Aug preču un pakalpojumu cenas

2017. gada 4. jūlijs 00:00

483

Eiropas Parlamenta jūnija sesijas dienaskārtību Strasbūrā papildināja vairāki aktuāli notikumi. «Brexit» sarunas sākās pēc britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurās mazinājās premjerministres Terēzas Mejas ietekme. Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju, kuras nepildot patvēruma meklētāju uzņemšanas saistības. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no Parīzes klimata konvencijas, pārmetot citām lielajām valstīm, īpaši Ķīnai un Indijai, «iedzīvošanos» uz ASV rēķina.

Ievēro grafiku
Sākoties sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Antonio Tajāni un «Brexit» koordinators Gijs Ferhofštats uzsvēra nepieciešamību aizsargāt pilsoņu tiesības.

«Man prieks, ka mēs ievērojam saspringto sarunu laika grafiku. Tagad vispirms panāksim progresu pilsoņu tiesību jomā un nodrošināsim juridisko noteiktību mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem,» sacīja G. Ferhofštats. A. Tajāni norādīja, ka Eiropas Parlaments vienošanos atbalstīs tikai tad, ja tiks saglabātas «Brexit» ietekmēto ES pilsoņu tiesības, Lielās Piektdienas vienošanās Ziemeļīrijai, kā arī pildītas finansiālās saistības, ko uzņēmusies britu valdība.

Jau vēstīts, ka aprīlī EP pieņemtajā rezolūcijā noteiktas «Brexit» sarunu pamatnostādnes, proti, godīga un vienlīdzīga attieksme pret ES un Apvienotās Karalistes pilsoņiem, visu finanšu saistību izpilde no Londonas puses, kā arī četras nedalāmas ES pamatbrīvības – brīva preču, kapitāla, pakalpojumu un cilvēku pārvietošanās. Rezolūcijā norādīts, ka pārejas nolīgums nedrīkstētu būt spēkā ilgāk kā trīs gadus.

Vēlētāji kļūdījās
EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks intervijā «Bauskas Dzīvei» pauda: «Lielbritānija kā viena no demokrātijas citadelēm pierādīja, ka vēlētāji var kļūdīties, turklāt gada laikā divas reizes pēc kārtas un ļoti nopietni. Pašlaik valsts ir ļoti grūtā situācijā, jo divās vēlēšanās panākts rezultāts, kas grauj valsti. Manuprāt, «Brexit» sarunas ar Mejas mazākuma valdību nenoritēs kvalitatīvi. No latviešu interešu viedokļa – mūsu emigranti Anglijā nav un nebūs apdraudēti, jo britiem vajag šo darbaspēku, tas daudz iegulda ekonomikā. «Brexit» sarunās svarīgi ievērot godīgumu, jo mēs šķiramies nevis tāpēc, ka «pazuda mīlestība», bet tāpēc, ka cilvēki kļūdījās. Es ceru uz pragmatisku iznākumu.»

EP deputāts Roberts Zīle komentē: «Manā skatījumā pēc neveiksmīgajām parlamenta vēlēšanām Meja «Brexit» sarunu procesu nepabeigs, bet tiks nomainīta ar citu līderi. Var gadīties, ka sarunās līdz nākamā gada beigām vienošanās nebūs, bet tāpēc neapstāsies dzīvība un sadarbība. Risinājums būs pārejas posms visās jomās – lidmašīnas lidos, cilvēki un kravas pārvietosies, žogs Lamanša šaurumā nebūs uzcelts. Domāju, ES sarunu vedēji izmanto situāciju, lai cīnītos par eirozonas finanšu operāciju izspiešanu no Londonas, kur pašlaik norit trīs ceturtdaļas darījumu. Briti nepadosies, un viedoklis par ES valstī veidosies negatīvāks.»

VIEDOKLIS

Apgrozījums samazinās
Gunārs Bogdanovs no Iecavas novada, pašlaik dzīvo un strādā Anglijā:
– Anglijā strādāju latvieša veidotā kompānijā, kura sniedz pakalpojumus IT vidē. Pēc maniem novērojumiem, bizness ir mazliet gājis uz leju, spriežot pēc klientu skaita un apgrozības, bet ne tik kritiski, lai nevarētu strādāt. Veikalos vērojams cenu kāpums, bet aug cenas arī mūsu pakalpojumiem. Man tas ir kārtējais atspēriena solis, lai uzlabotu finansiālo situāciju, un pagaidām tas darbojas.
Man nav ciešāku kontaktu ar citiem Anglijā dzīvojošajiem latviešiem. Gaisotni valstī ietekmē nu jau regulārie terorakti, lai gan personiski ikdienā neesmu ar to saskāries. Neesmu arī jutis negatīvu attieksmi no vietējo puses, cilvēki ir draudzīgi. Pirmajā posmā, kad strādāju Anglijā, te dzīvoja arī mana ģimene, bet tagad sieva un meita palikušas Latvijā, lai nav atkal jāmaina vide bērnam, jāzaudē saikne ar draugiem un dzimteni.

