Motociklisti priecājas par Latvijas dabu

2017. gada 4. jūlijs 00:00

743

Motociklisti priecājas par Latvijas dabu

Trakie, benzīngalvas, pārgalvji, piedzīvojumu meklētāji... Tā un līdzīgi sevi raksturo vairāk nekā simt orientēšanās sacensību «RetroTūrists» dalībnieku, kas 30. jūnijā pulcējās Bauskas novada Gailīšu pagasta atpūtas kompleksā «Miķelis».

Rallijā «RetroTūrists» tiekas retro motociklu cienītāji. Entuziasti ar pagājušā gadsimta 70. – 90. gados ražotiem motocikliem «Iž», «Jawa», «Ural», «Minsk», «Dņepr» un citiem trijās dienās mēro vairāk nekā 200 kilometru pa Latviju. Tiesa, tās ir nosacītas sacensības, vairākums dalībnieku uzticamā metāla kumeļa seglos bauda pārbraucienu burvību – dabasskatus, brīvību un jauniegūto draugu sabiedrību.

Mērķi – dažādi
Sacīkstes notiek jau septīto reizi, un šis ir pirmais starts Zemgalē. Orientēšanās braucienu «RetroTūrists» organizē kurzemnieks Mārcis Zariņš. 2015. gadā kopā ar Mārci Pļaviņu no Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras, sēžot uz veca motocikla, viņš devās vairāku tūkstošu kilometru garā ceļojumā uz Indiju.

Mārcis Zariņš par sacensībām «RetroTūrists» stāsta: «Entuziasti saņem pulcēšanās vietas koordinātas. Visi ierodas starta punktā, paliek tur pa nakti un no rīta dodas ceļā. Sacīkstes parasti ilgst vienu dienu, bet pirms tam un pēc pārbrauciena ir dalībnieku saliedēšanas pasākums. Motociklisti pārbrauciena laikā apmeklē kontrolpunktus un tajos veic dažādus uzdevumus. Citi ļoti iespringst uz rezultātiem, bet lielākā daļa bauda braucienu. Ir komandas, kas sasniedz kontrolpunktus, bet uzdevumus nepilda. Viņiem galvenais ir piedalīties, kopā ar līdzīgi domājošajiem izbraukt ar mocīti.»

Rallija rīkotājs stāsta, ka pasākums neoficiāli sācies jau tad, kad Mārcis bijis puika. «Vizinājos ar tēva moci, draugi ar mopēdiem pukšķināja līdzi. Interesentu loks kļuva arvien lielāks, bet mēs aprobežojāmies ar sviestmaizēm un dažu desmitu kilometru izbraucieniem. Sāku braukāt biežāk un organizēju līdzīgus pasākumus draugiem. Dalībnieku ar katru reizi bija vairāk, un nolēmu hobijam pievērsties nopietnāk. Pirmajā gadā bija 35 braucēji, šogad – gandrīz 120,» stāsta Mārcis Zariņš.

Uzvarietis Mārcis Pļaviņš daudz strādāja, lai pasākums varētu notikt Zemgalē, Bauskas novadā. «Braucēji ir no visas Latvijas. Daļa Zemgalē pat kāju nav spēruši, vairākums iepriekš nebija bijuši Gailīšu pagasta atpūtas kompleksā «Miķelis». Sacīkstes ir lieliska iespēja parādīt Bauskas novadu un Gailīšu pagastu. Domāju, ka daļa motociklistu te atgriezīsies ar ģimenēm vai draugiem,» pārliecināts M. Pļaviņš.

Šogad braucēji startēja no Gailīšu pagasta, finišs – Cēsu pusē.

Iepazīst jaunus draugus
Motociklistu vidū ir jaunieši, vidējā paaudze, kā arī kungi un kundzes ar sirmām galvām. Visus vieno kāre pēc piedzīvojumiem un interese par seniem motocikliem. Arnis Grundmanis no Pāvilostas sacīkstēs piedalās trešo reizi. Sirmais kungs brauc ar motociklu «Jawa-250». «Bērnībā man nebija lemts braukt ar mopēdu vai moci, kaut ļoti gribēju. Tagad jāatgūst iekavētais. Var gadīties, ka ar desmitiem gadu vecu braucamo jāstūrē pa dubļiem, grantsceļu, pļavu, purvu vai mežu,» stāsta Arnis.

