Biznesā padoms arvien lieti noder

2017. gada 7. jūlijs 00:00

633

Jauni kontakti, kolēģu un arī iespējamo konkurentu iepazīšana, neformālas sarunas nepiespiestā gaisotnē – uzņēmējdarbības attīstībai šie ir būtiski aspekti. To ieviešana bija viens no iemesliem, kādēļ Bauskā 1997. gada 3. aprīlī nodibināja sabiedrisko organizāciju «Biznesa klubs «Bauska ‘97»». Ideja par kopā sanākšanas nepieciešamību gaisā virmojusi jau labu laiku.

Savs kārtības rullis
Individuālā uzņēmējdarbība sākās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad mazās firmiņas pamazām pārauga lielākos uzņēmumos. Tām bija nepieciešamība izstrādāt savus biznesa plānus, meklēt noieta tirgu, rast finansējumu.

Iniciators kopīgiem pasākumiem un arī kluba pirmais prezidents bija toreizējais «Unibankas» Bauskas filiāles vadītājs Juris Bočs. 1995. gadā ar lielu troksni «sabruka» banka «Baltija». Daudzos uzņēmējos tas vairoja neziņu par turpmākajiem finanšu darījumiem. Bija nepieciešamas sarunas, dalīšanās pieredzē ar līdzīgi domājošajiem. Nemitīgi radās jaunas firmas, kuru vadītājiem arī biznesa pasaulē bija ne mazums līdz galam neizprotamu lietu.

«Veidojot klubu, rūpīgi izstrādājām tā kārtības rulli. Cik bija iespējams, pētījām līdzīgus veidojumus. No padomju laikiem bija vēl saglabājies Latvijas Direktoru klubs. Neoficiāli, bet aktīvi darbojās tā dēvēto Sarkano baronu jeb bijušo lauku kopsaimniecību vadītāju klubi. Pētījām starptautisko pieredzi, piemēram, Rotari klubu,» darbības sākumu atceras J. Bočs.

Tiekas katru ceturtdienu
Sabiedriskās organizācijas, kura vēlāk pārtapa par biedrību, dibināšanas sapulcē piedalījās 30 dalībnieku. No tiem astoņi vēl pašlaik ir aktīvi kluba biedri. Darbības formāts tika noteikts – regulāras tikšanās reizi nedēļā – ceturtdienās. Pirmā kopā sanākšanas stunda veltīta kādai tematiskai sarunai, nereti pieaicinot ekspertus, politiķus, valsts iestāžu amatpersonas un kolēģus. Tai seko saviesīgā daļa ar biljarda uzspēlēšanu, dažreiz došanos uz saunu.

«Šis formāts joprojām ir spēkā. Protams, 52 reizes gadā mēs netiekamies, tam ir dažādi objektīvi iemesli. Tomēr ceturtdienu vakari joprojām ir mūsējie,» skaidro pašreizējais kluba prezidents Indulis Pētersons.

«Pazaudētas» dāmas
Divdesmit pastāvēšanas gados dažādu laiku par kluba biedriem bijuši ap simt cilvēku. Pašlaik aktīvi tajā iesaistījušies nedaudz vairāk kā 20 uzņēmēju. Sākotnēji biedrība tika veidota bijušā Bauskas rajona biznesa ļaudīm, aktīviem sabiedrības locekļiem. Tagad biedri ir galvenokārt Bauskas novada uzņēmēji.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» I. Pētersons iezīmē kluba pašreizējās aktualitātes. Viena no tām ir jaunu biedru piesaiste. «Uzņēmējdarbība novadā pastāv, veidojas jaunas firmas. Labprāt kluba biedru pulkā redzētu šo firmu vadītājus, arī gados jaunus cilvēkus. Saprotu, mūsdienās saziņai plaši izmanto virtuālo vidi. Taču nevar nenovērtēt neformālas sarunas pie biljarda galda, ar alus kausu vai malkojot vakara tēju,» spriež I. Pētersons.

J. Bočs iezīmē vēl kādu interesantu niansi – klubā nevar sastapt sievietes. Sākotnēji biedru vidū bijušas dažas dāmas, taču, laikam ritot, tās «pazaudētas». Iespējams, dažas uzņēmējas radušas sev domubiedres Zontu klubā. Taču Bauskas biznesmeņu kluba durvis daiļajam dzimumam joprojām ir atvērtas, uzsver I. Pētersons.

Sarunas ar politiķiem
Atskatoties uz divdesmit gados paveikto, veidojas garš amatpersonu, politiķu saraksts, ar kuriem tikušies kluba biedri. Bauskā viesojušies augsta ranga politiķi, Einaru Repši, Aigaru Kalvīti un Andri Šķēli ieskaitot. Savas ieceres, plānus klāstījuši valsts institūciju darbinieki no Ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra. Ar uzņēmējiem tikušies Bauskas novada vadītāji un administrācijas speciālisti, te viesojušies Darba devēju konfederācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāji, banku, apdrošināšanas kompāniju pārstāvji.

