Zobiem naudas neatliek

2017. gada 14. jūlijs 00:00

1099

Lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kas sasnieguši 16 gadu vecumu (83,4%), pēdējā gada laikā ne reizi nav apmeklējuši zobārstu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Paskaidrojot iemeslus, kālab nevēršas pie zobārsta, vairākums cilvēku (79,8 %) atzinuši, ka nav varējuši to izdarīt naudas trūkuma dēļ.

Rāda bezzobainu muti
«Saņemot pārdevējas algu, kas ir nedaudz virs minimālās, ar pašreizējām stomatoloģijas pakalpojumu cenām ir ļoti grūti salabot zobus. Pie zobārsta parasti eju vien tad, ja citādi nav iespējams, jo nomoka sāpes. Apakšžoklī man trūkst pāris zobu, cenšos uz šīs puses cietu barību nekost, citādi var iedzīvoties kairinošos pūslīšos, ko es dēvēju par ēdamtulznām. Implants maksā vairāk nekā tūkstoš eiro, esmu vienīgā pelnītāja ģimenē, kurā vēl aug bērni un kuriem arī ir vajadzības. Tālab par jauniem zobiem varu tikai sapņot. Situācija jau nav labāka arī ar vidusmēra atalgojumu. Mana radiniece strādā valsts iestādē, kas saistīta ar klientu apkalpošanu, taču līdz šim viņa arī nav varējusi atļauties ielikt zobus un spiesta rādīt bezzobainu muti. Tas tikai apliecina visas valsts līmeni, jo esam diezgan dziļā bedrē visā veselības nozarē, ieskaitot zobārstniecību,» savu pieredzi uztic baušķeniece Liesma Krēsliņa.

Turpretī Bauskas novada iedzīvotājs Aigars ir pārliecināts, ka šim jautājumam jāpieiet kompleksi. Tie, kas piedzīvojuši padomju laikus, atzīst, ka pieredzēts ne mazums paviršību, kā arī neprofesionalitāte, bet atbildību tagad par to nevar prasīt nevienam. Savukārt mūsdienu stomatoloģija esot pietiekami attīstīta un moderna, bet dārga. «Lētāk nekas nekļūst. Jāpriecājas, ka vēl bērniem ir pieejama valsts apmaksātā zobārstniecība. Tagad varam viņiem mācīt, lai uzmana savus zobus, tīra regulāri, jo padomju laikos par zobu higiēnu tikpat kā nerunāja,» teic Aigars.

Valsts apmaksāta zobārstniecība pašlaik ir pieejama bērniem līdz 18 gadu vecumam, daļēji – 50% apmērā – tikai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga. Bērniem tiek apmaksāta arī zobu higiēna: 2 līdz 6 gadu vecumā – vienu reizi gadā, 7 līdz 18 gadu vecumā – vienu reizi gadā (izņemot 7, 11 un 12 gadu vecumā – tad divas reizes gadā). Pārējiem nākas rēķināties ar maksas pakalpojumu cenrādi, kas arī ir dažāds.

Uz vecā izveido jaunu
To, ka patiesībā cilvēki nemaz neapzinās, cik maksā pakalpojums, pārliecinājusies arī Bauskas zobārste Ieva Bērziņa. Viņas darbavieta ir SIA «Jaunā Bauskas zobārstniecība», kas durvis vērusi pirms nepilna mēneša. Likvidējot Bauskas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA «Bauskas zobārstniecība», zobārste I. Bērziņa nonākusi pie izšķiršanās – pamest šo pilsētu un praktizēt Rīgā vai arī veidot savu uzņēmumu un palikt Bauskā. Svaru kausi noslīguši par labu pēdējam variantam.

Ilgs laiks pagājis piemērotas vietas un izdevīgākās nomas cenas meklējumos. Atrasta stratēģiski laba vieta starp dzīvojamo rajonu un autoostu «Lattelecom» piederošajā ēkā, bijušajā klientu apkalpošanas centrā. Jaunās zobārstniecības iekārtošanā investēti prāvi līdzekļi, turklāt izdevies izvairīties no kredītsaistībām.