Sacīkstēs viņš iepazinis jaunus draugus. Viens no viņiem ir rīdzinieks Valdis. «Piedalos otro reizi. Pērn iepazinos ar Arni, sazinājāmies, un nolēmu braukt atkal. Te normālu cilvēku nav. Kurš gan vēlas 200 kilometru braukt ar vecu lūzni?» retoriski vaicā Valdis. Viņa «Jawa» ir uzticama. «Spēkrats nelūst. Ja kas gadās, atslēgu komplekts vienmēr ir līdzi. Lai izietu no situācijas, jāliek lietā rokas un galva. Mēs nepiedalāmies sacensībās, mēs tās baudām, par rezultātiem neuztraucoties,» teic Valdis.

Vācietis priecājas par labību
«Miķelī» ieradās dažādu tautību ļaudis. Kopā ar Intu no Rīgas pārbraucienā piedalījās viņas draugs Gerhards no Vācijas. Viņi ar 1991. gadā Itālijā ražotu motociklu «Moto Gucci» ar blakusvāģi sacensībās piedalās otro reizi. Arī šī ekipāža nealkst pēc augstiem rezultātiem, viņiem svarīgākais ir piedzīvojums. «Ar blakusvāģi nav viegli. Dažas vietas ir grūti izbraukt, jo mocis ir liels un smags. Ir interesanti – jo vairāk problēmu, jo labāk,» smejot teic Inta.

Gerhards Latvijā uzturas ilgāk nekā 20 gadu, bet nekad iepriekš Bauskas novadā nebija piestājis, pilsēta skatīta caurbraucot. «Man te patīk. Gailīšu pagastā ir ļoti skaisti, daudz neskartas dabas. Skaisti Zemgales labības lauki. Lai arī tos sējuši cilvēki, tie ir pasakaini – kā jūra, tikai zaļi,» sajūsmā ir vācietis.

Nekāda komforta
Jelgavnieki Artūrs Lācis, Mārtiņš un Ilze Veidmaņi pārbraucienā «pazaudēja» kolēģi. Izrādās, ar viņu viss kārtībā, ceturtais braucējs nolēmis vienatnē izmest līkumu pa Aizkraukles pusi.

Artūra pirmais mocis bija «Dņepr», tagad viņš brauc ar «Iž M16». Jelgavniekam ļoti patīk seni spēkrati. «Tepat netālu no «Miķeļa» pirms vairākiem gadiem braucu skatīties vecu zaparožecu. Esmu apsēsts ar retro spēkratu pirkšanu, atjaunošanu un izmantošanu. Tās ir nezūdošas vērtības – zili dūmi un benzīna smaka nav nevienam jaunam mehāniskam braucamrīkam,» vērtē Artūrs.

Pirmo reizi Bauskas pusē bija Veidmaņu ģimene. Mārtiņš bija sajūsmā par pasākumu, taču viņa sieva no laimes nelēkāja, sakot: «Man patīk pabraukāt, bet uz šādiem pasākumiem ļoti neraujos. Ja vīrs vēlas, lai esmu blakus, tad arī te esmu.» «Pasākums ir teicams. Uz laiku var aizmirst ikdienas darbus un pienākumus. Sezonā katru otro nedēļas nogali dodamies izbraucienos ar moderniem močiem. Retro spēkratu retāk stūrēju, godīgi sakot, – komforta nekāda. Man vēl tā, bet sieviņai «blaķenē» ir traki,» sūtot gaisa bučas Ilzei, stāsta Mārtiņš.

Remontē ar āmuru un atslēgu
No Ventspils uz Bauskas pusi bija atbraukusi Zane kopā ar vīru Ritvaru un viņas vīrabrālis ar draudzeni. «Mums sanāk divi ceļojumi. Vispirms jānokļūst no Ventspils uz Bausku, tad – uz galamērķi. Piedalāmies tāpēc, ka te ir jautra kompānija. Meklējam piedzīvojumus. Nereti jālec ārā no «blaķenes» un pa dubļiem jāstumj vīrs ar moci. Ir gājis visādi, bet tāpēc jau piedalāmies, lai piedzīvotu jaunas emocijas,» skaidro Zane.

Viņas vīrs Ritvars ir sacensību veterāns – viņš piedalījies visos septiņos pasākumos. Pats entuziasts saka, ka viņā mājo sportista gars un viņš ir tendēts uz uzvaru: «Gribas pārējiem ielikt «kloķi» un uzvarēt. Braucam ar «blaķenēm», ko remontē ar āmuru un atslēgu. Vecajiem aparātiem nav ne jaudas, ne komforta, bet ko darīt, ja patīk? Ar jaunajiem motocikliem nepārvietojos, lai nepierastu pie komforta. Ja ceļā kas atgadās, savu «Iž» varu saremontēt ar aizvērtām acīm.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Motociklisti priecājas par Latvijas dabu

Kategorijas