Festivāla sarīkojumus bauda kā patiesus svētkus

2017. gada 11. jūlijs 00:00

Bauskas pilskalna estrādē 7. un 8. jūlijā 19. kantrimūzikas festivālā apmeklētāji no Latvijas un ārzemēm klausījās koncertu, baudīja sarīkojuma īpašo gaisotni un priecājās par pilskalna un upes gleznainajām ainavām.

Šogad apmeklētāji tika īpaši lutināti. Uz galvenās skatuves kāpa dziedātāji no Somijas, Lietuvas, Krievijas un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī pašmāju leģendārās grupas «Klaidonis», «Dakota» un «Sestā jūdze». Latvijas mākslinieki saņēma skatītāju visskaļākās ovācijas.

Jūtas droši
Cilvēki uz Bauskas pilskalna estrādi kā dzīva upe plūda jau piektdienas vēlā pēcpusdienā. Bija daudz jauniešu bariņu un ģimenes ar bērniem, kā arī vidējā paaudze un seniori. Apmeklētājus priecēja ne tikai mūziķi, bet arī dažādas izklaides. Visskaļākie bērnu smiekli bija piepūšamajās atrakcijās. Bērni, arī jaunieši un pieaugušie bija sajūsmā par zvēru stūrīti, kur ganījās truši, kazas un pīles. Daudzus priecēja tirgotāju un ēdinātāju plašais piedāvājums.

Uzrunātie apliecināja un garāmgājēju sarunās varēja dzirdēt, ka tiek novērtēts kārtības sargu darbs. «Cilvēku gaišzaļajās vestēs ir ļoti daudz. Viņi nemitīgi staigā pa teritoriju un pārvalda visu pilskalna parku. Jūtos droši un pasargāti, ne tā kā citos festivālos,» sacīja jūrmalniece Inta Krieviņa, kas Bauskas festivālā bija pirmo reizi.

Plāno trīs dienu pasākumu
Festivāla organizators Mārtiņš Ruža atzina, ka sagatavošanās darbi allaž prasa daudz laika, bet pasākuma prieki ir īsi: «Divas festivāla dienas paskrēja nemanot. Vēl sestdienas rītā staigāju pa pilskalnu un prātoju, cik gan ātri steidzas laiks. Esmu jau uzrakstījis vairākus rezumē par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākamajiem gadiem.»

M. Ruža slavē savu komandu un plašsaziņas līdzekļu ieguldījumu festivāla prezentācijā: «Šogad izdevās lieliska sadarbība ar medijiem. Saņēmām daudz uzaicinājumu prezentēt festivālu radio un televīzijā. Mūsu sabiedrisko attiecību menedžere Vivita Leismane un visa komanda strādāja teicami.»

Nākamgad 20. kantrimūzikas festivāls būs vienlaikus ar Dziesmu un deju svētkiem. «Arī desmit gadu jubilejā bija tādi pati situācija. Es par to neuztraucos. Esam nodrošinājuši visiem zināmu piedāvājumu, ko apmeklētāji novērtē. Nākamais gads, protams, ir īpašs. Plānojam piesaistīt māksliniekus no «augstākā plauktiņa», lai par festivālu raisītu interesi arī ļaudīm no Skandināvijas, Polijas, Baltkrievijas un, protams, Baltijas,» par iecerēm stāsta Mārtiņš Ruža.

Iespējams, ka tuvākā nākotnē festivāls ilgs trīs dienas ierasto divu vietā. «Jau pirms laba laika Aivars Birzmalis ieteica, ka festivālu varētu rīkot trīs dienas, kā tas ir Rietumeiropā. Ticu, ka ar ļoti slavenu mūziķu līdzdalību mēs panāksim, ka festivāls kļūst par vienu no lielākajiem masu pasākumiem Baltijā. Ir doma līdzīgu sarīkojumu organizēt Somijā,» nākotnes vīziju atklāj M. Ruža.

Priecē skatītāji
Lai arī lielākie publikas mīluļi bija mūsu pašu Latvijas mākslinieki, deju placis bija piepildīts arī tad, kad spēlēja somi, krievi, amerikāņi vai lietuvieši.

Īpaši priecīgi par uzstāšanos bija «Laramie Band» no Somijas. «Paldies skatītājiem un organizatoriem! Mēs piedalījāmies visskaistākajā festivālā. Mūsu grupa ir vienisprātis, ka šis bija pats labākais pasākums, kādā esam bijuši. Mēs guvām neatsveramu un ļoti vērtīgu pieredzi, uzstājoties tūkstošu priekšā. Latvijā prot radīt īpašus un skaistus svētkus. Somi var mācīties no jums,» sajūsmu neslēpa grupa «Laramie Band». Mūziķi pēc festivāla apmeklēja Rīgu, kur grupas dalībniece Marta Valkeusa svinēja dzimšanas dienu.

Arī Krievijas grupa «Zveroboy» par pasākumu Bauskā un publiku bija sajūsmā. «Gribam pateikties Mārtiņam un visiem, kuri bija kopā ar mums uz skatuves un ārpus tās Bauskas festivāla laikā. Mēs baudījām gaisotni, ļāvāmies tai un iemīlējāmies. Fantastisks pasākums ar lielisku enerģiju no cilvēkiem. Būsim ļoti priecīgi, ja mūsu un Bauskas kantrimūzikas festivāla ceļi vēl kādreiz krustosies,» prieku par piedzīvoto neslēpa grupas līderis Aleksandrs.

