Vienaldzīgi paiet garām vai iejaukties?

2017. gada 21. jūlijs 00:00

Bieži vien dažādos raidījumos un sarunās nākas dzirdēt, ka sabiedrība kļuvusi vienaldzīga un cilvēki cenšas izvairīties no konfliktsituācijām, kurās tiek pielietots fizisks spēks. Iemesli tam ir vairāki.

Pirms dažiem gadiem biju lieciniece puišu kautiņam kādā ballē, kad iekarsušie, alkohola apreibinātie prāti katrā izteikumā sadzirdēja tikai ienaidu. Pie dūru vicinātājiem stāvēja prāvs bars skatītāju, kas neskopojās ar uzmundrinošiem saucieniem. Neviens nemēģināja kaušļus izšķirt vai izsaukt policiju, bet noraudzījās visā kā filmā.

Vēl cita situācija, kad uz ielas divi sit trešo, bet garāmgājēji izturas vienaldzīgi – lai jau puiši izvicina rokas! Ko vainot šādā attieksmē: bailes, nevēlēšanos par kaut ko atbildēt vai vienaldzību?

Savs krekls tuvāks
Aivars Krūmiņš, kurš savulaik strādājis policijā, vienaldzīgo attieksmi saista ar mentalitāti. «Mana vecmāmiņa teica, ka pašam savs krekls visdārgākais. Cilvēki baidās iejaukties kautiņā, jo neviens tikai tāpēc, ka meties izjaukt konfliktu, nevēlas pats dabūt zilu aci. Ārpus darba man arī ir bijis gadījums, kad esmu iejaucies konfliktā, kura izraisītāji man bija pazīstami. Dažkārt nostrādā abpusējās pazīstamības fakts,» spriež A. Krūmiņš.

Lauku uzņēmējs Aigars Malcāns nepieder vienaldzīgajiem, bet, uz ielas redzot kautiņu, vispirms izsauktu policiju, lai gan viņam savulaik nācies pārliecināties par policistu bezspēcību. «Mums ir gan valsts, gan pašvaldības policija, cilvēku arī kļuvis mazāk, bet kas no tā? Kārtības kā nav, tā nav. Atbrauc, apskatās – visi vēl dzīvi, un aizbrauc,» viņš nebaidās kritizēt.

Nepārvērtēt spējas un neiekrist azartā
A. Krūmiņš uzskata – daudziem ir moderni tālruņi ar fotokamerām, tāpēc, redzot kautiņu, vajag censties fotografēt gan uzbrucējus, gan cietušos. Pēc tam šie kadri būs kā pierādījums policijai.

«Var jau teikt, ka ģimenē jāieaudzina stingrs mugurkauls un mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi. Taču vai mēs vēlamies, lai mūsu bērni, redzot jauniešus kaujamies, arī tiktu piekauti tikai tāpēc, ka mēģinājuši izšķirt konfliktu? Diezin vai gribas, lai bērni iet caur izmeklētāju kabinetu kabinetiem. Nav vajadzīgs skaidrojums par to, kas notiek ar tiesvedību. Tagad par katru, pat vismazāko, sīkumu ļaudis ir gatavi tiesāties. Ja tomēr gribas mesties kautiņā, lai to pārtrauktu, vajadzētu novērtēt savas spējas un nekrist azartā. Var gadīties, ka, gribēdams novērst konfliktu, pats kļūsti par vainīgo. Katrs gadījums jāvērtē atšķirīgi. Mēs esam dažādi. Visām situācijām zāles vēl nav izdomātas, tāpēc, redzot fizisku konfliktu, galvenais ir nezaudēt skaidro saprātu,» iesaka A. Krūmiņš.

Baidās uzņemties atbildību
«No psiholoģijas viedokļa domājot par iepriekš minētajiem faktiem, ir skaidrs – tie liecina par to, ka cilvēki aizvien mazāk spēj uzņemties atbildību. Izvairīšanās no atbildības ir bieži vērojama tendence. Ir ļoti grūti uzņemties atbildību, jo tas nozīmē iejaukties, kādu aizstāvēt, nonākt policijā vai pat neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā,» tā psiholoģe Iveta Gargurne.

