Vietējie tomāti jau ceļā pie pircējiem

2017. gada 7. jūlijs 00:00

Mūspuses saimniecībās sākusies tomātu ražas vākšana.

Aptaujātie zemnieki atzīst, ka aukstais pavasaris aizkavējis ražu par aptuveni divām nedēļām, bet turpmāko prognozēt atturējās.

Kreņķis par temperatūras lēcieniem
Iecavas novada zemnieku saimniecībā «Mazgrāvīši» pirmie sārtie tomāti kastītēs iegūluši neilgi pirms Jāņiem, lai gan pirmā raža gaidīta jau jūnija sākumā. Z/s «Mazgrāvīši» īpašnieks Andris Bite stāsta, ka šie dārzeņi iesēti februāra beigās. Agrajiem tomātiem vajadzēja būt nobriedušiem ap 5. jūniju, taču tikai ap divdesmito datumu nolasīti pirmie kilogrami.

Iecavnieks nevaino auksto laiku, viņš sliecas domāt, ka stādiem nav patikušas temperatūras svārstības. «Bija pat dienas, kad saules bija par daudz – temperatūra lēca pāri 30 grādiem, cīnījāmies, lai to pazeminātu. Šim gadam tas raksturīgi – brīžam auksti, brīžam karsti, augi nespēj «lēkāt» līdzi pārmaiņām. Tas arī bija šī pavasara lielākais kreņķis, kas, visticamāk, aizkavēja augšanu,» spriež A. Bite.

Zemnieks atzīst, ka ieilgusī siltumnīcu apkures sezona kāpinājusi izmaksas, taču par galarezultātu vēl esot pāragri spriest. Kopainu redzēs rudenī, nosaka A. Bite, atklājot, ka pirmie tomāti tirgoti par pieciem eiro kilogramā, tagad to cena esot ap diviem trim eiro. «Tiklīdz raža palielinājās, cena kritās. Tomātus lasām ik pārdienas, vienā reizē varam ievākt līdz pustonnai dārzeņu,» stāsta A. Bite.

Raža tiek realizēta saimniecībā, tirdzniecības vietā Centrāltirgū starp piena un gaļas paviljonu, produkcija tiek piedāvāta arī nakts tirgū.

Importu «nesmērē» kā vietējo
Nereti pircēji rauc degunu un teic, ka tomāti nav vietējie. A. Bite uzsver, ka pirmais rādītājs ir garša, otrais – tirgotājs. «Tie, kas blēdās, dara to visu laiku. Tiem tāds stiliņš iegājies. Gribu uzteikt apzinīgos tirgotājus, kas precei norādījuši izcelsmes valsti un «nesmērē» importa dārzeņus kā vietējos,» nosaka A. Bite.

Viņš atklāj, ka galvaspilsētā «Mazgrāvīšu» produkciju izvēlas pastāvīgie pircēji, taču ir arī jaunas kundes, kas reizēm šaubās par zemnieka godīgumu. Tad sākoties pircēja pārliecināšana, tiekot norādīta adrese, kur pircējs pats var gūt apstiprinājumu tam, kādā platībā, veidā un daudzumā tomāti tiek audzēti.

Cīņa ar ievesto dārzeņu tirgotājiem nerimstas jau gadiem. Iecavas zemnieks piekrīt, ka konkurēt ir ļoti grūti. «Mūsu valstī importētā produkcija pārsvarā ir tā, kas citviet palikusi pāri. Reizēm tā ir tik zemas kvalitātes, ka citur to nav, kur likt. Patiesībā tā būtu jāmet ārā, taču, ja ir noieta tirgus un vēl var nopelnīt, kāpēc lai to nedara?» retoriski vaicā A. Bite. Jautājot, kā lai izsver, kurš tad ir vietējais, kurš importa, zemnieks analizē, ka pamatatšķirība atspoguļojas garšā: «Tomātu var saķīmiķot, un tie ilgi ir skaisti, bet, kad tie ir veci, garša zūd. Tāpat ar ziediem – tos saķīmiķo, un puķe izskatās labi pat mēnesi, bet smarža zudusi. Arī gurķim ir līdzīgi – tas formu saglabā, pateicoties pesticīdiem. Precei jābūt garšīgai un smaržīgai. Ja tā nav, tā ir veca.»

Taču Latvijas ierindas patērētājam visu izšķir cena, kā teic A. Bite – kāds pieprasījums, tāds piedāvājums.

Nopelnīt vēl var
Vai nav apspriestas ieceres par izvēršanos vai sašaurināšanos? A. Bite laikrakstam apgalvo: «Esam apmierināti ar to, kas ir.» Tomātu audzēšanai atvēlētās platības ir tādas pašas kā iepriekš – septiņas siltumnīcas ar kopējo platību aptuveni 3500 m2. Automatizācija «Mazgrāvīšos» nav iespējama – tomātiem ir plāna miza, un konveijerā tādu produkciju nevar laist. Tālab ražas novākšanas laikā tiek ieguldīts tikai roku darbs.