«Uz vecās bāzes izveidojām jaunu. Viss «Bauskas zobārstniecības» kustamais īpašums bija nonācis izsolē; ko varējām izmantot šeit, to arī iegādājāmies. Uzņēmums dibināts janvārī, bet darbu sākām vien nedēļu pirms Jāņiem,» stāsta I. Bērziņa, piebilstot, ka šoruden apritēs seši gadi, kopš viņa ārstē bijušā Bauskas rajona iedzīvotāju zobus. Patlaban zobārstniecībā pieejami pakalpojumi, sākot no higiēnas un beidzot ar zobu ekstrakciju un protezēšanu. Cenu politika, salīdzinot ar iepriekšējo vietu, radikāli nav mainījusies.

Lūdzot komentēt apkopotos statistikas datus, mediķe atzina, ka vairās izteikt pārliecinošu spriedumu, taču viens esot gan skaidrs – cilvēki par savu zobu veselību nedomā. «Pirms pieciem gadiem atbraucot strādāt uz Bauskas rajonu, redzētais pacientu stāvoklis likās tāds pats kā 1996. gadā Rīgā, kad es beidzu augstskolu. Cilvēks atver muti, tu nevari izlemt, kuru zobu raut, kuru atstāt. Viennozīmīgi daudzi zobus netīra, ir daļa, kas rūpējas, bet vairums to nedara,» situāciju raksturo I. Bērziņa.

Aicina naudu krāt
Daktere uzsver, ka iedzīvotājiem parasti zobārstniecības pakalpojumi saistās ar augstām izmaksām, jo nereti stomatologa palīdzība tiek meklēta vien tad, kad bojājumi ir nopietni. Taču nereti «netveramā zobārstniecība» izrādās lētāka un pieejamāka. «Man ir bijis gadījums, kad atnāk sieviete, kurai par restaurētu zobu es nosaku maksu – 50 eiro, bet viņa izbrīnīta vaicā – tik vien? Es domāju, ka būs 100! Lauku onkulītis ir sakrājis 900 eiro, bet negrib neko sākt, jo viņš ir pārliecināts, ka nepietiks. Aizbraukt uz konsultāciju Rīgā viņš nav gatavs, bet ir iztēlojies, ka bez 3000 eiro viņš zobus nedabūs. Sirmgalvis ir ieņēmis galvā implantus un citu risinājumu nemaz neredz. Taču ir vairāki varianti, kā tikt pie zobiem. Ja cilvēks vēlas, tos var ielikt, tikai vajag atnākt un izrunāt gan iegribas, gan arī cenas,» skaidro Bauskas zobārste.

Par pirmreizēju konsultāciju nākoties šķirties no nepilniem desmit eiro, savukārt ārstēšanas plāns izmaksājot ap 15 eiro. Katrs gadījums ir individuāls un diskutējams. «Gadās, ka pacients atnāk un saka: «Dakter, man ir tikai 40 eiro!» Ja darbs nav tik apjomīgs, es arī izdarīšu to par šo konkrēto summu. Ja atnāks tantiņa un sacīs, ka viņai ir neciešamas sāpes, es zobu izraušu arī par 15 eiro. Kamēr pacients neatnāks, viņš to nesapratīs,» spriež I. Bērziņa. Lai nenonāktu neapskaužamā situācijā, zobārste aicina veidot uzkrājumus. Kā piemēru viņa min kādu pastāvīgo pacienti, kura atklājusi, ka ik mēnesi no algas atliek desmit eiro. «Ja salūst ledusskapis vai veļasmašīna vai sasāpas zobs, ir drošības izjūta, ka ir nauda tieši šiem neparedzētiem gadījumiem,» savas pacientes pieredzi atstāsta I. Bērziņa.

