Mediķiem pacietība beigusies

2017. gada 30. jūnijs 00:00

103

Veselības ministrijai noraidot Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) aicinājumu izveidot izlīgšanas komisiju, mediķi nolēmuši streikot, sākot jau ar pirmdienu, 3. jūliju. Pagaidām ārstu prakšu durvis būs atvērtas, mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, bet, ja pacienta dzīvība būs apdraudēta, viņam netikšot atteikts.

Pašam pietiek
Vecumnieku novada ģimenes ārsts Uldis Mantons atzina, ka labprāt solidarizētos ar kolēģiem. «Idejiski es gribētu, bet praktiski tas nav iespējams. Medmāsa ir atvaļinājumā, un es praksē esmu viens pats. Ja kādam būs radušās problēmas, būs vajadzīga recepte – kā lai es atsaku?» teic U. Mantons. Dakterim ir maz reģistrēto pacientu – 1100, bet par atalgojumu viņš nesūdzas. «Nabags neesmu, man pietiek,» nosaka mediķis, atklājot, ka mēnesī nedaudz vairāk par 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas sanākot. Rūpes viņam esot par medmāsu un ārstu palīgu niecīgo darba samaksu.

U. Mantonam prakses vieta ir gan Bārbelē, gan Skaistkalnē, katrā ir speciālists ar pusslodzes likmi. «Ārsta palīgam Bārbelē ir 77 gadi, bet Skaistkalnē strādājošajam ir padomju laika diploms un jāiegūst papildu izglītība. Reāli kuru katru mirkli šie cilvēki man var arī nebūt. Kur tad es dabūšu jaunus? Nevienu jau tas neinteresē. Te šādu speciālistu nav, tas nozīmē, ka jāmeklē kāds no malas. Kurš jaunais par šādu algu uz svešu vietu nāks strādāt? Aktuāls ir arī dzīvojamās platības jautājums. It kā daudzus gadus doktorātā bija šādam mērķim rezervēts dzīvoklis, taču tas tagad tiek apdzīvots un vairs nav pieejams,» situāciju raksturo U. Mantons. Viņš stāsta, ka «uz rokas» medmāsa saņemot ap 300 eiro par pusslodzes darbu, ārsta palīgs Bārbelē reģistrējies kā pašnodarbinātais, viņam ik mēnesi tiek pārskaitīti 500 eiro, persona pati nomaksā nodokļus.

Daudz pienākumu
U. Mantons pauž nožēlu par situāciju, kāda izveidojusies ģimenes ārstiem. Līdzās tiešo pienākumu veikšanai ārstam jābūt grāmatvedim, sagādniekam un saimnieciskajam darbiniekam. Viņš atceras, ka padomju gados Skaistkalnē bijuši kādi pieci seši strādājošie, Bārbelē bijuši četri – divi feldšeri, sanitārs un kurinātājs, no Vecumniekiem reizi nedēļā braucis pediatrs. «Toreiz bija desmit darbinieku, tagad esam tikai ārsts un viņa palīgs. Reāli trīs cilvēki veicam to pašu darbu, un vēl daudz kas nācis klāt. Agrāk bijām slimnīcas pārziņā, sarēķināja algu, un es varēju darīt savu medicīnisko darbu. Tagad pienākumu ir tik daudz, ka reāli valsts ir liela ieguvēja, atstājot daudz ko uz ārstu pleciem,» pārdomās dalās pieredzējušais ārsts.

