Mēris var iekļūt arī šķietami pasargātā saimniecībā

2017. gada 21. jūlijs 10:16

409

Mēris var iekļūt arī šķietami pasargātā saimniecībā

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) turpina izplatīties. Pagājušajā nedēļā šī sērga pirmo reizi konstatēta vienai mežacūkai Bauskas novada Ceraukstes pagastā, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.
Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, mūspusē līdz šī gada 14. jūlijam ĀCM mežacūkām atklāts Vecumnieku novada četros pagastos – Bārbelē, Vallē, Stelpē un Vecumniekos, kā arī Bauskas novada Ceraukstes pagastā.

Kopš ĀCM uzliesmojuma sākuma nomedītās vai atrastās beigtās mežacūkās vīruss nav konstatēts Rundāles novadā, Bauskas novada Brunavas, Īslīces un Gailīšu pagastā.

Pirms nedēļas bīstamās kaites dēļ likvidēja lielu cūku fermu Latgalē. Daugavpils Višķu pagasta uzņēmuma «Latgales bekons» cūku novietnē atklājot ĀCM, likvidācijai tika nolemti vairāk nekā 6000 dzīvnieku. Šis gadījums nozarei bijis liels šoks un zaudējums, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Mēs atkal esam zaudējuši vienu ļoti labu fermu. Protams, pagaidām ir šoks, bet secinājums tāds, ka šī slimība tiešām nav prognozējama un vadāma,» atzina Dz. Lejniece.

Mūspuses lielākie cūkkopības uzņēmumi izvietojušies Bauskas novadā. J. Grosbārdis informēja, ka trīs novadā esošās lielās novietnes šogad ir pārbaudītas, papildus šajās novietnēs veikts arī biodrošības plāna īstenošanas audits. Regulāri tiek ņemti asins paraugi un kritušo dzīvnieku patoloģiskais materiāls laboratoriskai kontrolei. «Brunavas un Īslīces pagastā lielās novietnes ir sagatavojušās, biodrošības prasības ievēro. Vairāk problēmu, kas beidzot jāatrisina, ir Gailīšu pagastā SIA «Uzvara Strauti» saimniekiem,» atklāja J. Grosbārdis.

Viņš atzina, ka lielākoties dzīvnieku īpašnieki izprot biodrošības nozīmi un cenšas lopus pasargāt no mēra. «Arī turpmāk nedrīkst zaudēt modrību. Kā pierāda pēdējais saslimšanas gadījums a/s «Latgales bekons» novietnē, Āfrikas cūku mēra vīruss var iekļūt arī šķietami pasargātā saimniecībā. Nedrīkst aizmirst, ka galvenais risks vīrusa izplatīšanā un nokļūšanā novietnē ir cilvēks,» uzsvēra J. Grosbārdis. To, ka nevar izslēgt cilvēcisko faktoru, atzīst arī SIA «Gaižēni» valdes loceklis Alekss Rasmusens.

«Gadījums Latgalē vēlreiz apstiprināja, cik bīstams un neprognozējams ir šis vīruss. Esam veikuši visus biodrošības pasākumus, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, daudz esam darījuši papildus. Jūtamies pietiekami komfortabli, taču, zinot, ka vājais posms ir cilvēciskais faktors, kuru diemžēl nevaram izslēgt, bažas pastāv. Tieši šis periods – jūlijs un augusts – ir visbīstamākais, jo mežacūkas ved sivēnus ārā, cilvēki bieži sastopami mežos gan kopšanas darbos, gan atpūtā – sēņojot, ogojot. Tie ir draudi piemājas saimniecībām un lielfermām,» nosaka A. Rasmusens un prognozē, ka tuvākajos gados ĀCM izskaust nebūs iespējams.

«To pierāda arī situācija Latgalē, vienu reizi tur sērga jau gājusi cauri, it kā viss nomierinājās, bet šogad pēkšņi atkal slimība klāt. Mežacūkas šo vīrusu «tur pie dzīvības», un ar to jārēķinās,» bilst A. Rasmusens.

Runājot par situāciju Bauskas novadā, viņš pateicas Dievam, ka šeit nav tik blīva mežacūku populācija kā citviet valstī. «No mēra beigtā mežacūka Ceraukstē tikai apliecina, ka šis vīruss lēnām izplatās. Jārēķinās, ka līdz gada beigām tas būs jau otrajā riska zonā visā Latvijas teritorijā,» laikrakstam apliecina A. Rasmusens.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mēris var iekļūt arī šķietami pasargātā saimniecībā

Kategorijas