BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar šprotēm uz «Žiguļa» motora pārsega

Uldis Varnevičs

2017. gada 18. jūlijs 00:00

857
Ar šprotēm uz «Žiguļa» motora pārsega

Uzņēmējs Aivars Duklavs piedzīvojis sava veida atgriešanos – savulaik tirgoties sācis pie Bauskas vecā tirgus, un pēc 20 gadiem viņš atgriezies šajā vietā kā būvmateriālu veikala īpašnieks.

«Bizness sākās te, pie šī vecā staba. Uz «Žiguļa» kapota tirgojām reņģes, šprotes, «Nescafe» kafiju, spirtu un šņabi. Tās bija pieprasītākās preces. Šprotes un reņģes leiši pirka kastēm,» tā 1992. ga-da vasaru atceras A. Duklavs. Tirgošanās veikusies, un 20. jūlijā izveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību «Duklavs».

Zivis no Engures
Toreiz A. Duklavam bija 19 gadu, uzņēmējdarbības jomā viņš bija iesācējs. Tomēr savu vietu izdevās atrast veiksmīgi. Tirgū viņš bija jauns konkurents, tomēr ienākumi auga. Reņģes un šprotes veda no Engures, un tirgus tolaik bija liels. Viegli nenācās – piektdienas vakarā jau pusnaktī ar auto bija jābūt pie tirgus, lai aizņemtu vietu. Pulksten divos naktī jau bija par vēlu – kāds nadzīgāks bija priekšā.

Atceroties 1992. gada vasaru, komersants atzīst, ka tagad pat gadatirgu laikā Bauskas tirgū nav tik daudz ļaužu, cik kādreiz nedēļas nogalēs Vecajā tirgū. «Toreiz nebija lielveikalu, arī cilvēku bija vairāk,» vērtē A. Duklavs. Vietējam tirgum tagad trūkst apgrozījuma, tas ir diezgan mazs. Ja vēlas iegādāties tirgū kādu īpašu preci, jādodas uz Jelgavu vai Rīgu, kur sortiments ir daudz plašāks.

Pie baznīcas neļauj
Ziemā tādu tirgošanos nevarēja turpināt, bija par aukstu. Tad radās ideja par stacionāru tirgošanās vietu – pārtaisīti veci celtnieku vagoniņi. Viens sev, otrs – lai tirgotos. Paši sev uzmeistarojuši tik labu, ka par labu naudu kāds pircējs vēlējies to nopirkt. Otrā vagonā ierīkota pārdotava.

Sākumā bija plānots strādāt pie Codes daudzdzīvokļu namiem, netālu no baznīcas. Ļaudis bija sašutuši: «Kā tad tā – tirgotava pie dievnama!?» Vajadzēja pārcelties citur – izraudzīta vieta netālu no krustojuma.

«Savā ziņā mums paveicās – tur bija labāk,» atceras A. Duklavs. Pamazām sekoja pārmaiņas. Likvidēja veļas pieņemšanas punktu, un tur varēja iekārtot veikalu. Kad slēdza pienotavu, izdevās iegūt vēl lielākas telpas. «Uzskatu, ka dzīvē cilvēks visu saņem pēc nopelniem. Man ar veikaliem izdevās ļoti veiksmīgi. Pienāca brīdis, kad veikalu Codē varēju pārdot un sākt būvmateriālu tirdzniecību Vecajā tirgū,» pauž uzņēmējs.

Ar mirdzošām acīm
A. Duklavs 2013. gada sākumā iznomāja Vecā tirgus ēku, viņš stāsta: «Visi jau runāja, ka nevienam te neiet. «Ko tu, dullais, lien tur iekšā!» teica paziņas, bet man acis mirdzēja. Es zināju, ko darīšu. Paveicās arī finansiāli, tik lēti otrreiz tādu ēku neiegādāties.»

Bauskā interese par būvmateriālu tirdzniecību pieauga, attīstījās arī tirgotava. Pamazām ēku pārbūvēja un siltināja. Savulaik pēc ugunsgrēka, tirgu atjaunojot, darbus veica pēc iespējas lētāk – pamatu nebija, betona klučus lika uz asfalta. Ēka bija auksta, nesiltināta. Tagad tiek veidotas siltākas mūra sienas, ko siltinās no ārpuses, mūrē arī pamatus. «Tā mēs krīzes laikā pārgājām no pārtikas tirdzniecības uz būvmateriāliem. Toreiz daudzi veikali bankrotēja, palika tukša vieta, kuru varējām ieņemt. Izskatījās savādi, bet patiesībā tas bija loģiski,» pauž komersants.

Atbalsta savējos
A.Duklavs uzskata, ka arī pašiem vairāk jāatbalsta vietējie, nevis ārzemju uzņēmumi: «Es pārtiku iegādājos tikai tajos veikalos, kas pieder mūsu uzņēmējiem. Vienīgi ārkārtas gadījumos aizeju uz kādu citu veikalu. Jāatbalsta vietējie, citādi mūs par kalpiem pataisa.»
Viņš pārliecināts, ka bieži vien vainojams latviešu kūtrums – vieglāk esot pārdot īpašumu, naudu notērēt, tad paņemt kredītu un kalpot saņemtā aizdevuma atmaksai. Bieži vien cilvēki vēlas dzīvot pāri līdzekļiem, tas traucē uzņēmuma attīstībai un neļauj veidot uzkrājumus veiksmīgākai nākotnes darbībai. Aivars Duklavs cer, ka domāšana pamazām mainīsies un iedzīvotāji centīsies atrast ne tikai labu darbu, bet arī veidos paši savus uzņēmumus.


FAKTI

SIA «Duklavs»

Uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā – 721 056 eiro. Peļņa – 5550 eiro.

2016. gadā nodarbināja astoņus strādājošos.

Kopējie maksājumi valsts budžetā – 36,38 tūkstoši eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 11,48 tūkstoši eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 4,29 tūkstoši eiro.

Avots – lursoft.lv.