Klaiņojoši suņi mežā nodara lielu postu

2017. gada 18. jūlijs 10:01

630

Brīvsolī palaisti suņi rada stresu stirnām, briežiem un citiem meža iemītniekiem, kaitē to ieradumiem, izjauc dabiskos procesus, apdraud mazuļus un rada neērtības arī medniekiem.

Lauku teritorijās klaiņojoši suņi veido barus un darbojas organizēti, plosot ne tikai meža dzīvniekus, bet arī mājlopus. Liels suns diezgan ātri var tikt galā ar stirnu, vēl veiklāk – ar kazlēnu.

Kurmenes puses mednieks Arvīds Sils stāsta, ka šī problēma nerimstas jau vairākus gadus. Klīstošo suņu saimnieki allaž noliedz, ka viņu četrkājainais draugs rada postu mežā un traucē medniekiem. «Daudz reižu, sēžot uz vakti, dzirdam, kā mežā klaiņojošie suņi dzenā un tramda dzīvniekus. Nereti tie nokož kādu buku vai kazlēnu. Arī medniekiem nav patīkami, ja stundām ilgu gaidīšanu izjauc nekontrolētu un cilvēku nepieskatītu suņu bars,» pieredzē dalās mednieks.

Viņš vairākkārt centies runāt ar suņu saimniekiem, bet veltīgi. «Visi vienmēr noliedz, ka pa mežu skraida viņu suns. Šaut nedrīkst, būs lielas problēmas. Ir atsevišķi gadījumi, kad drīkst nogalināt, bet situācijai jābūt neapstrīdamai. Neuzdrošināmies riskēt,» pārdomās dalās Arvīds.

Arī Brunavas pagasta mednieku kolektīva «Paņemūne» biedrs Māris Gļauda atzīst, ka dažkārt suņi traucē medniekiem. «Šīs situācijas biežāk ir ziemā. Tad suņu saimnieki pienācīgi savus draugus nebaro un palaiž brīvsolī. Esam atraduši suņu nokostus meža zvērus. Šī problēma ir aktuāla, bet ne akūta,» spriež Māris.

Tāpat kā Kurmenes kolēģi, arī Brunvas mednieki suņus nešauj, kaut atsevišķos gadījumos likums to atļauj. «Mēs suņus aizbiedējam, nekad nešaujam. Likums īpašos gadījumos ļauj to darīt, bet tad mednieki var rēķināties ar sekām – suņu saimnieks, visticamāk, ir arī medījamo mežu īpašnieks, kurš ar mednieku kolektīvu lauztu zemes izmantošanas līgumu,» uzskata mednieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klaiņojoši suņi mežā nodara lielu postu

Kategorijas