Pārtikas ražošanas atbalsts – mūsdienīgs un vienkāršs

2017. gada 18. jūlijs 00:00

100

Pārtikas ražošanas atbalsts – mūsdienīgs un vienkāršs

Briselē 7. jūlijā notika kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizēšanai veltīta konference «KLP: tavs viedoklis» («CAP: Have Your Say»), kurā prezentēja no februāra līdz maijam rīkotās sabiedrības aptaujas rezultātus. Jau vēstīts, ka tā šogad noritēja visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lai pēc lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana ierosinājuma papildinātu Eiropas Komisijas (EK) speciālistu sagatavotos KLP uzlabošanas priekšlikumus.

Iekļaus gala dokumentā
Žurnālistiem no teju 20 Eiropas valstīm KLP modernizācijas un vienkāršošanas priekšlikumus pirms konferences skaidroja to veidotāji – EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta amatpersona Tasoss Haniotis, kurš vada KLP uzlabošanas procesu, Florence Buholcere, sabiedrības viedokļu izpētes un vērtēšanas vadītāja, lauksaimniecības un pārtikas tirgus pārzinis Olivers Sitars.

T. Haniotis skaidroja KLP līdzšinējo mērķu izpildi un nodomu uzlabot atbalsta sistēmu, padarot to vienkāršāku un caurskatāmāku. Jauns virziens, kas vēl jāiekļauj KLP shēmās, ir precīzā lauksaimniecība, jo īpaši aktīvi praktizē jaunie zemnieki. Tā varētu ienest citu pavērsienu vides aizsardzībā, mazinot ķīmisko vielu lietošanu.

KLP vēl apspriežamās problēmas ir publiskā sektora investīcijas privātajos pārtikas ražošanas uzņēmumos, zaļināšana, kurai tagad aiziet līdz 20% atbalsta budžeta, kā arī «Brexit» ietekme uz ES budžetu. Kā uzsvēra amatpersona, nav nodoma mazināt pārtikas ražošanas prasības, jo Eiropa pašlaik ražo labāko un drošāko pārtiku pasaulē.

Ražotāji mazāk kategoriski
T. Haniotis informēja, ka EK gala dokuments KLP uzlabošanai gaidāms rudenī, tajā ņems vērā sabiedrības viedokli.

F. Buholcere skaidroja, ka sabiedrības viedokļa aptauja par KLP izpildi un nākotnes mērķiem pirmo reizi rīkota tik apjomīga visās ES valstīs. Tā organizēta sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām, bet visvairāk anketu saņemts virtuāli, kad februārī, martā un aprīlī ikviens bija aicināts tās aizpildīt internetā. Apkopojot rezultātus, novērsta anketu dublēšanās, atsevišķi izdalot lauksaimniecībā iesaistīto atbildes un citu pilsoņu viedokli. «Bauskas Dzīve» šeit sniedz īsu apkopojumu, bet visi aptaujas dati pa respondentu grupām pieejami interneta vietnē ec.europa.eu/agriculture.

Vienots viedoklis visiem respondentiem bijis par zemnieku lomas palielināšanu ilgtspējīgu pārtikas ķēžu veidošanā, pavēstīja O. Sitars. Jau vēstīts, ka par tādām uzskatāmas vietējo produktu aprites ķēdes, kas nodrošina iespējami īsu ceļu no ražošanas vietas līdz pircēja galdam.

Latvijas Zemkopības ministrija kā valsts oficiālo nostāju KLP uzlabošanā paudusi prasību nodrošināt vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem ar atbilstīgu lauku atbalsta budžetu.

Pilsoņi – par drošāku un zaļāku lauksaimniecību
Aptaujā par KLP modernizāciju saņemts vairāk nekā 322 tūkstoši anketu no visām ES valstīm.

Aktīvākie dalībnieki bijuši Vācijā – vairāk nekā 32 tūkstoši jeb aptuveni 10% respondentu.

Latvijas atbildētāji veido teju 1% aptaujas dalībnieku, gandrīz tikpat daudz, cik Igaunijas un Lietuvas respondenti kopā.

KLP galvenie mērķi:
droša pārtikas ražošana – 36%;

regulāra produktu piegāde – 24%;

rūpes par vidi un klimata pārmaiņu mazināšana – 20%;

lauku attīstība – 20%.

