Sākas vilku un bebru medību sezona

2017. gada 18. jūlijs 00:00

315

Pagājušajā nedēļā, 15. jūlijā, sākās vilku un bebru medību sezona. Vilkus drīkst šaut līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam, bebrus – līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Nomedījamo vilku limitu nosaka dzīvnieku populācija, to kaitējums lauksaimniecības dzīvniekiem. Šaujamo plēsoņu skaitu palielina, ja reģistrē daudzus vilku uzbrukumus mājlopiem, saimniecību ganāmpulkiem vai konstatē dzīvnieku pastiprinātu aktivitāti.

Uzbrūk krēslas stundās
Ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību pret vilkiem, dzīvnieku īpašniekiem jāizmanto kāds pasaulē plaši pārbaudīts ganāmpulku aizsardzības paņēmiens – pastāvīga gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi, apmācīti suņi, kas brīdina par vilku klātbūtni un izrāda pret tiem agresiju.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka vilki parasti nodara postījumus naktīs vai krēslas stundās un visbiežāk uzbrūk aitām un liellopiem (teļiem), arī kazām un suņiem. Latvijā lielāks vilku blīvums ir valsts rietumos, ziemeļos un austrumos, mazāk tie sastopami centrālajā daļā. Vesels dzīvnieks izvairās no cilvēkiem un tiem netuvojas. Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus, kas manījuši neadekvātas uzvedības vilkus, ziņot par to viņu speciālistiem.

Arī bebri nav «labākie draugi» lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Šie dzīvnieki nereti nodara kaitējumu jaunaudzēm vai lauksaimniecības zemei, to applūdinot. Kā stāsta mednieki, lauksaimnieki un mežsaimnieki nereti lūdz mednieku palīdzību, lai iztrenkātu vai nomedītu bebrus, tā pasargājot uzraugāmās teritorijas.

Pērn – divi pelēči
Vilku lielākā aktivitāte mūspusē ir Vecumnieku novadā un tā pagastos. Pērn, decembrī, Vecumniekos nomedīti divi vilki. Pirmo 17. decembrī nošāva mednieku kolektīva «Vecumnieki» biedrs Ēriks Rubaņiks, bet dienu vēlāk pie pelēča tika Jānis Zariņš no Vecumnieku novada mednieku kolektīva «Zvirgzde».

«17. decembrī vilks nomedīts vietā, kur dzīvniekus saucām jau divas reizes, pamatojoties uz apdraudējumu ciemata ļaudīm un mājlopiem. Beidzot ar trešo mēģinājumu vienu dzīvnieku izdevās nomedīt,» jau iepriekš laikrakstam «Bauskas Dzīve» sacīja mednieku kolektīva «Vecumnieki» vadītājs Egils Reinbergs.

Atceroties ne tik senus notikumus, Jānis Zariņš stāsta: «Vilks uznāca kā uz paplātes – medījot aizsapņojās. Toreiz tuvumā bija vēl divi vilki – viens mazāks, otrs lielāks, taču katrs aizmuka uz savu pusi. Pirms vilkiem no meža iznāca stirnas,» atceras Jānis.

Bez sniega grūti
Jānis Marcinkus no mednieku kolektīva «Codes bebri» pastāstīja, ka pērn arī Bauskas novada Codes pagastā izdevās sadzīt vilka pēdas: «Manījām pēdas un dzīvnieku lencām. Kamēr tikām līdz dzīšanai, vilks paspēja nozust. Pēdas bija tur, kur ganījās mežacūku bari. Ziemā daudz vieglāk sadzīt pēdas nekā rudenī. Sniegā var skaidri saredzēt ķepu nospiedumus. Ja sezonā kādam pelēcim uzskries, tā būs tīrā laime.»

Vilki medīti arī citviet. «Mans tēvs 1995. gadā vilku nošāva Codes pagastā, dažus gadus pēc tam pelēci nomedīja kolektīva biedrs Kas-pars. Iespējams, ka šosezon «Codes bebriem» izdosies nomedīt kādu pelēko plēsēju,» teic J. Marcinkus.

Aldis Salmiņš no mednieku kluba «Skaistkalne» gaidīšot ziemu un tikai tad pievērsīšoties vilku medībām: «Kaut sezona sākas jūlijā, vilkus reti izdodas nomedīt bezsniega apstākļos. Zinu, ka citus gadus kaimiņi no Aizkraukles veica piegaudošanu. Mednieki, atdarinot vilka mātes aurošanu, trenkāja plēsējus. Vilku medības ir ļoti sarežģītas. Tagad pelēci noķert ir tikpat kā neiespējami. Pēdas nevar redzēt. Ziemā viegli atšķirt – vilks vai lūsis – un var sākt ielenkšanu un dzīšanu. Pēdējos gados Skaistkalnē vilki nav nomedīti.»

Nesteidz šaut
Ints Briedis ir mednieku kluba «Zemgaļi» kolektīvā. Ints stāsta, ka bebru medībās viņš un kolēģi ierasti dodas pavasarī. «Vasarā un rudenī nav īstas medīšanas. Rudenī sākas dzīšanas medības, tad koncentrējamies tām. Bebrus patrenkājam pavasaros. Tiem patīk mežu masīvi, kur zvēri ceļ dambjus. Rundāles novada Saulainē un Svitenē bebru nav īpaši daudz. Zemnieki, aizsargājot laukus, dambjus ātri iznīcina, un bebri dodas meklēt labāku vietu,» spriež Ints Briedis.

Ivars Drezovs no mednieku kluba «Kurmene» stāsta, ka Kurmenes pagastā iepriekšējās sezonās izķerti daudzi bebri, to lūguši arī zemnieki. «Zinu, ka kolēģi bebrus ķers jau tagad, bet mēs nesteidzamies. Pēdējos gados šie dzīvnieki Kurmenes pusē ir krietni izšauti, tiesa, ne bez iemesla. Tie nodara kaitējumu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Ne tik sen bebri noplūdināja mežu. Zemes īpašnieki nereti lūdz iztrenkāt vai nomedīt bebrus, lai nerastos zaudējumi saimniecībām,» skaidro I. Drezovs. Kā daudzi mednieki, arī Ivars no bebru gaļas gatavojot desas.

UZZIŅAI

2012./2013. gada medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilku, nomedīti – 247;
2013./2014. gadā – 300 vilku, nomedīti – 292;
2014./2015. gadā – 300 vilku, nomedīti – 267;
2015./2016. gadā – 275 vilkus, nomedīti – 275;
2016./2017. gadā – 300 vilku, nomedīti – 279;
2017./2018. gada medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilkus.

Avots: Latvijas Mednieku savienība.

Apdraudēta suga
Eiropas Savienības valstīs vilki ir apdraudēti, tādēļ iekļauti aizsargājamo sugu sarakstos. To aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar regulāri ievāktiem datiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sākas vilku un bebru medību sezona

Kategorijas