Ģimenes ārstu streiks nav apstājies

2017. gada 10. jūlijs 17:04

839

Pirms nedēļas, 3. jūlijā, vairāk nekā 600 ģimenes ārstu, tostarp arī mūspuses mediķi, vienojās protesta akcijā, valdībai pieprasot lielāku finansējumu un iespēju atteikties lietot e-veselības sistēmu. Ārsti paziņoja, ka nestrādās tik ilgi, kamēr vadība izpildīs viņu izvirzītās prasības.

Streikotāju vidū jau notikusi šķelšanās – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ar valdību panākusi kompromisu, kaut gan premjers Māris Kučinskis nav izteicis piedāvājumu palielināt ārstiem kapitācijas naudu. Tā bija viena no galvenajām streikotāju prasībām. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) no šīs nostādnes netaisās atkāpties un paziņojusi, ka bez papildu finansējuma piešķiršanas ģimenes ārstiem streiks neapstāsies.

LĢĀA pārstāve Simona Grāvīte pirmdien, 10. jūlijā, apstiprināja, ka pagaidām nekas nav mainījies – mediķi turpina streikot. Vien no medijiem, konkrēti Latvijas Radio, pārraidītas intervijas ar premjera preses sekretāru, uzzināts par nākamajām pārrunām, kas noliktas jau šajā trešdienā. Taču oficiālu vēstuli, uzaicinājumu LĢĀA līdz pirmdienas pēcpusdienai vēl nebija saņēmusi. «Deviņdesmit procentu ģimenes ārstu ir mūsu asociācijas biedri, daļa ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā. Tagad ir pašu dakteru ziņā izlemt, kā rīkoties,» skaidro S. Grāvīte.

Bauskas novada ģimenes ārste Inesa Zaderņuka apstiprināja, ka streikā piedalās un ir apņēmības pilna iesākto noturēt līdz galam, lai arī cik ilgu laiku tas prasītu. «Ja esam izlēmuši un vienojušies, ka streikam jābūt, tas arī jāturpina. Jāturas visiem kopā, jāīsteno mērķi un idejas, par kurām cīnāmies. Domāju, ka tā nebūtu pareizi paziņot, ka pēc nedēļas es izstājos. Tad vienkārši mūs visus pa vienam ļoti ātri «salauzīs»,» uzskata. I. Zaderņuka. Viņa pauž, ka pašlaik pacienti īpaši neciešot. Palīdzība esot pieejama, jo strādā ārstu palīgi, medmāsas, kas var konsultēt, rekomendēt, kā arī spēj izrakstīt nekompensējamos medikamentus. Ja ir kāda slimība vai citas raizes, kas skar veselības stāvokli, iespējams jebkurā diennakts laikā zvanīt uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 un droši izrunāties. Palīdzība nodrošināta arī Bauskas slimnīcas traumpunktā, tāpat var vērsties jebkuras valsts slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Pagājušajā piektdienā apsīkušas arī draudu vēstules no Nacionālā veselības dienesta (NVD). Šis jautājums ceturtdien, 6. jūlijā, ticis pārrunāts Streika komitejas tikšanās laikā ar Ministru prezidentu. Arī viņš atzinis, ka NVD rīkojies nekorekti un apsolījis, ka šādas darbības tiks pārtrauktas. Tā arī noticis, taču, piemēram, I. Zaderņuka nav droša, vai tas būs ilgstoši.

To, ka arī pacienti ir saprotoši un nogaidoši, katrs varējis novērot visu iepriekšējo nedēļu. Bauskas poliklīnika tik tukša nav bijusi redzēta sen. Rentgens, laboratorija strādāja bez īpaša noslogojuma. «Ikdienā mūsu praksē telefons zvana nemitīgi. Daždien saņemam teju simts zvanu, bet tagad zvana ļoti reti, vien divas reizes dienā,» stāsta Bauskas mediķe un atklāj, ka arī atnākušie apliecinājuši atbalstošu nostāju ārstiem.

Vaicāta, kura no izvirzītajām prasībām ir galvenā, I. Zaderņuka uzsver, ka tas ir jautājums par finansējuma palielināšanu. Pašas atalgojums neesot būtiskākais, kaut gan ārste neslēpj, ka gribētu saņemt, piemēram, tikpat, cik Igaunijā, kas būtu trīs līdz četras reizes vairāk. Taču pašlaik akūti trūkstot naudas veselības nozarei kopumā, piemēram, Bauskas slimnīcā kvotas uz kompjūtertomogrāfiju ir beigušās jau jūnija beigās. Vēl pusgads esot priekšā, bet kvotu nav.

«Pacienti laikā nevar nokļūt arī uz virkni citu izmeklējumu, līdz ar to arī mūsu darbs tiek bremzēts. Kā lai es pacientu izmeklēju un sastādu ārstēšanās plānu, ja viņam četrus mēnešus jāgaida rindā? Pašlaik ne pie kardiologa, ne reimatologa, ne aritmologa pat par naudu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nevar tikt. Ja būs finansējums, tas mazinās garās rindas un uzlabos mūsu darbu,» pārliecināta Bauskas ārste.

