusi «Poēma par Iecavas upi». Liroepiskajā apcerējumā ir ietverti vietvārdi, kas raksturo Iecavas upes plūdumu un vietvārdus tās saskarsmes vietās ar dabu un cilvēkiem.

Ekspedīcija
Devos meklēt Iecavas upes piedzimšanas vietu šovasar, 9. jūlijā. Tā ir Jaunjelgavas novadā, Ellītes purva lieguma teritorijā – tur atradu Daudzeses Poķu (Ellītes) avotu, kas sniedz ūdeni Iecavas upes sākumam. Senais svētavots atrodas Ellītes purva malā. Pats purvs ir dabas objekts ar mitoloģisku nosaukumu.

Kultūrvēsturiski un botāniski interesants purvs, svētavots – sena kulta vieta, kas ir cieņā arī mūsdienās. Pieejamība pa taku. Var būt sarežģīti sliktos laika apstākļos un ziemā.

Iztekas vieta 0,45 metrus dziļa, 0,7 metrus plata, tālāk gultne ap metru plata. Kritums lēzens, plūdums lēns. Mitra, dūksnaina vieta, taka ap avotu izlikta dolomīta bluķīšiem, pār avotu laipa. Otrs sēravots: 35 metrus uz ziemeļaustrumiem no labiekārtotā avota, debits – 1,5 litri/sekundē. Kāpjošs. Iztekas vietas dziļums līdz 1,5 metram, gultne – vienu divus metrus plata.

Pēc izmēriem neliela, ar mežiem klāta teritorija, kurā izplūst sēravoti. Populārākais no tiem – Ellītes sēravots – satur mazmineralizētu sērūdeni, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Sēravota apkārtne ir labiekārtota, un to atrast palīdz taka un informācijas stends. Avotu uzskata par Iecavas izteku. Dabas liegums veidots ar sēravotiem saistīto biotopu un aizsargājamu augu sugu saglabāšanai.

IECAVAS UPE

Upe Zemgalē, tek caur Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas, Ozolnieku un Jelgavas novadu. Šī ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka, tā sākas Daudzeses pagastā no avotiem.

Garums – 155 kilometri, lielākā pieteka ir Misa (labā krasta, 108 kilometri), pārējās pietekas ir nelielas.

Dabiskā ieteka Lielupē atrodas četrus kilometrus lejpus Jelgavas, taču liela daļa ūdeņu notek pa 19. gadsimtā izrakto Velna grāvi un Garozi uz Lielupi augšpus Jelgavas. Lejteci aiz Velna grāvja sauc arī par Veciecavu. Tajā neilgi pirms grīvas Lielupē ietek Misa.

Lielā daļā tecējuma Iecavas gultne ir regulēta. Ievērojamākās apdzīvotās vietas krastos: Iecava, Ozolnieki, Brankas, Mežmuiža.

Avots: lv.wikipedia.org.

Purvu liegums «Ellītes purvs»
Aizsardzības kategorija: dabas liegums, «Natura 2000» teritorija.
Kods: LV0500300.
Administratīvais iedalījums: Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasts.
Platība: četri hektāri.
Dibināšanas gads: 1977.
Juridiskais statuss: valsts īpašums.

Poēma par Iecavas upi
Liroepiska uzruna upei no tās piedzimšanas vietas līdz ietekai Lielupē.

Ivars Šmits, 2017.g. jūlijs

Upe, Tu caur Sēlijas zaļajiem mežiem
Plūsti pie mums uz Zemgales pusi.
Tu Ellītes purvā dzimusi klusi...
Te brieni ziedošās pļavās, te akmeņos teci.
Reizēm kā bērniņš mierīgi dusi,
Tavās dzīslās plūst sēravots,
Sērīgais klusums ir dziļš,
Saklausīt Tavus sirdspukstus ļauj...

Tavs šūpulis Daudzeses pagastā vīts,
Tavs vārds it kā no cielavas noklausīts,
Tavs tapšanas brīdis ir svētīts, skan zvani –
Iecavas upe,Tu sevi lepni Iecavai velti...
Tu varbūt dzimusi naktī,
Tevi sākumā par Melnupi sauc,
Tur Poķmāju pusē vēl klusē,
Brīžiem skan dziesma, tad čukst...