Apmeklēti visi 19 festivāli
Iemesli, kāpēc apmeklētāji dodas uz festivālu, ir dažādi. Daudzi vēlas lietderīgi izmantot atvaļinājumu, bet citiem brauciens uz Bausku kļuvis par ikgadēju tradīciju. Laikraksts «Bauskas Dzīve» aprunājās ar iepriekš minētajiem festivāla apmeklētājiem un arī tiem, kuri uz Bausku braukuši jau 19. reizi un iegādājušies treileri, kurā var sasēdināt visus draugus un bērnus.

Daina Kalniņa no Mālpils festivālā Bauskā bija 17. reizi. Viņai bija koši sarkans kantristila tērps. «Man jaunais gads nav janvārī, bet gan dienā, kad notiek Bauskas kantrimūzikas festivāls. Man patīk šī stila mūzika, es dejoju līnijdejas. Esmu Bauskas festivāla fane. Esmu bijusi arī citur līdzīgos pasākumos, bet nekur nav bijis tik labi kā Bauskā,» stāsta D. Kalniņa.

Par īstu «kantridinozauru» var saukt rīdzinieku Hariju, kas bijis visos 19 festivālos. Tāpat kā pirmajā, arī šajā Harijam pie sāniem sieva Agita. « Pirms 19 gadiem Bauskas baznīcā kristījām bērnus. Izdzirdējām par festivālu un nolēmām to apmeklēt. Atbraucām arī nākamajā gadā, aiznākamajā... Sapratām, ka Kantrimūzikas festivāls nav tikai uz skatuves esošie mākslinieki. Mēs jau vairākus gadus dzīvojam telšu pilsētiņā. Te iepazīstamies ar interesantiem cilvēkiem, veidojam savu mini festivālu, spēlējam ģitāru un dziedam upes krastā. Esmu te kopš festivāla dzimšanas. Mākslinieku sastāvs mainās, nākusi klāt mazā skatuvīte, divi lielie ekrāni. Ir arvien labāk,» noteic Harijs.

Viņa sieva Agita priecājas par gaisotni: «Nav būtiski, kas kāpj uz skatuves. Bauskas kantrimūzikas festivāls ir ģimenes un draugu svētki. Katru gadu ar prieku te atgriežamies. Šogad īpaši domāts par drošību. Neatceros, kad pēdējo reizi bija tik daudz apsargu un policistu. Pēdējos gados neesmu manījusi nekādus kautiņus,» novērojumos dalās Agita.

Nav tikai «veco ļaužu padarīšana»
Apstaigājot telšu pilsētiņu, var secināt, ka cilvēki bauda ne tikai mūziku, bet arī gaisotni un skaisto apkārtni. Sajūsmā par norises vietu ir četru jauniešu bariņš no Jelgavas. Laura un Visvaldis šajā pasākumā ir trešo reizi, bet Dacei ar Mārtiņu šis ir pirmais festivāls.

Laura un Visvaldis joko, ka festivāla nosaukums liek domāt, ka pasākums paredzēts vecākiem cilvēkiem, bet tā neesot. «Mēs baudām dabu un labi pavadām laiku. Esam mierīgi jaunieši. Labāk atpūšamies šeit nekā festivālā «Positivus». Baudām upes čalas, dzeram alu un priecājamies,» stāsta Laura. Viņa bēdājas vienīgi par laikapstākļiem – pērn varēja peldēties, bet šogad par aukstu.

Arī Visvaldis piekrīt Laurai: «Došanās uz Bausku ir kļuvusi par tradīciju. Man vairāk patīk uzturēties telšu pilsētiņā nekā pie skatuves. Te cilvēki bauda brīvdienas un ļaujas dabai.»

Daci un Mārtiņu uz Bausku pierunāja braukt Laura un Visvaldis. «Nolēmu pamēģināt. Biju dzirdējusi par festivālu, bet tā likās vecu cilvēku padarīšana. Tagad esmu mainījusi savas domas. Te ir tik daudz jaunu cilvēku, ģimeņu ar bērniem. Super!» prieku neslēpj Dace. Mārtiņš Bauskā bija viesojies iepriekš, bet ne festivāla laikā. «Pilsēta ir pārvērtusies. Cilvēki uz pilskalnu plūst kā dzīva upe. Visi ir līksmi un priecīgi. Nākamgad noteikti atkal braukšu,» pārliecināti teic Mārtiņš.

Lietuvieši novērtē kvalitāti
Telšu pilsētiņā apmeties arī kupls rīdzinieku bariņš. Ģimenes galva Kārlis speciāli nopircis māju uz riteņiem jeb treileri. «Uz Bausku braucam kopā četras ģimenes. Kādam šis ir piektais, citam septītais festivāls. Patiesībā pērn nolēmām, ka vairs nebrauksim, bet bērni iebilda, un šogad esam te viņu dēļ. Tagad pat kauns atzīt, ka pieļāvām domu nebraukt. Šis ir fantastisks festivāls, kurā baudīt jauku gaisotni un ļauties izpriecām. Parasti mums blakus apmetās lietuviešu ģimene, bet šogad viņi nav atbraukuši,» stāsta Kārlis.

«Bauskas Dzīve» lietuviešus satika, bet ne Kārļa draugus. Kaimiņzemes ļaudis Bauskas festivālā bijuši vairākkārt. Jons Mindaugs ir priecīgs par dažādiem uzlabojumiem, bet ir pārliecināts, ka Lietuvas kantrimūzikas festivāls ir iespaidīgāks: «Pie mums spēlē vairāk grupu. Tiesa, Bauskā mākslinieki uzstājas profesionālāk. Katrā ziņā esam lepni un priecīgi par latviešiem. Patīkami, ka svētkus bauda tik daudz ļaužu.»

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Festivāla sarīkojumus bauda kā patiesus svētkus

Kategorijas