BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas novada upēs sākta ūdenszāļu pļaušana

www.bauskasdzive.lv

2017. gada 12. jūlijs 07:56

2167
Bauskas novada upēs sākta ūdenszāļu pļaušana

Pagājušajā nedēļā mūspuses upēs sākta ūdensaugu pļaušana. Pēc pašvaldības pasūtījuma darbus veic SIA «Aquastar» par kopējo līguma summu 15 360 EUR bez PVN, portālu informēja Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Gorškova.

Pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš norādīja, ka pļaušanas darbi tāpat kā pagājušajā gadā ir saskaņoti ar Valsts vides dienestu, kā arī ar vietējo Mednieku un makšķernieku biedrību.  Paredzēts, ka 480 darba stundās uzņēmums sakops upju posmus no Mūsas lielā tilta līdz Mūsas gājēju tiltiņam, pie sporta kompleksa «Mūsa», no Mēmeles lielā tilta līdz bijušajai laivu bāzei, kā arī upju atpūtas vietas, kuras izveidojusi pašvaldība. Ja atļaus laiks, tiks pļautas arī ar iedzīvotāju iniciatīvu sakoptās upju atpūtas vietas. Izpļauto zaļo masu izvedīs SIA «Vides serviss».

«Šis jau ir otrais gads, kad uzsākta upju pļaušana. Ir plānoti arī cita veida upju tīrīšanas darbi, bet pirms tam tiks veikta izpēte, ar kādu metodi efektīvāk var iztīrīt upes gultni,» atklāja M. Vilciņš.

Pie Mūsas sastaptā baušķeniece Ruta Vītoliņa portālam atzina, ka priecē iztīrītā upe, jo skatam paveras plašs ūdens apvārsnis. Tikai kundzei esot žēl balto ūdensrožu, kas skaisti bija saziedējušas un priecējušas ikvienu atpūtnieku upes krastā. Arī mirklis, kad iespējams baudīt tīro upi esot visai īss, jo zāles ātri ataug.

Upju izpļaušanas lietderīgumu un veicamās aktivitātes vēlamo laiku jau iepriekš «Bauskas Dzīve» lūgusi komentēt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertam, ūdens biologam, unikālas mazo upju attīrīšanas metodes «Liec upē akmeni» autoram un īstenotājam Andrim Urtānam.

Viņš akcentēja, ka ūdensaugu masveida savairošanās norāda uz pārlieku lielu augu barības vielu (fosfora, slāpekļa) koncentrāciju ūdeņos. Savs viedoklis ūdens biologam ir arī par to, cik daudz un kad pļaut. Ūdensaugi sāk izraisīt pamanāmu ūdens līmeņa celšanos, ja to daudzums aizņem trešdaļu vai vairāk no upes spoguļvirsmas. To uzskata par robežu, kad jāsāk domāt par «izkapts asināšanu», skaidro A. Urtāns. Viņš uzsvēra, ka aizaugums spiež uz augšu arī gruntsūdeņus. Tas savukārt būtiski ietekmē upju krastu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Savukārt pieeju – pļaut, atstājot koridoru, – cenšas izmantot ezeru piekrastēs. Upēs parasti pļauj, lai nodrošinātu ūdens caurvadi.

Viņš atklāja, ka pļaušanas laiku nosakot Ministru kabineta noteikumi par «Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību». A. Urtāns atzīst, ka tas ir pretrunīgs dokuments, jo pamatā izšķirot «balts vai melns». Piemēram, augu izvākšanu no ūdenskrātuves noteikumi atļauj no 1. jūlija, kaut agrāk ezermalas un upju piekrastes pļāva un noganīja maijā, jūnijā, kad augos bija visvairāk slāpekļa un fosfora.

Tagad pēc likuma, pļaujot no 1. jūlija, daļa auga barības vielu jau migrējusi uz saknēm, uzkrājumos gaidot nākamo sezonu. Un tad pļaušana kļūst ārišķīga – stublāju, kuri jau zaudējuši fosforu un slāpekli, izvākšana ir formāla, bet ne efektīva.

«Šī normatīvā akta veidošana izsaka pašlaik dominējošo attieksmi – kas ir labs putnu ligzdošanai, ir labs visam. Citviet pasaulē šo lietu skata izsvērtāk – izvērtē, vai un kādi putni tur varētu ligzdot un vai to arī dara. Tikai tad pieņem lēmumu – vai pļauj pa gabaliņam, vai svītrās – tā lai labums gan ūdensobjektam, gan putniem. Cerams, ka arī mēs līdz šādai izpratnei nonāksim,» optimistisks ir A. Urtāns.