Medības, rozes un mazliet dramatisma

2017. gada 4. jūlijs 00:00

Rundāles pils parkā 1. jūlijā notika tradicionālie Dārza svētki. Tematiskā sarīkojuma galvenā tēma bija medības, kas šovasar dominē arī pils muzeja divu izstāžu un jauna vēsturiskā interjera – hercoga medību kabineta – saturā.

Dārza svētku programma sestdien bija daudzveidīga. Katrs apmeklētājs varēja izvēlēties savām interesēm piemērotākās norises.

Zied bagātīgi
Par spīti lietum, kas visu dienu sijāja bez mitas, pils dārzu apmeklēja tūkstošiem cilvēku, bija ļoti daudz ģimeņu ar bērniem. Tas apliecināja, ka Rundāles pilij īpaša reklāma nav vajadzīga, jo tā ir gan vietējo ceļotāju, gan tūristu iecienīta apmeklējumu vieta jebkādos laika apstākļos.

Svētku atklāšanas uzrunā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis sacīja: «Dārza svētki notiek jau 11. reizi. Šī gada tēma ir medības. Pelēkā diena ir pat ļoti piemērota medību gaisotnei, kurā nekad netrūkst dramatisma. Ir pierasts Rundāles rožu dārzu apmeklēt saulainā laikā, izsmaržojot katru ziedu, taču arī šajā lietainajā dienā varēs par tām priecāties. Šogad rožu dārzs ir lieliski pārziemojis, ziedēšana ir daudz bagātīgāka nekā iepriekšējā vasarā.»

Hercogu dzīvesveida atskaņas
Direktors uzsvēra, ka medību tēma ir cieši saistīta ar Rundāles pils vēsturi un augstmaņu iemīļotāko vaļasprieku. Hercoga laikā dienvidu puses meža masīvs bija kā zvēru dārzs. Lai savvaļas dzīvniekus noturētu vienuviet, apkārt parkam uzbūvēts mūra žogs. Tad mednieki varēja vieglāk nošaut zvērus. Diemžēl tas ir vēstures fakts, kas daudziem mūsdienu cilvēkiem šķiet barbarisks.

Hercoga laika medību filozofiju apmeklētājiem atklāja 15. – 19. gadsimta gleznotāju darbu reprodukcijas, kā arī antīkās pasaules medību ainas, kuru ir ļoti daudz sengrieķu vāžu gleznojumos. Tematiskās izstādes «Medības mākslinieku skatījumā» autore ir Rundāles pils muzeja vadošā speciāliste Lauma Lancmane.

Brīvdabas estrādē Rundāles parka centrālās alejas galā uz lielā ekrāna apmeklētāji varēja iepazīties ar šīs izstādes saturu un ieklausīties saistošos komentāros. Kā allaž, Rundāles pils muzeja speciālisti lielu uzmanību velta izglītojošai funkcijai.

Vietējie entuziasti
Brīvdabas estrādē notika Rundāles un Bauskas novada amatierkopu un ciemiņu koncerts. Skatītāji ar aplausiem sagaidīja Rundāles novada vēsturisko rekonstrukciju studijas «Rokoko» dalībniekus, kuri demonstrēja rokoko tērpu versijas un aksesuārus. Tos jau daudzus gadus savā darbnīcā modelē un šuj rundāliete mākslas vēsturniece Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova.

Dārza svētkos tērpus vienmēr demonstrē vietējās meitenes un dāmas, kā arī studijas «Rokoko» domubiedri. Viņu vidū ir jaunā horeogrāfe un dejotāja rīdziniece Stella Upaciere, kura arī šoreiz skatītājus iepriecināja ar solonumuru. Kā parasti, Dārza svētkos atsevišķa programma tika adresēta bērniem, kuri Zaļajā teātrī varēja noskatīties uzvedumu.

Dēls veido saikni ar Latviju
Daudzi skatījās koncertprogrammu, bet visvairāk apmeklētāju stundām staigāja pa rožu dārzu, citi pētīja stādu, amatniecības izstrādājumu un mājražotāju neierastas produkcijas klāstu. Tas bija līdzvērtīgs Rīgas Kalnciema tirdziņa kvalitatīvajiem un oriģinālajiem piedāvājumiem. Bauskas novadu pārstāvēja ekoloģiskās kosmētikas ražotāja SIA «Gusto», uzņēmums «Kronis» un, iespējams, arī vēl kādi tirdziņa dalībnieki, kuru stendus «Bauskas Dzīve» drūzmā varēja neievērot. Toties uzreiz bija pamanāma Lietuvas Klaipēdas rajona mājražotāju glīti noformētā pārdošanas vieta.

«Bauskas Dzīve» iepazinās ar stenda saimnieci Audroni Lubieni. Dārza svētkos viņa bija pirmo reizi, taču Audrone un viņas vīrs savā saimniecībā izaudzēto produkciju ne reizi vien ir pārdevuši Jaunmārupē.

