Ar dziesmu Baltijas otrā krastā

2017. gada 7. jūlijs 00:00

Bauskas kultūras centra ansamblis «Adoramus» sezonu noslēdza ar koncertiem Zviedrijas pilsētās Nūrā un Hedemorā. Diānas Siliņas vadītajiem dziedātājiem šis ir jau trešais brauciens uz Zviedriju. Ansambļa «Adoramus» ceļa un uzturēšanās izdevumus pilnībā sedza Nūras un Hedemoras Rotari klubi un lieldraugi Zviedrijā.

Aplausi un ovācijas
Jau esošajiem draugiem Hedemorā tagad pievienojušies jauni, un šoreiz ceļš vispirms veda uz Erebrū lēnes gleznaino mazpilsētu Nūru. Turp ansambli «Adoramus» aicināja vietējais kamerkoris, iedvesmojoties no dalībnieka Stēfana Jāksona stāstītā, kurš baušķenieku koncertu dzirdēja pērn Bauskas pilī. Zviedru koris, ko vada Marija J:sone Linda Nūrdenmalma, plāno braucienu uz Bausku nākamā gada pavasarī.

Klausītājiem atskaņojām daudzveidīgu programmu, kurā skanēja dažādu gadsimtu sakrālā mūzika, gospeļi un latviešu tautasdziesmu atraktīvas apdares, ko veidojuši Ēriks Ešenvalds, Selga Mence, Agris Engelmanis un Andris Sējāns.

Īpaša vieta koncertā bija Bauskas mūzikas skolas vijoles klases vadītājas Aivas Avotiņas saspēlei ar audzēknēm Katrīnu Siliņu un Kristu Kārkliņu. Mūsu sniegumu klausītāji gan Nūrā, gan Hedemorā uzņēma ar sirsnīgiem aplausiem, bet pēc vijolnieču snieguma cēlās kājās un baznīcas dunēja stāvovācijās. Dzirdējām daudz labu vārdu par latviešu dziedāšanas kultūru un apbrīnu par 14 dalībnieku spēju brīvi muzicēt polifoniski, atskaņojot daudzbalsīgus skaņdarbus.

Koncerta noslēguma daļā dziedāja Nūras kamerkoris, un divas dziesmas no viņu repertuāra atskaņojām kopā ar Bauskas vijolnieču pavadījumu.

Pietiek ar dzirksteli
Nūra atrodas apmēram trīs stundu brauciena attālumā no Stokholmas un pusstundu no Zviedrijas septītās lielākās pilsētas Erebrū. Vasarās mazpilsēta ir tūristu iecienīta. Turp dodas pavadīt Zviedrijas īsās vasaras siltākās dienas. Divas vietas – gan varenais luterāņu dievnams, gan Nūras ezers – saskatāmi no katras ielas pilsētā.

Nūra ir viena no trim Zviedrijas pilsētām, kas īpaši pazīstamas ar 18. un 19. gadsimta koka arhitektūru. Katra senā ēka ir skaisti sakopta un apdzīvota. Dzīvot vecpilsētā ir prestiži. Īres dzīvokļi senajos namos ar mājīgajiem iekšpagalmiem, kur paši iedzīvotāji iekopuši jaukas atpūtas vietas, esot dārgākie.

Atšķirībā no Latvijas, kur laukos ir koka guļbūves, Zviedrijā ir stāvbūves, jo ēkas celtas, liekot baļķus citu pie cita vertikāli. Daudzu namu sienas vēlāk apmestas, bet zem apmetuma ir koka karkass. Šī iemesla dēļ pilsētiņa senatnē vairākkārt nodegusi līdz pamatiem un atkal celta no jauna. Nieka dzirkstele un vējš no ezera pilsētai joprojām ir bīstami.

Īpašie kārumi un vietas
Gar ezeru ved promenāde pastaigām, bet no laivu piestātnes var aizbraukt uz salu ezerā. Turp devāmies arī mēs. Sala ir populāra bērnu un jauniešu nometņu rīkošanas vieta. Pa dabas izglītības taku ekskursijas vada divi «trollīši», mācot pazīt augus, putnus, kokus un orientēties mežā. Uz salas atrodas arī augļu dārzs, kurā ir vairāk nekā 100 šķirņu ābeles. No augļiem spiež sulu, vāra marmelādi. Tas ir īpašs Nūru raksturojošs kārums, līdzīgi kā saldējums, ar ko šī mazpilsēta slavena visā Zviedrijā. No tā baudīšanas nespējām atturēties.
Tieši uz Nūru izbūvēta pirmā dzelzceļa līnija Zviedrijā – tvaika lokomotīve dažus vagonus no Erebrū atvilkusi jau 1856. gadā. Ar vilcienu uz Nūru gan vairs atbraukt nevar, satiksme slēgta. Agrākajā stacijā ezera krastā darbojas tūrisma informācijas birojs, bet vilcienu vagonos iekārtots motelis, muzejs, grāmatu veikals un neliels restorāns.

