Skanēs hercogu Ketleru laika mūzika

2017. gada 11. jūlijs 00:00

Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un māk-slas 2. festivāls «Vivat Curlandia!» Bauskas pilī, Svētā Gara luterāņu baznīcā un Bauskas kultūras centrā notiks jau šonedēļ, 15. un 16. jūlijā.

Bauskas novada iedzīvotāji joprojām var nopirkt biļetes ar atlaidi, atgādina festivāla mākslinieciskais direktors Māris Kupčs.

Entuziasti atjauno tradīciju
Hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāla iniciatori pērn bija Bauskas pils muzejs un Rīgas Senās mūzikas centrs, ko vada Māris Kupčs. Kopš 2005. gada Bauskā vairs nenotiek Starptautiskā senās mūzikas festivāla koncerti. Tos organizē Rīgā un Rundāles pilī. Šīs vasaras festivāls pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās Rundālē.

Daudzi droši vien nezina, ka tieši Bauskas pils muzeja speciālisti, kā arī muzikologi Boriss Avramecs un Solvita Sējāne bija tie, kuri 1993. gadā Latvijā ieviesa starptautisko senās mūzikas festivālu tradīciju. Tas bija vēl nepieredzēts jaunums. Koncertus un uzvedumus Bauskas pilī apmeklēja tūkstošiem klausītāju, bet festivālu sagatavošanā, dekorējot pili, iesaistījās daudz vietējo jauniešu.

Doma par jauna senās mūzikas festivāla «Vivat Curlandia!» dibināšanu pērn Bauskā guva rezonansi. Pēc ilga pārtraukuma pilī pulcējās gan vietējie senās mūzikas cienītāji, gan organizētas grupas no Lietuvas un citi interesenti. «Vivat Curlandia!» organiski iekļaujas Bauskas pils muzeja izglītojošo programmu kontekstā, paplašinot klausītāju izpratni par 16. – 17. gadsimta mūziku, vēsturiskajiem stiliem, dažādu Eiropas valstu kultūras mijiedarbību.

Operu rādīs kultūras centrā
Šonedēļ Rīgā un Bauskas pilī turpinās operas «Eiridīke» iestudēšana. Trupā apvienojušies dažādu valstu jauni, daudzsološi izpildītāji.
Stāsta iestudējuma vadītājs Māris Kupčs: «Itāliešu 17. gadsimta komponista Džulio Kačīni operu «Eiridīke» 16. jūlijā rādīsim nevis Bauskas pilī, bet gan Bauskas kultūras centra lielajā zālē.

Uzveduma noskaņa būs pietuvināta laikmetam, kurā dzīvoja Dž. Ka-čīni. Operas galvenā tēma ir Orfeja un Eiridīkes mīlas stāsts. Tolaik operu libreti bija diezgan vienveidīgi, taču popularitātes virsotnē ilgi noturējās sengrieķu mitoloģija. Vairāki 16. – 18. gadsimta komponisti ir veltījuši operas arfas spēlmanim Orfejam un viņa mīļotajai Eiridīkei. Galveno lomu jaunajā izrādē dziedās talantīgā soliste Ilze Grēvele, kuras sniegumu klausītāji pērn varēja novērtēt festivāla koncertos Bauskas pilī un operas «Orfejs» iestudējumā. Rīgas Senās mūzikas centrs un festivāls «Vivat Curlandia!» ir kļuvuši par nodibinājuma «European Opera Academy» vēsturisko operu rekonstrukciju nozīmīgu vietu, tāpēc «Eiridīkes» iestudējumā būs iespēja dzirdēt vairāku Eiropas valstu perspektīvākos dziedātājus.»

Pēc operas izrādes klausītāji varēs doties uz Bauskas pils pagalmu. Romantiskā gaisotnē Valmieras teātra aktieris Ivo Martinsons lasīs Šekspīra sonetus programmā «Viljam, kas ir mīlestība?», kurā muzicēs Ernesta Neimaņa senās mūzikas ansamblis.