Kopprakšu jautājums mediķi nesatrauc, jo, viņasprāt, tas ir grūti īstenojams. «Vai kāds cels speciālu doktorātu? Kur mūs visus izvietos, lai mēs varētu būt zem viena jumta? Pašlaik poliklīnikā esam vairāki ārsti, bet pārējie izvietojušies dažādās citās vietās. Telpas šeit ir nepiemērotas. Tolaik, kad cēla poliklīniku, tai bija cits uzdevums. Tagad tajā pašā kabinetā, kur savulaik man bija galds un kušete, ir arī reģistratūra, tiek glabātas pacientu kartītes, kā arī izveidots arhīvs un vēl šis tas. Par to var domāt vai nedomāt, taču es uzskatu, ka labs variants tas nebūs. Par e-veselību es piekrītu, ka tā ir nepieciešama. Uz to bija jāiet jau sen, jo pasaule mainās, un medicīnu arī nepieciešams modernizēt. Taču pašlaik tas, ko viņi nosauc par produktu e-veselība, ir lietošanai nederīgs. Kad būs pilnvērtīgs, tad arī strādāšu,» teic I. Zaderņuka.

Pagājušajā nedēļā, noklausoties intervijas televīzijā, viņai bijusi cerība, ka beidzot viss atrisināsies un pirmdien varēs sākt darbu. Taču piektdienā atkal uzzināts, ka viss ir bijuši tukši vārdi, jo uz papīra nekas nav uzlikts. «Kā tā var visas tautas priekšā apgalvot, bet pēc tam neizdarīt?» sašutusi ir streikojošā mediķe.

Daktere Ināra Dalbiņa pagājušajā nedēļā atradās savā prakses vietā, nepildīja likumā noteiktos ārsta pienākumus, bet veica maksas pakalpojumus un ārsta palīga pienākumus, jo palīdze bija atvaļinājumā. I. Dalbiņa atklāja, ka pacienti galvenokārt nākot ar sūdzībām par saaukstēšanos un uz pārsiešanu. «Ir jau cilvēki, kas pie manis atnāca. Daļa ir saprotoši, bet daļa ne. Diemžēl nav liela atbalsta no sabiedrības puses. Aizejot mājās, domāju par to, vai kaut kas tiks lietas labā darīts, jo pašsajūta ir ļoti slikta. Esam nomākti un izmisumā,» pārdomās dalās I. Dalbiņa.

Bauskas slimnīcas traumpunkts ir tā vieta, kur pacienti streika laikā var vērsties un saņemt tos pakalpojumus, kas citkārt būtu ģimenes ārstu ziņā. Bauskas slimnīcas galvenā medmāsa Larisa Lebeiko apstiprināja, ar katru dienu arvien vairāk ir jūtams pacientu pieplūdums. Pirmajā streika dienā bijuši vien trīs cilvēki, taču tagad vismaz desmit pacienti vēršas Bauskas traumpunktā. Visbiežāk nepieciešamas receptes valsts kompensējamiem medikamentiem, kā arī darba nespējas lapas. Iedzīvotāji ir nemierā ar augsto samaksu, kas tiek prasīta par šo pakalpojumu. Ģimenes ārsta praksē, lai izrakstītu recepti, pacientam būtu jāšķiras no EUR 1,42, turpretī šeit jāmaksā EUR 4,27 kā par pacienta apskati. Cilvēki savu nepatiku izrāda Bauskas slimnīcas personālam, taču iestāde neesot vainojama, jo tas ir valsts apstiprinātais cenrādis, uzsver L. Lebeiko.

Tikmēr «Betsafe» bukmeikeri ir paziņojuši, ka LĢĀA rīkotais streiks varētu noslēgties jūlijā, ja valdība spēs sameklēt vismaz daļu naudas ārstu prasībām, informēja SIA «Baltijas komunikāciju centrs» projektu vadītāja Elīna Korba.

Iespēju, ka streika ilgums nepārsniegs vienu mēnesi, bukmeikeri novērtējuši ar 60% varbūtību. Bukmeikeri skaidro, ka gan M. Kučinskis, gan veselības ministre Anda Čakša pagaidām ieturējuši stingru pozīciju prasībām nepiekāpties, tāpēc streika ilgums būs atkarīgs no tā, cik tālu LĢĀA būs ar mieru nākt pretī valdībai un mīkstināt prasības. Tomēr kompromisa sasniegšanai valdībai vismaz neliels finansējuma pieaugums ģimenes ārstiem būs jānodrošina, atzīst bukmeikeri.

Pēc viņu paustā, valdības manevru iespējas ģimenes ārstiem novirzīt vairāk finansējuma ir ierobežotas, jo patlaban M. Kučinska galvenais uzdevums ir ieviest nodokļu reformu, kas valdības ieņēmumos vismaz sākotnēji izveidos pamatīgu robu. «Lai gan veselības aprūpei ir plānots finansējuma pieaugums, tas, pirmkārt, tiks mērķēts uz rindu samazināšanu un citu speciālistu algu palielināšanu. Ja valdība izšķirsies ģimenes ārstiem finansējumu palielināt, nauda, visticamāk, būs jāņem nost kādai citai veselības aprūpes jomai, kas atkal draud ar lielu neapmierinātību mediķos,» skaidro bukmeikeri.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ģimenes ārstu streiks nav apstājies

Kategorijas