Skolēnu rezultāti pasliktinājušies obligātajos eksāmenos

Artūrs Dulbe, Vilnis Auzāns, Uldis Varnevičs

2017. gada 11. jūlijs 00:00

406

Skolēnu rezultāti pasliktinājušies obligātajos eksāmenos

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie centralizētie eksāmeni, kas jākārto visiem vidējās izglītības ieguvējiem; ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām – angļu, krievu, vācu vai franču valodu. Šogad valstī 12. klašu audzēkņi uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.

Latviešu valodas eksāmenā skolēni Latvijā vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, angļu valodā – 59,7%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn, bet matemātikā – 34,9%, kas arī ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš.

Reformas atlikt nedrīkst
Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā (100% ir absolūti pilnvērtīgs, ideāls zināšanu apmērs). Procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95 – 100%), B2 (70 – 94%), B1 (40 – 69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši minētajiem līmeņiem, bet tikai procentos.

Centralizēto eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā vairs nedrīkst atlikt, – pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš aģentūrai LETA sacījis, ka minstināties izglītības nozares reformu īstenošanā vairs nedrīkst. Lēmumu atlikšana kavē izglītības kvalitātes kāpināšanu, tādējādi liedzot skolēniem gūt konkurētspējīgu izglītību, bet pedagogiem – adekvātu atalgojumu par kvalitatīvi paveiktu darbu.

Absolventu VIEDOKĻI

Zanda Iesalniece, Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas 12. klases absolvente:
– Eksāmeni bija pietiekami sarežģīti un izaicinoši katram audzēknim. Nebūtu viegli sasniegt labus rezultātus, ja mūsu skolas pedagogi nebūtu tik pretimnākoši un nepiedāvātu individuālas konsultācijas, kurās var uzlabot savas prasmes un zināšanas. Manuprāt, tieši konsultāciju apmeklēšana bija galvenais iemesls, kāpēc mūsu skolas absolventiem bija labi rezultāti. Skolotāji nodarbības piedāvāja visa gada garumā, un tās apmeklēja lielākā daļa divpadsmito.
Lai rezultāti uzlabotos vēl vairāk, uzskatu, katram skolēnam ir nopietni jāmācās jau vidusskolas sākumā, jāapgūst mācību vielas pamati, uz kuriem balstās tālākā vidusskolas mācību programma. Ir ļoti grūti, ja mācību priekšmets jāiemācās beigu fāzē, kad visvairāk noder, piemēram, desmitajā klasē apgūtais.

Raitis Pauls šogad beidza Vecumnieku novada Misas vidusskolu, 41 gada vecumā mācoties vakarskolā. Viņš uzskata, ka viss atkarīgs no katra paša centības un pieejamā laika mācībām.
«Mūsu lielākā problēma bija laika trūkums. Man personīgi nebija domu par to, ka eksāmens būtu bijis sarežģītāk sagatavots. Grūtāk bija tajos eksāmenos, kur nebiju pietiekami sagatavojies laika trūkuma dēļ.
Par eksāmenu sekmēm domāju, ka galvenais ir atkarīgs no paša cilvēka. Savu lomu spēlē arī skolotāja degsme par savu mācību priekšmetu. Pats vēlos iet uz tehnikumu, apgūt kādu profesiju,» stāsta R. Pauls.

Bauskas, Iecavas un Rundāles novada skolu direktoru un skolotāju KOMENTĀRI

Agra Zaķe, Iecavas vidusskolas direktore, uzskata, ka centralizēto eksāmenu rezultāti atbilst skolēnu spējām un jauniešu ieguldītajam darbam. Nav būtiskas atšķirības starp gada atzīmi un eksāmenu vērtējumu. Lai arī rādītāji pārsniedz valstī vidējos, rezultātus nāksies rūpīgi analizēt, sākot jauno darba cēlienu. Ir jāizvērtē rezultāti eksaktajos mācību priekšmetos. Šogad skolēni nebija izvēlējušies matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, tādēļ arī pārbaudījumos procenti ir zemāki. Savukārt pozitīvi ir tas, ka nākamajā mācību gadā šī programma ir pieprasīta.

Vera Grigorjeva, Bauskas 2. vidusskolas direktore, apgalvo – kā skolēni ir mācījušies, tādi ir arī rezultāti. Arī daudz kritizētajā matemātikā vērtējums ir virs vidējā valstī. Ne tāds tas ir neklātienes grupas audzēkņiem. Tas padara sliktākus skolas statistikas rādītājus. Taču, dodot iespēju pieaugušajiem cilvēkiem apgūt vidējo izglītību, mācību iestāde pilda sava veida sociālo funkciju. Tā ir pašu neklātnieku izvēle – iegūt vidējo izglītību labu laiku pēc pamatskolas pabeigšanas. Diemžēl daži domā, ka to varēs izdarīt, tikai piesakoties skolā. Ja mācās neregulāri un bez atbildības izjūtas, tad tāds ir rezultāts.

Vaira Karpiča, Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja, neslēpj neapmierinātību ar matemātikas eksāmena rezultātiem. Pašlaik ieviestā sistēma nerada skolēnos atbildības izjūtu. Arvien biežāki ir uzstādījumi apgūt, apskatīt, iepazīties, bet nav stingras norādes – iemācīties. Tas skolēnus pieradina pie virspusējām zināšanām. Izgāzusies ir sistēma piesaistīt naudu konkrētam skolēnam. Skolas, ģimnāzijas, pat augstskolas gatavas uzņemt savās rindās visus, kas vien vēlas. Ja būvniecības specialitātē augstskolā budžeta grupā uzņem skolēnu ar 23 procentu vērtējumu matemātikā, vai tur var iznākt labs speciālists?! Pēdējo gadu eksāmenu rezultāti apliecina valstī esošās izglītības sistēmas brāķi.