Neparasts būs festivāla atklāšanas pasākums 15. jūlijā zālienā pie Bauskas pils, ko varēs apmeklēt bez maksas. Bauskas novada amatierteātru aktieri Edvīna Hegenbarta vadībā spēlēs joku viencēlienu «Kunga prātā jeb latviskas dzīves ainiņas iz senlaikiem». Biļetes nevajadzēs pirkt arī jauno talantu koncertā Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā 16. jūlijā.

Ļoti slaveni viesi no ārzemēm
Festivāla programma ir piesātināta un ekskluzīva, jo Bauskas pilī koncertēs divi ļoti slaveni senās mūzikas sastāvi no Spānijas un Itālijas. Spāņu ansambļa «Eloqventia» dalībnieki, kuri ir arī pētnieki, viduslaiku mūzikas programmu atskaņos tikai ar dažādu veidu flautām un perkusijām. Daudzus instrumentus publika ieraudzīs un izdzirdēs pirmo reizi. Grupa vairākkārt ir atzīta par viduslaiku mūzikas labāko interpreti Eiropā.

Arī Parīzes viduslaiku institūta ansambļa «Alla francesca» pieda-līšanās festivālā «Vivat Curlandia!» ir ievērības cienīgs notikums. Ansambli vada viduslaiku un renesanses mūzikas augsti novērtēta speciāliste Brižeta Lesnē. Viņa arī dzied, spēlē arfu un perkusijas.
Nesen izveidota senās mūzikas grupa ieradīsies no Viļņas. Tās dibinātājs ir Vilims Norkūns, kurš seno mūziku studējis ārzemēs un pēc atgriešanās Lietuvā aizrautīgi pievērsies tās popularizēšanai. Lietuviešu grupa Bauskā koncertēs pirmo reizi. Festivāla divās dienās pavisam ir paredzēti astoņi koncerti un operas uzvedums.

Deju grupa «Galms» svinēs dzīvi
Prieks, ka festivāla visnotaļ izmeklētajā programmā piedalīsies arī Bauskas pils muzeja seno deju grupa «Galms». Tās dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja ir Ilona Ozola. Pils zālē «Galms» rādīs koncertprogrammu «Festa vita» jeb «Dzīves svinēšana». Uzveduma pirmizrāde Bauskas pilī notika 2016. gada 3. decembrī. Daudzi skatītāji programmu «Festa vita» uzskata par seno deju grupas izcilāko sasniegumu.

Programmu Ilona Ozola veidoja, rūpīgi izpētot Džona Pleiforda grāmatu «Angļu deju meistars», kas pirmo reizi izdota 1651. gadā. Grāmatā autors apkopojis 105 dažādas dejas, kas dominēja Rietumeiropas zālēs 150 gadu garumā. Izdevums kļuva tik pieprasīts, ka to vairākārt tiražēja. Lai gan vēlāk dejas tika pielāgotas arī galma vajadzībām, Dž. Pleiforda mērķauditorija bija vienkāršie pilsētnieki, nevis augstmaņi. Dejās tiek atspoguļota viņu ikdiena – ēdiena gatavošana, mājas tīrīšana, bērnu pieskatīšana.

Anglijā 17. gadsimts bija drūms periods, kad plosījās mēris un uzbangoja politiskie nemieri, tāpēc cilvēki vairāk kā jebkad agrāk dejā rada prieku un uzskatīja to par vienu no patīkamākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Dejošana kļuva par dzīves svinēšanu, skaidro Ilona Ozola.

Koncertprogrammā piedalās dejotāji Taiga Skane, Vineta Skalberga, Ligita Asare, Santa Elizabete Šulce, Biruta Šulce, Ilze Tijone, Ieva Bronko-Pastore, Zeltīte Frīdmane, Dace Varneviča, Jānis Kārkliņš.

Pavadījumu ar senajiem mūzikas instrumentiem spēlēs Lenards Gotlubs, Māris Jēkabsons un Līga Jeleviča.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skanēs hercogu Ketleru laika mūzika

Kategorijas