Līdz šim nav apstiprinājuma Heraldikas komisijā

2017. gada 18. jūlijs 00:00

Iecavas novada dome pirms nedēļas, vērtējot nesen izstrādāto pašvaldības apbalvojumu dizainu, pēc teju stundu ilgām diskusijām septiņiem deputātiem balsojot «pret», sešiem – «par» un vienam atturoties, lēma, ka piedāvātais risinājums nav pilnībā pieņemams un nepieciešams turpināt atbilstošāka meklējumus.

Līdz šim lietotās Iecavas novada regālijas nav bijušas apstiprinātas valsts Heraldikas komisijā, jo nav bijis izveidots vienots apbalvojumu dizains. Patlaban ar pašvaldības apbalvojuma komplekta izstrādi nodarbojas māksliniece-dizainere Dace Runča-Štelmahere, kura veidojusi arī Rundāles novada pašvaldības apbalvojumu vizualizācijas. Deputāti vienprātīgi atbalstīja mākslinieces izraudzīto papīra formātu, bet iebildumus cēla pret piespraudes veida apbalvojumu.

Klasiskais un atšķirīgais
Iecavas novada godarakstu māksliniece piedāvāja veidot A3 formātā, balstoties uz vietvaras krāsām un lietošanas principu. Unikalitāti šim apbalvojumam piešķirtu, ar folija spiedi izspiežot uzrakstu «godaraksts», kas padarītu to nenokopējamu un vērtīgu. Ierāmēšanai D. Runča-Štelmahere ieteica izvēlēties vieglu alumīnija profila rāmīti un muzejstiklu, jo tas nerada atspīdumu.

«Jāizmanto maksimāli labākais. Uzliekot citu rāmi un stiklu, var panākt pretēju efektu, degradējot apbalvojuma vērtību,» sava darba prezentācijā uzsvēra māksliniece. Atzinības rakstam viņa izstrādājusi divus variantus, bet klātesošajiem domniekiem ieteica, ka atbilstošākais būtu godaraksta līnijas turpinājums. Lai ar iepriekš minēto nebūtu sajaucams, tas būtu A4 formāta un drukāts vienkāršā plaknē bez folijspiedes uz ļoti laba papīra. No rakstveida apbalvojumiem visvienkāršāko – pateicības rakstu – D. Runča-Štelmahere veidojusi tā, lai tas pēc nelielas apmācības tehniski būtu sagatavojums un drukājams uz vietas pašvaldībā.

Fiziskā apbalvojuma, ko māksliniece simboliski dēvēja par ordeni, meklējumos viņa gājusi divus ceļus – klasisko un atšķirīgo. «Analizējot Iecavas heraldiskos elementus, es izvēlējos zvana mēli. Zvans ir ļoti ietilpīgs tēls, un apbalvojumu dod par aktīvu darbošanos, sasniegumiem, ieguldījumiem novada labā, tālab dinamika ir būtiska, bet zvanā galveno darbu veic mēlīte. Uzliekot to uz papīra, mēs varam tajā saskatīt ziedlapiņu. Novads – tās ir četras debess puses, un centrā fokusējas tā spēks. Saliekot to visu kopā un spēlējoties, veidojas ziedam līdzīgs simbols. Centrs varētu tikt izcelts ar kaut kādu elementu, piemēram, Goda pilsonim tas varētu būt iestrādāts briljantakmens vai kāds tam līdzīgs materiāls. Lai zīmei būtu spēks un pamats, ieliku to stabila kvadrāta formātā, šādas piespraudes vēlamais lielums būtu vismaz 30 milimetru,» savu vīziju raksturoja D. Runča-Štelmahere.