Tev šūpuļdziesmu dziedot,
Teiksmu stāsta četri brāļi –
Iecavs dīķis pirmais brālis,
Brieža dīķis otrais brālis,
Trešais brālis Rubens dīķis,
Ceturtais ir Dobelītis.
Tevi apskauj labie brāļi,
Dodot stiprumu un drosmi.

Vēl spēku Tev avoti dos,
Urgas, grāvji un pietekas,
Aukstas kūstošas lāstekas,
Dieva asaras, veļu migla ik rīt...
Tev ir Sēļu lepnums dzīslās,
Pamatīgums, piesardzīgums.
Tu vēl jauna, Tu vēl maza
Mazdzenīšu dzimtas pusē.

Tevi Dzeņupīte baros,
Kreisā krasta mājas Lāči
Līdz pat Briežiem pavadīs,
Padomu Tev labu dos –
Vecumniekos neapmaldies,
Ģirupītes nenobīsties...
Tevi apsveiks Zemgalieši,
Vīksnas, vītoli un oši.
Līču ļaudis kalnā dziedās,
Līču loču upe trauks,
Sudmaļupe labā pusē
Atkal jaunu spēku dos.
Krustu metīs Rudzupīte,
Krāces līkloči būs priekšā.
Nenobīsties Smārdes upes
Purva avotaino veldzi,
Svētupītei meties ceļos,
Sietiņkapi Tavā ceļā...
Kalna Bolči, Iecavnieki,
Spudes, Kviešu labie ļaudis...

Tagad Tu elpo un plūsti, nekas,
Kādreiz arī strauti un pietekas
žūst.
Maijā zemu noliecas ievas,
Kā smaržo, kā putniņi dzied....
Tie no dienvidiem salidos zaros,
Te šūposies vējā, te ligzdas vīs,
Būs karsta vasara, nevajag asaru.
Klausos atkal es čalās un ērģelēs
Tavās.

Tevī stirnas padzerties bridīs,
Citi zivju tīklus liks.
Teļu ganiņš Tavās pļavās
Basām kājām gavilēs.
Teci lēnām, nesteidzies,
Evert ceļš Tev blakus tecēs.
«Dieva dēli grožus vija
No avota ūdentiņa.»

Avotkrogā atpūties.
Rukšupīte, Dzērvupīte
Līdz pat Alņiem pavadīs,
Meldri glāstīs baltas putas...
Vītols vējiem paldies teiks,
Tava spēka pilnais plūdums
Līkumiem būs tīrais nieks.
Stelpes pagasts, Avotgrāvis
Tevi norūdīs kā tēvs,
Senči apsveiks Jenču kapos,
Iecavs ļaudis sagaidīs.
Labā krasta Lāču sētā
Dižā vīksna dižosies.
Taviem krastiem tilti pāri
Sarkanbalti pacelsies,
Ģedulīte, mazmeitiņa, Iecavs
parkā roku dos...

Te Tu nemierā nopietna topi,
Runā ar putniem un kokiem,
Meldri Tev viļņojas matos
Kā zaļi smaragda loki...

Grienvalde Tev stāsies pretī,
Baznīcas zvani dimdēs.
Verģupīte, Ikstrums labais
Senu, senu teiku teiks...
Te pļavā pie «Iecupēm»
Laimīgie kāzas svin,
Un dzeguze kūko,
Un sila dzenītis kaļ...
Tu no baltajām viļņu putām
Veiksmei gredzenus vij,
Rūgteni kalmes smaržo,
Ap Jāņiem rudzpuķes zied...

Kādreiz raktais Velnagrāvis
Tevi apzagt izdomās.
Mītava Tev nemierinās...
Ozoliem un Ozolniekiem vari
Savu bēdu teikt.
Podzīte Tev klēpī ielēks,
Biržiņa skries birzij cauri,
Iecenpoļi aplaudēs...

Misa, labā krasta māsa,
Tevi mīļi sagaidīs,
Un, kopš Tevi satiks Svēte,
Tu jau kļūsi Lielupe.
Savu svētību un nastu
Dosi plūdumam uz jūru,
Ozolnieku Ercogmuižā Tavam mūža
Tecējumam paklanīsies labie ļaudis...

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dodas upes sākuma meklējumos

Kategorijas