Zviedrijas vidiene ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, un vietējās dzelzsrūdas raktuves vēl pirms gadiem piecdesmit nodrošināja darbu tūkstošiem vietējo iedzīvotāju. Raktuves nopirka uzņēmēji no Dienvidamerikas un Āzijas, cerot uz lielu peļņu. Secinot, ka iegūtie izrakteņi nav tik vērtīgi, raktuves slēdza, un tagad tās ir tikai apskates objekts tūristiem. To mums izrādīja vīrs, kurš desmitajā paaudzē jūtas piederīgs raktuvēm. Viņš augumā ir tikpat dižens kā Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis.

Hedemorā savukārt mums izrādīja vietējo brīvdabas muzeju, pārdesmit senu ēku grupu ezera krastā, kura tuvumā iekārtota pilsētnieku atpūtas un peldēšanās vieta.

Ar latvisku sveicienu
Baušķeniekus savās mājās uzņēma Nūras kamerkora dziedātāji, un katrs no mums izbaudīja īpašu viesmīlību. Vienā no senās pilsētas centra koka namiem pie Lēnas Bjarmarkas bija apmetušās Diāna un Katrīna Siliņas, turpat netālu pie Boijes Junsona naktsmājas bija Mārtiņam Siliņam un Gatim Breijeram, un abas ģimenes sadraudzējās.

Normundu Grauzi un Jāni Bernhardu savā namā uzņēma Ēlofs Jūnsons, kura sieva Silvija viesus pārsteidza, uzrunājot latviešu valodā. Viņa Zviedrijā ieradās 1944. gadā, būdama tikai gadu veca, kopā ar vecākiem bēgļu laivā šķērsojot jūru. Pie Jūnsonu ģimenes paciemojās arī Mārīte Muceniece un Sanita Gailuma, kuras bija apmetušās pie Hannas Brolinsones. Ēlofa un Silvijas mājā latviskums manāms katrā telpā un viesmīlībā, pamanījusi Mārīte Muceniece. Silvija stāstījusi arī par dzimtās Alsungas apmeklējumu. Bijis smeldzīgi. Par agrīno bērnību viņai atmiņu nav, saglabājušās tikai no vecākiem mantotās latviešu valodas un kultūras tradīciju zināšanas.

Baltās naktis
Zviedrijā populāra ir kriminālromānu rakstniece Marija Langa, pēc viņas romāniem veidota zviedru daudzsēriju detektīvdrāma «Kaisles noziegumi» («Crimes of Passion»), ko 2014. gadā rādīja Latvijas Televīzija. Rakstniece ilgus gadus dzīvojusi Nūrā, Kungu ielas namā. Pārceļoties no Hedemoras uz Nūru, pirms desmit gadiem tieši šo māju nopircis sens Bauskas draugs, Nūras Rotari kluba vadītājs ārsts Jāns Ulfbergs, kurš deva mājvietu man un Gunitai Gailei. Ēku remontējuši pamazām, lai, ieviešot mūsdienīgas ērtības, saglabātu senatnes auru un tajā būtu gana vietas arī Barbaras un Jāna Ulfbergu abu dēlu ģimenēm ar piecām mazmeitām. Īpašuma izvēlē svarīgākais bijis tas, ka turpat līdzās nelielā mājiņā dzīvo Barbaras māmiņa, kurai jūnija vidū nosvinēta 100. jubileja.

Apmēram 20 kilometru ārpus Nūras dzīvo Birgita un Ēriks Borgi, kuri savā plašajā īpašumā uzņēma Indru Atvaru un Ilgu Balodi. Viņām bija atvēlēts ģimenes izveidots viesu nams, ko regulāri izmanto gan draugi, gan tūristi. Borgu ģimene ļoti lepojas ar ierīkotajām meža takām, sakoptajām ekoloģiskajām pļavām. Pastaigu laikā iegūto ērci Indrai noņēma prāmja medpunktā, bet Ilga savējo «atveda» uz Bausku. Gadās arī tā.

Četras viešņas – Aivu Avotiņu un Eviju Bonāti ar meitām Kristu un Patrīciju Paulu – savā mājā uzņēma Anderss Solomonsons. Viņš ir mūziķis, sieva Brita – dizainere. Vakari bijuši gari – Anderss izvēlējies kādu no savām ģitārām, Evija sēdusies pie klavierēm, Aiva ķērusies pie vijoles, un improvizēta muzicēšana ievilkusies pāri pusnaktij.

Izbaudījām Zviedrijas baltās naktis, jo šķita, ka jūnija nogalē debesis tur vispār nesatumst. Grūti izstāstīt zviedru ģimenēs baudīto viesmīlību un koncertos izjusto sajūsmu un gandarījumu. Ar līdzvesto Bauskas alu, rupjmaizi, jāņusieru vakariņās pēc koncerta Nūrā cienājām zviedrus, dziedot līgotnes. Viesošanās laikā izbaudīto sirsnību atcerēsimies ilgi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar dziesmu Baltijas otrā krastā

Kategorijas