Otra sāpe U. Mantonam ir e-veselība, kura mediķiem esot uzspiesta. «Vai kāds no Nacionālā veselības dienesta ir atbraucis uz manu praksi un painteresējies, kādas ir problēmas, kāpēc es vēl neesmu noslēdzis līgumu? Vai vispār kādam tur varas gaiteņos ir nojausma, kāda ir realitāte? Neviens jau par to nerunā, tikai norāda, lai dodas uz Jelgavu un slēdz līgumu, tur arī viss tapšot skaidrs. Taču man vajag, lai te visu uz vietas parāda. Valdībā cīnās par e-veselības ātrumu, bet es pat neesmu ar to sācis darboties. Mani neviens nav mācījis. Nav pat saraksta, kāda veida tehnika jāiegādājas, kādas programmas jāinstalē, kas man jāiemācās un kur to varu izdarīt,» par
e-veselības nedienām sāpi pauž Vecumnieku novada mediķis. Viņš gan piemetina, ka divreiz mācības bijušas Jelgavā, taču viss rādītais sen aizmirsies. «No augšas pasaka, ka no septembra sāksies e-veselība, darba nespējas lapas, medikamentu receptes varēs iegūt tikai datorā, bet vai mēs esam tam gatavi? Tas nevienam nerūp,» uzsver U. Mantons.

Nav kā Igaunijā
Streikā nepiedalīšoties Rundāles novada ģimenes ārste Sandra Lapsa-Ārente. «Streiku kā protesta formu nevienā vietā un laikā neesmu atbalstījusi. Ir daudz un dažādi citi veidi, kā risināt dialogu,» laikrakstam sacīja S. Lapsa-Ārenta, atzīstot, ka LĢĀA izvirzītās prasības valdībai kopumā atbalsta.

«Streika pieredze Latvijā nav vērtējama īpaši pozitīvi, arī mediķu streiki mūsu valstī netiek tverti nopietni,» pārliecināta Iecavas novada ģimenes ārste Ilze Vaičekone. «Atbalstu streiku, bet ne līdz galam. Privātprakse būs atvērta, palīdzība tiks sniegta, pati būšu darbā un strādāšu. Pieraksti, kas veikti pirms ziņas par streiku, netiks atcelti. Latvijā cilvēki ir pieraduši paciest grozījumus, tiem pielāgojas un turpina strādāt, izteikta streika tradīcija, manuprāt, Latvijā nav izveidojusies. Vērtējot darba apjomu, finansējums Latvijā nav salīdzināms ne ar Igauniju, ne Lietuvu, nedz citām valstīm, tāpēc arī šāda situācija ir radusies,» pašvaldības portālam iecava.lv atzinusi mediķe.
Kāda Bauskas novada ģimenes ārste, kura nevēlējās, lai publisko viņas vārdu, atzina, ka atbalsta mediķus, taču pati streikā
nepiedalīsies un būs pieejama pacientiem. Viņai visvairāk žēl jauno mediķu, kuri esot visneaizsargātākie. Klīstot pat runas par ģimenes ārstu prakšu likvidāciju. «Katrā vietvarā kā Padomju Savienības laikā veidos poliklīnikas jeb kopprakses, visu naudu atdodot pašvaldībām. Gribu redzēt, kur Bauskā būtu šāda vieta. Domāju, ka arī pārējie kaut kam tādam nepiekritīs,» saka mediķe. Viņasprāt, lai panāktu kaut kādu rezultātu, streikā vajadzēja apvienoties pilnīgi visiem, kā tas noticis Igaunijā, kad streikoja ģimenes ārsti, poliklīnikas, stacionāri un visi jautājumi tika atrisināti jau nākamajā dienā.

Atbalsta cīņu
Dalību streikā apstiprinājusi Rundāles novada mediķe Santa Gulbe. Viņa atzīmēja, ka ir LĢĀA biedre un piekrīt šādai protesta formai, lai panāktu labvēlīgāku rezultātu gan ģimenes ārstiem, gan medicīnai kopumā. «Prakse būs atvērta, ārsta palīgi strādās. Es gribētu, lai iedzīvotāji saprot, ka tā nav vēršanās pret pacientu, bet forma, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību faktam, ka veselības aprūpē kaut kas nav kārtībā. Vēlētos, lai visu atrisina miermīlīgā ceļā, bet, ja citādāk nevar, es pievienojos LĢĀA pasludinātajai rīcībai. Ja asociācija ir sākusi cīņu, mums tā jāatbalsta. Man negribētos, ka šis pasākums ievelkas un pacientiem no tā būtu jācieš,» sacīja
S. Gulbe.