Finansiāli nav jāsoda
Eiropas Komisijas migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuloss EP jūnija sesijā žurnālistiem paziņoja, ka ierosināta pārkāpuma procedūra pret Čehiju, Ungāriju un Poliju, kas gada laikā nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju no iepriekš apstiprinātās kvotas. D. Avramopuloss uzsvēra, ka dalībvalstīm jāpaātrina bēgļu uzņemšana, jo tie straujāk jāpārvieto no Grieķijas un Itālijas.
«Pārvietoti uz citām valstīm tiek tikai tie patvēruma meklētāji, kas ir stingri pārbaudīti,» uzsvēra D. Avramopuloss, noliedzot bažas, ka bēgļu ierašanās varētu palielināt terorisma draudus jaunajā mītnes valstīs. Viņš informēja, ka Itālijai papildus piešķirts viens miljons eiro bēgļu situācijas kontrolei no Lībijas puses.

Jāatbalsta solidaritāte
Artis Pabriks, EP deputāts no Latvijas:
– Pašlaik vairs nav tādas bēgļu plūsmas, kas apdraudētu Eiropu, taču Latvijai jāatbalsta solidaritāte bēgļu uzņemšanā, jo paši to sagaidām budžeta un citos jautājumos. Ja mēs sastapsimies ar bēgļu plūsmu no Austrumiem, un politiskā situācija to neizslēdz, mēs ļoti lūgsimies, lai kāds palīdz viņus uzņemt. Es esmu pret centralizētu bēgļu pārdali no ES institūcijām, jo te jāvalda brīvprātībai. ES dalībvalstīs ir dažādas valdības, situācijas un izpratne par vēsturisko migrāciju, kā arī atšķirīga kapacitāte integrācijā. No tiem aptuveni 120 tūkstošiem bēgļu, ko bija paredzēts centralizēti pārdalīt, kvota, kurai piekrita Latvija, bija objektīva, mēs to varam izdarīt. Taču mums jāiebilst, ka tam ir finansiālas sekas, jo valstīm brīvprātīgi savā starpā jāpalīdz.

Sistēma nedarbojas
Roberts Zīle, EP deputāts no Latvijas:
– Joprojām nav izveidota pastāvīga brīvprātīga patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēma, un ir skaidrs, ka dalībvalstis to lielākoties negrib. Parādījušās ziņas, ka ap 72 tūkstoši bēgļu no citām valstīm, kur uzņemti sākotnēji, nonākuši Vācijā, un Vācija viņus grib sūtīt atpakaļ. Tomēr visi tie bēgļi, kas nokļuva Vācijā 2015. un 2016. gadā, kad bija atcelta Dublinas konvencija, tāpat tur būs jāuzņem. Sodīt valstis, kas nepilda brīvprātīgo kvotu bezjēdzīgā procesā, ir absurds. Sodot valdību, tiek sodīti šo valstu pilsoņi, un tā ir politiska tuvredzība no Junkera vadītās EK puses.

Atbalsta jaunu izmešu samazinājumu
Jūnija sesijā Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu izmešu samazinājumu Parīzes klimata nolīguma izpildei un rīkoja debates par ASV izstāšanos no konvencijas. Deputāti vienojās, ka jaunie dalībvalstu nacionālie mērķi būs daļa no ES mērķa līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešus lauksaimniecības, transporta, celtniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar 1990. gadu. Šīs nozares ES ir atbildīgas par 60% siltumnīcefekta gāzu izmešu.
Katras valsts izmešu samazināšanas plāns tiks aprēķināts pēc 2018. gada rādītājiem. Deputāti noteica mērķi arī 2050. gadam – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 80%, salīdzinot ar 2005. gadu.
Komentē EP deputāts Artis Pabriks: «Parīzes klimata vienošanās bija brīvprātīga, tāpēc Trampa pompozitāte ir nevietā. Viņš kā prezidents vienkārši varēja pateikt – ASV neapmierina šis vai tas punkts, to nevaram izpildīt. Tā vietā viņš kārtējo reizi apvainoja sabiedrotos, pārmetot tiem «nabadzīgās, vājās, nespējīgās» Amerikas izmantošanu. Tas atgādina autoritāros līderus un ļoti «sit» pa ASV prestižu. Sekas varētu būt vairāku ASV štatu gubernatoru nostāšanās opozīcijā Trampam, turpinot ievērot klimata saistības.»
EP deputāts R. Zīle uzskata: «Trampa solis, manuprāt, nav gudrs gājiens. Izstāšanās no vienošanās ilgst četrus gadus, un saistību neizpilde var atstāt negatīvas sekas. Tas dod lielas iespējas Ķīnai, ar kuru sadarbojas Eiropa, bet Atlantijas okeānā veidojas vēl viena ģeopolitiskā plaisa.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aug preču un pakalpojumu cenas

Kategorijas