Pretrunīgi vērtē godazīmi
Deputāts Juris Krievs atzinīgi novērtēja dizaineres veikumu, stāstot, ka vairāki mākslinieki ir piedāvājuši daudzveidīgus risinājumus, taču vispamatīgāk un vislabāk tas izdevies D. Runčai-Štelmaherei. «Es esmu ar abām rokām par papīra formāta apbalvojumiem, taču mani neuzrunā šī godazīme. Man kā vīrietim ne tā broša, ne sakta nav piemērota,» uzsvēra J. Krievs.

Izstrādātās godazīmes varianti nebija pieņemami arī domes priekšsēdētājam Aivaram Mačekam un viņa vietniekam Jurim Ludriķim. «Atzīšos, godaraksti man patika, tikai nezinu, kā tik lielu A3 formāta zīmi pasniegs, bet tas ir lemšanas jautājums. Taču mani samulsināja šis zieds, kas man neasociējas ar godazīmi. Patiesībā es neredzu to svinīgo, svarīgo šajā zīmē, taču tas ir tikai mans viedoklis,» sacīja Iecavas novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks.

Deputāts Arnis Kancāns aicināja padomāt, vai nebūtu lietderīgi novada apbalvojumu pasniegt zīmoggredzena veidā. «Ja mēs lūkojam pasaules pieredzi, beidzot augstskolu, absolventiem dāvina zīmoggredzenu, iegūstot labākās trofejas sportā, arī tiek dāvināti zīmoggredzeni. Pašam lietotājam ir brīva iztēle un vēlme to lietot – vai to noliks plauktiņā blakus godarakstam vai attiecīgā brīdī uzvilks. Es zīmoggredzenu vairāk redzu kā sasniegumu apliecinājumu,» sacīja A. Kancāns.

Pretējs viedoklis un atbalstoša nostāja D. Runčas-Štelmaheres veikumam bija deputātam Arnim Grundmanim. «Manuprāt, māk-
sliniece ir veiksmīgi atradusi stāstu par ziedu, un man ļoti patīk šī ideja. Esmu jau iepriekš teicis – ko tad mēs visiem Gada cilvēkiem dāvināsim ģerboņus? Ģerbonis ir vairāk varas prezentācijas simbols, taču godazīme nav tik daudz saistīta ar varu, cik ar iekšēju pateicību tiem cilvēkiem, kas dzīvo un sniedz pienesumu Iecavas novadam. Šo Iecavas novada saktu ar lielu lepnumu nēsātu gan vīrieši, gan sievietes, kuriem būtu šis gods piešķirts. Nav jābaidās arī no greznumiem, ko mēs tur iestrādājam, vai tā būtu upes pērle, briljants vai «Swarovski» kristāls, kas pašlaik jau neko vairs nemaksā. Es negribētu aplūkot citus variantus,» uzsvēra A. Grundmanis.

Mākslinieka prieka un skumju brīži
Tāds ir mākslinieka, dizainera darbs – ir prieka un arī skumju brīži, kad liekas, tu atrodi labāko, kas var būt, bet tavs veikums netiek saprasts, «Bauskas Dzīvei» atzina D. Runča-Štelmahere. «Ir ļoti bieži, kad atkal iziets jauns darba process un tomēr atgriežas pie tiem variantiem, kas sākumā bija nepieņemami, tāpēc ka ir iestājusies arī kaut kāda izpratne,» saka māksliniece un tic, ka kopējiem spēkiem nonāks līdz labam rezultātam.

Viņa atklāja, ka jaunos apbalvojumus, lai tos varētu pasniegt šī gada valsts svētku svinīgajā sarīkojumā, jau tuvākajā laikā būtu nepieciešams apstiprināt Heraldikas komisijā. Jau šonedēļ D. Runča-Štelmahere pievērsīsies šī darba risinājumam, un tas parādīs turpmākos soļus. «Ja virzība būs raita, var pagūt tikt pie apstiprinājuma laikus. Taču, kā tas izdosies, atkarīgs no objektīviem un subjektīviem faktoriem,» atzina D. Runča-Štelmahere.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līdz šim nav apstiprinājuma Heraldikas komisijā

Kategorijas