Lēmumu par piedalīšanos streikā pieņēmusi arī Kurmenē un Vallē praktizējošā ģimenes ārste Aija Cirša. Viņa uzskata, ka šāda rīcība bijusi nepieciešama jau sen, ģimenes ārstiem pacietība ir beigusies. A. Ciršas ģimenes ārsta prakse streikos tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Pieļauj smagāku formu
ĻĢĀA pārstāve Simona Grāvīte «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka asociācijā lēmums streikot pieņemts 26. jūnijā pēc pārrunām ar Veselības ministriju, kad pusēm nav izdevies panākt vienošanos. Streika pamata prasības ir atalgojuma palielināšana, pakāpeniska e-veselības sistēmas ieviešana, kā arī iestāšanās pret Veselības ministrijas plānotajām pārmaiņām ārstu prakšu darba organizācijā.

«Pagaidām streiks ir pieteikts kā beztermiņa. Lūkosim, kāda pēc streika sākšanas būs valdības reakcija – būs kādi risinājumi vai nebūs. Iespējams, ar laiku tas var pāriet arī smagākā formā,» pieļauj S. Grāvīte. Viņa atzīmēja, ka piedalīšanās streikā ir brīvprātīga, ārsti rēķinās, ka par streikošanas laiku daļu darba samaksas viņi nesaņems.

Ģimenes ārsta algas daļa, ko Nacionālais veselības dienests (NVD) un valsts rēķina, ir 899 eiro «uz papīra», klāt nāk pacientu iemaksa atkarībā no vizīšu skaita, piemaksas veido arī mediķu veiktās manipulācijas. «Ārsta algas daļa ir paredzēta valsts pārskaitītajā kapitācijas naudā. Vienam izdevumi ir lielāki, otram mazāki. Ja vēlas praksi labāk aprīkot, attiecīgi algas daļa ir mazāka. Pacientiem būtu jāiet pie tiem ārstiem, kuri nodrošina pilnvērtīgus, mūsdienīgus apstākļus, kas labprāt papildina zināšanas dažādos maksas kursos, konferencēs. Taču jebkurā gadījumā, ja mēs rēķinām, ka ģimenes ārsta stundas likme ir 20% virs vidējās algas, tad apzināmies, ka cilvēkam, kurš ir mācījies deviņus gadus un ar tik milzīgu atbildību, maksā vien 20 procentu vairāk, tad sarūgtinājums ir ļoti liels,» teic S. Grāvīte.

IETEIKUMI

Pacientiem jāņem vērā

NVD vēl apkopo informāciju par ārstiem, kas streiko, ir atvaļinājumā vai savu darbu nepārtrauks, tālab ieteikums pašam interesēties sava ģimenes ārsta praksē;

Streika sākšanas laiks – 3. jūlijā pulksten 12;

Streika laikā tiks pārtraukts ģimenes ārstu darbs, tāpēc netiks sniegti valsts apmaksātie ģimenes ārsta pakalpojumi;

Streika laikā ģimenes ārstu prakses vietas, kurās strādā māsa vai ārsta palīgs (vai reģistrators), būs atvērtas, nodrošinot māsas vai ārsta palīga pieejamību, sniedzot konsultācijas bez ģimenes ārsta iesaistes, izglītojot pacientus un viņu piederīgos veselības veicināšanas un veselības aprūpes jomā, veicinot pacientu pašaprūpes spējas un veicot citus uzdevumus, kā arī sniedzot pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

Medicīnisko palīdzību iespējams saņemt, zvanot pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, vēršoties pie dežūrārstiem, dodoties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, vēršoties slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kā arī dzīvībai kritiskos gadījumos zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa telefonu 113. Nacionālā veselības dienesta informatīvais tālrunis 80001234 (darbdienās plkst. 8.30 – 17), pa kuru iedzīvotāji var saņemt konsultācijas par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī NVD www.vmnvd.gov.lv un Veselības ministrijas mājaslapā vm.gov.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mediķiem pacietība beigusies

Kategorijas