Galvenie šķēršļi lauksaimniecības attīstībai:
zemnieki saņem pārāk mazu daļu no pārtikas tirdzniecības ieņēmumiem – 97%;

saimniecību ieņēmumi ir zemāki nekā vidējie ienākumi ES – 88%;

ES zemniekiem jāievēro stingrāki nosacījumi nekā citu reģionu pārtikas ražotājiem – 87%.

Nākotnes KLP:
jāturpina tiešais atbalsts zemniekiem – 70%;

jāuzlabo zemnieku loma pārtikas ķēdēs – 96%;

KLP vairāk jāgādā par vidi – 76%.

KLP būs vienkāršāka, ja:
likvidēs dubultu atbalstu no lauku un reģionālā fonda – 69%;

dienesti izmantos e-rīkus, datubāzes, tehnoloģijas, nevis tiešās pārbaudes saimniecībās – 63%;

vides saglabāšanā lielāku lomu atvēlēs zemniekiem – 70%.

Dati: aptauja par KAP modernizāciju.

VIEDOKĻI

Mārtiņš Cimermanis, Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības «Strautnieki» vadītājs Bauskas novada Ceraukstes pagastā

Jānosprauž valsts mērķi
Aptauja bija vajadzīga, lai ES ierēdņi saprastu, ko cilvēki domā un jūt laukos, taču vēl svarīgāk – kā to tālāk izmantos. LLKC daudz darīja, lai iespējami vairāk zemnieku piedalītos aptaujā, jo sabiedrības iesaiste Eiropas procesos ir svarīga. Esmu gandarīts par lauksaimnieku aktivitāti, tomēr mums pašiem ir jāizvirza mērķi, kurp Latvijas lauksaimniecība virzās. Latvija atbalsta naudu programmām sadala pati, tāpēc jāredz, cik kvalitatīvi nonāksim pie vienota viedokļa, novērtējot arī Ukrainas un Polijas lomu reģionā. LLKC turpinās aktivizēt zemniekus, rīkojot viedokļu apmaiņu valsts nostājas formulēšanai par KLP līdz pat 2020. gadam.

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs

Jāizlīdzina maksājumi
Viena no galvenajām LOSP prasībām par KLP nākotni ir tiešo maksājumu izlīdzināšana. Tiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs un jānovērš tiešo maksājumu atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm jau pašā finanšu perioda sākumā, pārtraucot graut mūsu lauksaimnieku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Nākotnē viens no KLP problēmjautājumiem ir zaļināšanas prasība par ilggadīgo zālāju saglabāšanu. LOSP uzskata, ka tā diskriminē lopkopības saimniecības, tādēļ jau tagad būtu jālabo nosacījumi un jāpiedāvā saprātīgi risinājumi ilggadīgo zālāju saglabāšanai.

Noslēdz ES un Japānas ekonomiskās partnerības līgumu
Šogad 6. jūlijā Briselē noslēgts ES un Japānas divpusējais ekonomiskās partnerības līgums. Kā uzsver EK lauksaimniecības komisārs Fils Kogans, tas ir svarīgākais līdz šim parakstītais ES tirdzniecības līgums ar īpašu izdevīgumu lauku ražotājiem un reģioniem. Sadarbības līgums ar Japānu atcels ES kompāniju nodevas eksportam, kas patlaban lēšamas līdz vienam miljardam eiro gadā, atvērs Japānas tirgu ES lauksaimniecības produkcijas eksportam, izlīdzinot darbaspēka, drošības, vides un patērētāju aizsardzības standartus. Pēc sākotnējām aplēsēm, ES eksporta vērtība uz Japānu varētu pieaugt par 20 miljardiem eiro, palielinot darbavietu skaitu un ražotāju ieņēmumus.

Līgums pirmo reizi ietver īpašu atsauci uz Parīzes klimata vienošanās izpildi. Kā žurnālistiem skaidroja EK pārstāvji, Eiropas un Japānas vienošanās ir īpaša politiska nozīme pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par izstāšanos no Parīzes konvencijas. Kā norāda avoti EK, Trampa paziņojums tomēr nekavē atsevišķus ASV štatus turpināt ievērot starptautiskā dokumenta nostādnes, jo «ieguldījumi ekstrēmu dabas parādību seku novēršanā būs lielāki nekā investīcijas, kas jātērē cilvēka dzīves procesu ietekmes mazināšanai».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārtikas ražošanas atbalsts – mūsdienīgs un vienkāršs

Kategorijas