Irina Vargušenko, Īslīces vidusskolas direktore, nevar nosaukt konkrētus iemeslus tik zemam vērtējumam matemātikā. Pēdējā klasē divpadsmitajiem mainījās skolotāja, taču tā bija ļoti profesionāla pasniedzēja. Zemo rezultātu direktore drīzāk dēvē par apstākļu sakritību. Ja klasē ir pieci skolēni un trīs no viņiem ir vairāk vērsti uz humanitārajām jomām, tad vidējais rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Ja klasē būtu divdesmit bērnu, šie pieci vājie rezultāti izlīdzinātos uz pārējo sekmīgo bērnu fona.

Anda Liškauska, Pilsrundāles vidusskolas direktore:
– Eksāmenu rezultāti ir labāki nekā pērn, par ko priecājamies. Mūsu skolas 12. klašu audzēkņu rādītāji eksāmenos ir labāki nekā Bauskas novada vidusskolām. Mūsu skolas pedagogi ir savu mācību priekšmetu speciālisti, kuri nemitīgi pilnveidojas un daudzus gadus te strādā. Bērni mainās, un viņu spējas ir dažādas, bet mūsu skolas eksāmenu rezultāti pierāda, ka pedagogi ir spējīgi iemācīt bērniem vielu, neskatoties uz viņu dotībām. Jā, var teikt, ka šogad 12. klasē bija maz skolēnu, bet nākas atzīt, ka arī šo audzēkņu vidū bija jaunieši, kuri nebūt nav izcilnieki, bet rezultāti tik un tā ir ļoti augsti. Pedagogs nevar bērnu zināšanas no viduvēja līmeņa pacelt līdz augstākajam punktam, bet noteikti, kopā strādājot, zinību līmenis krietni uzlabojas.

Pētījums par Vecumnieku novada vidusskolu absolventu rezultātiem

Šī gada 12. klašu absolventu centralizēto eksāmenu rezultātus komentē Vija Beļūna, Vecumnieku novada vecākā izglītības metodiķe:
– Valsts izglītības satura centrs izsniedzis centralizēto eksāmenu sertifikātus Vecumnieku novada 52 jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību. Misas vidusskolā sertifikātu saņēma 17 abiturientu, Skaistkalnes vidusskolā – 16, Valles vidusskolā – 8, Vecumnieku vidusskolā – 11. No valsts pārbaudījumiem novadā nebija atbrīvots neviens 12. klases jaunietis.
Daudz skolēnu šogad vidējās vispārējās izglītības programmu apguva neklātienē: Skaistkalnes vidusskolā – pieci, Misas vidusskolā – astoņi.
Matemātikas eksāmenu kārtoja 52 audzēkņi, latviešu valodas – 51, angļu valodas – 41, krievu valodas eksāmenu – 13 skolēnu. Mūsu novada vidusskolās gandrīz divkāršojies to skolēnu īpatsvars, kuri izvēlas kārtot eksāmenu fizikā, bioloģijā, ķīmijā vai vēsturē. Pagājušajā mācību gadā minētajos pārbaudījumos zināšanas apliecināja 12 izglītojamie, šogad – 21. Fizikas eksāmenā piedalījās astoņi skolēni, bioloģijas un vēstures – pa sešiem, ķīmijas eksāmenā – viens audzēknis.
Vērtējot jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, var secināt, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu tas ir uzlabojies krievu valodā (+3,54%), angļu valodā (+3,35%) un matemātikā (+0,72%). Nedaudz sliktāk klājies bioloģijas eksāmenā (-7,82%), krietni zemāki rezultāti ir fizikā (-37,84%), ķīmijā (-22,83%) un vēsturē (-12,29%).
Vidējie rezultāti novadā virs 50%: angļu valodā – 56,81%; latviešu valodā – 51,35%; bioloģijā – 55,62%; krievu valodā – 66,71%; vēsturē – 58,67%.
Vidējie rezultāti novadā zem 50%: matemātikā – 29,58%; fizikā – 37,21%; ķīmijā – 41,50%.
Šogad vidējais kopprocents Vecumnieku novadā ir 46,67%, valstī – 49,10%.
Vērtējumu, kas zemāks par 5%, nav ieguvis neviens mūsu novada izglītojamais. Piecu skolēnu vērtējums ir no 81 līdz 100% (pērn tāds bija 13 jauniešiem):
angļu valodā: Raitim Paulam no Misas vidusskolas – 86%; Andrim Ivanovam no Skaistkalnes vidusskolas – 88%; Evertam Emīlam Gertsonam no Vecumnieku vidusskolas – 83%; Haraldam Ulmanim no Vecumnieku vidusskolas – 92%;
latviešu valodā: Haraldam Ulmanim no Vecumnieku vidusskolas – 81%.
Zemākie rezultāti no 5 līdz 20% ir
26 skolēniem (pērn bija 17).

Matemātikas eksāmena rezultāti 2017. gadā

Šī gada latviešu valodas eksāmena sekmes

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolēnu rezultāti pasliktinājušies obligātajos eksāmenos

Kategorijas