Audrone strādā par Klaipēdas bērnunama pedagoģi, viņas brīvā laika aizraušanās ir darbs zemnieku saimniecībā. Viņa stāsta: «Ar Latviju mūs netieši saveda kopā dēls Edgars Lubis. Viņš ir profesionāls mūziķis – spēlē vairākus instrumentus, dzied. Kopā ar latviešu dziedātāju Samantu Tīnu biežāk uzstājas koncertos jūsu zemē nekā Lietuvā. Šogad Lietuvas neatkarības dienā, 14. februārī, Edgars un Samanta Pierīgā nofilmējās brīnišķīgā videoklipā. Reiz ienācu Liepājas lielveikalā un izdzirdēju Edgaru dziedam. Kāds radiokanāls atskaņoja sezonas populārus hitus. Kura mamma gan nebūtu priecīga, klausoties dēla balsi citā valstī?

Mans vīrs šajos svētkos ir tik ļoti pārņemts ar Rundāles dārzu un pili, ka nav redzēts jau stundām. Kad viņš atgriezīsies, ekspedīcijā došos es. Mūsu stendā neko eksotisku nepiedāvājam – tikai savā saimniecībā audzētas zemenes, garšaugus un vēl dažus lauku labumus. Es nebēdāju par lietaino laiku un iespējamību, ka visas ogas varbūt neizdosies pārdot. Mums abiem šī diena tāpat ir burvīga.»

Pēkšņi Audrone lietuviešu dāsnumā sniedz zemeņu kārbu. Atrunām, ka līst, nav, kur ielikt, vairs nav vietas, viņa zibenīgi piedāvā savu risinājumu. Paldies, Audrone!

Medību suņu parāde
Izcilāko Latvijas medību suņu šķirņu parādē Rundāles pils rietumu puses ābeļdārzā pat iedomāties nevarēja par tik lielu publikas interesi. Tobrīd lietus vairs nevis maigi sijāja, bet jau gāza straumēm, tomēr pulcējot simtiem skatītāju.

Žurnāla «Medības» galvenās redaktores Lindas Dombrovskas profesionāli vadītais pasākums kļuva par Dārza svētku galvenās tēmas izcilu atspoguļojumu. Linda prezentēja vairākus desmitus medību suņu un to ģimeņu. Visi mednieku kompanjoni uzvedās gluži kā augstdzimuši džentlmeņi un dāmas.

Parādes apli veica desmitiem dažādu šķirņu seteru, spanielu, bīglu, kā arī citu mazāk zināmu mednieku palīgu un dzinējsuņu, kuru ikdiena neaprobežojas ar zvilnēšanu dīvānā. Linda Dombrovska lieliski un precīzi raksturoja katru šķirni un ikvienu parādes dalībnieku, bet tikai daži – sevišķi izcili apmācīti suņi – izpelnījās iespēju sniegt medību iemaņu paraugdemonstrējumus.

Jaunās laikmeta amazones
Par publikas absolūto mīluli kļuva žurnālistes Kates Šternas astoņus gadus vecais Veimāras putnu suns Arčibalds. Tā gludais kažoks, acis un pat ķepu spilventiņi ir tādā tonī, ko romantiķi apzīmētu kā mēļas dūmakas vieglu nolaišanos uz zemes. Arčibalds, liela auguma, slaids un veselīgi muskuļots kā topmodelis – medību izcilnieks –, iemaņas demonstrēja ne pa jokam. Desmitiem Dārza svētku apmeklētāju Arčibaldam vēlāk piekļāvās, lai varētu nofotografēties. Viņi pat neievēroja, ka saimniece Kate Šterna ar savu kompanjonu atrodas acu un tikai abiem zināmu žestu kontaktā.

Apbrīnu par suni, protams, izrāda arī «Bauskas Dzīve». Kate smejas un saka: «Man ir draudzene, kura apgalvo: «Ja Arčibalds būtu cilvēks, jau sen viņu apprecētu – skaistu, gudru, uzticamu un drosmīgu!» Protams, ir patīkami lūkoties uz medību suņiem un uztvert tos kā mākslas darbus. Dzīvē tā nenotiek.»

Kate atgādina, ka kucēna pirmajos gados saimniekiem jābūt neiedomājami daudz mīlestības, pacietības un stingrības, lai mīlīgais, pūkainais bērņuks izveidotos par suni – personību.

«Šogad esam nodibinājušas dāmu mednieču klubu «Lady Hunt». Galvenā doma ir, ka medījums nav noteicošā faunas regulēšanas iespēja. Esam pārliecinātas, ka savā medību filozofijā spēsim ieviest jaunas nianses,» apgalvo Kate Šterna.

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Medības, rozes un mazliet dramatisma

Kategorijas