Nereti cilvēkiem ir pārliecība, ka mazpilsētā kvalitatīvi zobus salabot nav iespējams, tālab jādodas uz Rīgas klīnikām. «Mēs nevaram atturēt no šāda soļa, bet, piemēram, var gadīties, ka galvaspilsētā priekšā atkal būšu es,» nosmej I. Bērziņa, jo pagaidām dažas dienas viņa strādā arī vienā no zobārstniecības kabinetiem galvaspilsētā.

Nevar būt lēta
Divus ar pusi gadus Bauskā darbojas SIA «Ident» dibinātā «Vecpilsētas zobārstniecība». Uzņēmuma valdes loceklis Ivars Blažēvics atklāja, ka pieprasījums pēc klīnikas pakalpojumiem arvien pieaug. It sevišķi tas jūtams vasaras mēnešos, kā arī ziemā svētku periodā, jo šajā laikā savu zobu veselības stāvokli savest kārtībā izvēlas ārzemēs strādājošie un dzīvojošie mūspuses iedzīvotāji. Atšķirībā no mītnes zemes, šeit pakalpojumi ir vismaz piecas reizes lētāki.

Netrūkst arī vietējo pacientu, kas ir pārliecinājušies, ka «Vecpilsētas zobārstniecībā» pieejami augsti kvalificēti speciālisti, jaunākie materiāli un modernākā tehnika. I. Blažēvics ir novērojis – ja atnāk viens ģimenes loceklis, drīz par pastāvīgiem klientiem kļūst arī pārējie no ģimenes. «Vecpilsētas zobārstniecību» iecienījuši arī Bauskas apkaimē dzīvojošie ķīnieši.

I. Blažēvics piekrīt, ka zobārstniecība nav lēta, taču, ja vēlas jaunāko tehnoloģiju un augstvērtīgu speciālistu savienojumu, tas nevar būt zemu izmaksu pasākums. Klīnikā astoņu minūšu laikā iespējams nokārtot kredītu, taču to izvēloties viens līdz divi procenti pacientu. Pārsvarā cilvēki maksājot paši. Klīnikā cenas kopš tās atvēršanas nav mainījušās – zoba izraušana, piemēram, maksājot, sākot no 20 eiro. «Ja cilvēku piedāvātais pakalpojums apmierina, viņš citu ārstu nemeklē un zobus ārstēt dodas uz konkrēto vietu, iespējams, pat visu mūžu. Esam iekarojuši savu nišu. Galavārds pieder pacientam, un viņu skaits mūsu klīnikā tikai pieaug,» rezumē I. Blažēvics.

UZZIŅAI

Tikai 23% Latvijas iedzīvotāju ir visi pastāvīgie zobi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2016. gadu.

Apmēram 42% iedzīvotāju trūkst no viena līdz pieciem zobiem, 16% nav no sešiem līdz desmit zobiem, savukārt 14% trūkst pat vairāk nekā desmit zobu. 4% iedzīvotāju nav savu zobu.

Cilvēki, kuriem ir visi savi zobi, galvenokārt ir vecumā no 15 līdz
24 gadiem. Turklāt visi zobi ir 25% vīriešu un 22% sieviešu.

Visbiežāk zobārstu apmeklē vīrieši vecuma grupā no 15 līdz
24 gadiem, bet sievietes no 35 līdz 44 gadiem, savukārt no zobārsta apmeklēšanas visvairāk izvairās vīrieši vecumā no 55 līdz 64 gadiem un sievietes no 65 līdz 74 gadiem.

Arī zobu tīrīšanas paradumi iedzīvotājiem ir atšķirīgi, tomēr lielākā daļa jeb 53% iedzīvotāju zobus kopj biežāk nekā reizi dienā. 35% iedzīvotāju zobus tīra reizi dienā, bet 9% retāk nekā reizi dienā. 4% iedzīvotāji zobus netīra nemaz.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zobiem naudas neatliek

Kategorijas