«Visus uzreiz nevar nosaukt. Taču svarīgākas par uzskaitījumu ir sarunās izkristalizējušās atziņas. Tās nereti bija noderīgas uzņēmējdarbībā, kā arī rosinājušas jaunām darba metodēm,» skaidro I. Pētersons.

Piespiež pašvaldību rīkoties
Kluba «Bauska ‘97» darbība nav palikusi nepamanīta. Pilsētā četras reizes sarīkotas Uzņēmēju dienas. Tās ļāva biznesa vidi un uzņēmumu piedāvājumu iepazīt aktivitātēs Dambja ielā, pilskalnā, Rātslaukumā. Klubs atbalstījis skolēnu izglītošanu ekonomikā. Uzņēmēji skolās stāstījuši par savu pieredzi, bērni devušies iepazīt ražotnes. Atbalstītas skolēnu mācību uzņēmumu aktivitātes.

Būtisks darbības sasniegums ir Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes izveidošana. I. Pētersons neslēpj, ka aktivizēt pašvaldības amatpersonas kopēja un regulāra dialoga uzturēšanai nav bijis viegli. Nācies pārvarēt formālismu, mazināt birokrātisko pasivitāti. Darbībai attīstoties, padomes viedoklī pašvaldība ieklausās arvien vairāk.

Uzņēmēji savām aktivitātēm izmanto arī iespējas, ko dod dzīve pierobežā. Baušķeniekiem izveidojušies labi kontakti ar Biržu uzņēmēju klubu, arī līdzīgu organizāciju Pasvalē «Verslo žiedas». Tās ir ne tikai klubu biedru tikšanās Latvijā vai Lietuvā. Kopā ar kaimiņiem divas reizes sarīkotas autoorientēšanās sacensības. Tās izvērst plānots nākamajā gadā, piesaistot pasākumus Latvijas simtgades svinībām.

Viesus gaida teltī
«Negribētu, lai stāstā par mūsu klubu izteiksmes formā dominētu pagātne. Jā, divdesmit pastāvēšanas gados daudz kas ir noticis. Par to aicinām dalīties atmiņās, satiekoties ar mūsu kluba biedriem Kantrimūzikas festivālā. Piektdien, 7. jūlijā, pilskalna parkā mums būs sava telts, kurā labprāt uzklausīsim ikvienu, kuram mēs šķietam interesanti.

Mums ir arī plāni nākotnei. Esam atvērti jaunu, interesantu piedāvājumu uzklausīšanai. Kluba divdesmit pastāvēšanas gadi ir apliecinājums tam, ka šāda biedrība nepieciešama uzņēmējiem, amatpersonām, ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ mēs pastāvēsim un attīstīsimies,» teic kluba «Bauska ‘97» prezidents Indulis Pētersons.

Uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidenti

Juris Bočs – pirmais kluba prezidents no dibināšanas līdz 2000. gadam;

Viktors Skrebels – vadīja klubu no 2000. līdz 2002. gadam;

Uldis Kolužs – kluba vadītājs no 2002. līdz 2004. gadam;

Indulis Pētersons – pašreizējais kluba prezidents kopš 2004. gada.

VIEDOKĻI

Ermīns Urtāns, bija bankas «Citadele» Bauskas filiāles vadītājs, tagad sācis privāto biznesu Aizkrauklē:
– Es uzņēmēju kluba darbā piedalījos gadus četrus. Nevēlos lietot pagātnes formu, jo vēl joprojām esmu kluba biedrs. Tagad dzīvoju Aizkrauklē, uz sapulcēm ierodos retāk. Taču savu aktīvo dalību kluba pasākumos vērtēju ļoti atzinīgi. Man kā bankas filiāles vadītājam bija svarīgi tikties ar uzņēmējiem, uzzināt viņu vēlmes, problēmas. Klubiņš šādiem mērķiem ir ļoti laba lieta. Diemžēl Aizkrauklē šādas biedrības nav.

Ligita Asare, pensionāre, bijusī apdrošināšanas akciju sabiedrības «Balta» Bauskas filiāles vadītāja:
– Kluba biedre biju vairāk nekā desmit gadus, līdz laikam, kamēr devos pensijā. Atmiņas par šo laiku palikušas tikai vislabākās. Joprojām esmu priecīga satikt un parunāties ar vairākiem kluba biedriem. Man svarīgi bija atrasties uzņēmēju vidū, pārspriest ar viņiem lietas neformālā gaisotnē.

Dāmu kluba biedru vidū nekad nav bijis daudz. Sākumā bijām trīs, tad es paliku viena. Es nevienā brīdī neesmu jutusi sev netīkamu attieksmi no kungiem. Tomēr tas man šķiet tāds kungu klubs, sadzīviskās runas vairāk ir par vīriešu lietām. Varbūt tādēļ uzņēmējas sievietes klubiņā neredzam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biznesā padoms arvien lieti noder

Kategorijas