Viņa, vērtējot sabiedrības spēju uzņemties atbildību, uzskata, ka tā novājinās. «Tas tāpēc, ka daudzējādā ziņā mums dzīve ir ļoti viegla. Elementārs piemērs: cilvēks aiziet uz veikalu, nopērk cīsiņus un uzvāra. Viņam nav jādomā, kā cept kotletes. Piemērs ir arī vēlēšanas. Daudzi nolemj tajās nepiedalīties, uzskatot, ka tas neko nemainīs un nevienu nesodīs, ja neaizies. Daudz vieglāk nekā uzņemties atbildību un kaut ko darīt ir pateikt, ka nekas jau nenotiek un nav, ko darīt,» spriež I. Gargurne. Viņa pārliecināta, ka sabiedrības vienaldzību var novērst. Jāsāk ar bērnu audzināšanu un izglītošanu.

Trūkst stipru mugurkaulu
«Vajadzētu būt tā, ka tie cilvēki, kuri māca bērnus, ir autoritātes. Taču kas dodas studēt par skolotājiem? Piemērs tam ir pirms dažiem gadiem dzirdēta saruna. Uz jautājumu «Kur tu iesi mācīties?» skanēja atbilde: «Ai, nezinu! Es jau nekur nevarēšu iestāties, iešu mācīties par skolotāju.» Tas ir izskaidrojums visam. Ir tāds apzīmējums «vāks». Man šķiet, ka dižo prātu, kas garā stipri, ir ļoti maz un viņi nevēlas būt sabiedrības priekšgalā. No tā izriet viss turpmākais. Mums trūkst stipru mugurkaulu, kas nostājas negāciju ceļā. Taču ir arī jauni cilvēki, kas ir gatavi uzņemties atbildību un iet pa priekšu. Lai Dievs dod viņiem nākotni! Manuprāt, katrā ģimenē vajadzētu bērniem iemācīt to, ka daudz kam nāksies stāvēt pretim ar stingru mugurkaulu. Tas ir ļoti grūti, jo visur, kur šādi audzināti bērni iet, viņiem pretim tiek likts: «Nu beidziet, tur nekas jums nesanāks, nav vērts!» Ir jābūt ticībai, ka ir jāiet un jārīkojas, jābūt priekšgalā, jārada pārliecība, ka cilvēks to var. Pat tad, ja arī neesi pirmais, vienalga esi pietiekami labs, rīkojies, kļūdies un atkal rīkojies!» iesaka I. Gargurne.

«Te atkal nonākam pie minētās situācijas uz ielas. Daži domā – kā es iesaistīšos kautiņā, lai to pārtrauktu, ja nu pašam tiek pa seju, ko darīšu ar zilu aci, kāpēc man jātērē savs laiks? Kad jautāju, ko tad darīsi, atbilde ir: «Tusēšos.» Daudzi jauni cilvēki man ir teikuši, ka jaunība maksimāli jāizmanto. Jautāju, kā tad viņi to darīs, un saņemu atbildi, ka rīkos tusiņus, kaut kur brauks, un tas arī viss. Neviens nesaka, ka maksimāli mācīsies vai daudz strādās,» stāsta psiholoģe.

POLICISTA IETEIKUMS

Valsts policijas darbinieki no savas pieredzes vērtē:
«Iejaukties kautiņā garāmgājējiem tomēr nevajadzētu, jo cilvēku reakcija nav paredzama. Tā pats var dabūt, kā saka, pa cepuri. Ja plūcas mazi puišeļi, tas ir citādāk, bet, ja dūru vicināšana notiek pieaugušo vidū, tad visādi var būt. Īpaši, ja ir iedzēruši. Tāpēc ļoti labi būtu, ja šo faktu fiksētu. Ja ir tālrunis, nekavējoties jāsazinās ar policiju, zvanot pa telefonu 110. Ja garāmgājējam tālruņa nav, var lūgt to izdarīt kādam citam. Ja vien iespējams, būtu labi notiekošo nofilmēt. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Ja garāmgājējs apzinās, ka spēj incidentu pārtraukt, tad to var darīt, piemēram, izšķirot puišeļus. Pretējā gadījumā vajadzētu atturēties, jo iereibuši kautiņa dalībnieki daudz nešķiro.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienaldzīgi paiet garām vai iejaukties?

Kategorijas