Arī ar šķirnēm iecavnieki daudz neeksperimentē, audzē jau sen pārbaudītas, vien dažas dobes atstātas jaunajām. «Nemēģinām krasi ieviest pārmaiņas pircēju dēļ. Mūsu preci pazīst, un tā ir iecienīta. Mūsu klientam vajag garšīgus tomātus. Tādus mēģinām audzēt,» uzsver A. Bite. Viņš atzīst – ja nebūtu peļņas, nestrādātu. Pagaidām to varot sasniegt, tomātu audzēšana joprojām mūspusē esot rentabla. Cik līdzekļi atļauj, saimniecībā mēģina uzlabot pilnīgi visu – gan siltumnīcu konstrukcijas, gan laistīšanas iekārtas, gan pārējo.
Iepriekšējos gados devušies pēc pieredzes uz citām saimniecībām, arī uz Mārupi un Getliņiem. Taču patlaban ir nostiprinājušies un šo virzienu cenšas noturēt.

Nosalst pilnībā
Vecumnieku novada Misas zemnieku saimniecībā «Vecvagari» teju 20 gadu saimnieko Laila Narkevica ar ģimeni. Nelielajā zemes pleķītī viņa mēģina izaudzēt visu, ko vien iespējams šīs puses smilšainajā augsnē. L. Narkevica atklāj, ka kopējā platība ir ap diviem hekt-āriem, bet lauks esot jāatstāj mājlopu ganībām, tālab apstrādājamā zeme aizņemot vien 0,4 ha. «Vecvagaros» audzē dārzeņus, augļus un ziedus.

Skādi šogad nodarījis aukstais pavasaris. Apsaluši saldie un skābie ķirši, zemenes, cietušas arī lilijas. Pilnīgi sabojāti kabaču stādījumi. Nelīdzējusi lecektī sasildītā augsne, nenosargāja arī sešu kārtu biezumā klātais agrotīkls. «Ko var pasākt, ja uznāk mīnus sešu grādu sals?! Šeit Misā agrāk bijis purvs, esam kā ielejā,» teic L. Narkevica, atzīstot, ka tik traku pavasari sen nav pieredzējusi. Arī patlaban situācija neesot labvēlīga – viss dārzā stāvot uz vietas. Kā piemēru Laila min ikgadējos Liliju svētkus Vecumniekos, kur ik reizi ar savām skaistajām ziedu karalienēm dodas tirgoties arī pati. Parasti šajā laikā daudzas lilijas ir pārziedējušas, bet šogad visas pumpuros. «Grūti pat krāsu noteikt, nevar saprast, kuras iepodot, lai varētu vest uz tirgu,» nosaka L. Narkevica.

Nedaudz labāka situācija esot siltumnīcā. Pirmos tomātus tirdzniecībai Misas zemniece ievākusi pagājušajā piektdienā. Tos par 3,50 eiro pārdevusi Vecumnieku tirgū. Zemās pirktspējas dēļ augstāku cenu par agrajiem dārzeņiem Vecumniekos nevarot prasīt. Arī šaipusē netrūkstot pārpircēju, kuri importēto realizēšanai domāto preci uzdodot par vietējo un diktējot zemu cenu.

«Ir pastāvīgie klienti, kas ir pārliecinājušies par audzētā kvalitāti. Neesam reģistrējušies kā bioloģiskie lauksaimnieki birokrātijas dēļ, taču saimniekojam līdzīgi. Ķīmiju nelietojam, jo tie ir prāvi ieguldījumi, kas ievērojami palielina produkcijas pašizmaksu. Tāpat bieži nākas produkciju tirgot par pašizmaksu,» stāsta Misas zemniece.

Saimnieko zaļi
Bauskas novada Dāviņu pagasta zemnieku saimniecība «Mazbungas» darbību izvērsusi trešo gadu. «Mazbungu» saimnieks Ģirts Romanovskis stāsta, ka saimniecība reģistrēta kā bioloģiskā un tajā tiek ievēroti zaļās saimniekošanas nosacījumi. «Mazbungās» tiek audzēti tomāti, cukīni, ķirbji, dažādi nektāraugi un eļļas augi – gurķumētra, mārdadži un citi.

Ģ. Romanovskis atklāja, ka šogad tomātiem atvēlētas trīs siltumnīcas. «Mazbungas» var lepoties ar šķirņu daudzveidību, to šogad esot ap simtu, un neviena no tām nav hibrīds. Vai ekoloģiski audzēts ir arī dārgāks, par to gan Ģ. Romanovskis šaubās, jo izaudzēto realizē tiešajā tirdzniecībā galvaspilsētā, par trīs kilogramu kastīti prasa desmit eiro. Vai tas ir daudz, jāspriež pircējiem. Arī «Mazbungās» mānīgais pavasaris ieviesis savas korekcijas, jo ilgs laiks pagājis, kamēr no apkurināmās siltumnīcas stādi ielikti pārējās, jo tām siltumavoti nav ierīkoti. Taču patlaban process ir normalizējies, un gaidāma normāla raža.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vietējie tomāti jau ceļā pie pircējiem

Kategorijas