Zemnieki izzina saimniekošanas pieredzi

2017. gada 27. jūnijs 00:00

Vairāk nekā 40 mūspuses un citu novadu lauksaimnieku pirms Līgo svētkiem pulcējās SIA «Agrochema Latvia» rīkotajā Lauku dienā, lai iepazītos ar divu Bauskas novada uzņēmumu – z/s «Līvāni» un «Līvi» – saimniekošanas pieredzi.

Codes pagasta z/s «Līvāni» saimnieks Edgars Latūns un Vecsaules pagasta z/s « Līvi» īpašnieks Edgars Krišjānis klātesošajiem demonstrēja SIA «Agrochema Latvia» produktu izmantošanu sējumos.

Plānus koriģē Dieviņš
E. Latūns stāsta, ka saimniecības apstrādājamā platība ir 350 hektāru. Lai sadalītu iespējamos riskus, tiek audzētas dažādas kultūras. Šosezon pirmo gadu iesētas lauku pupas. Tas tālab, ka pērn piedzīvota neveiksme ar brūno zirņu sējumiem – 15 minūtēs nolijis 27 mm lietus, iznīcinot ražu. «Visas pākstis bija vaļā, skāde bija ļoti liela, jo sējumu nebiju apdrošinājis. Lauku sadiskoju un aparu, jo nokult nebija iespējams,» pieredzi atklāj E. Latūns. Zirņiem piemītot vēl kāda iezīme – ja tie gatavi, obligāti jākuļ. «Ja audzē zirņus, aizmirsti par bērēm un kāzām. Tev jābūt uz lauka,» E. Latūnam savulaik smejot teicis kaimiņos saimniekojošais Uvis Slakteris.

Z/s «Līvāni» līdz šim audzēti brūnie zirņi, taču zemā pieprasījuma un pārprodukcijas dēļ šogad izvēlēti baltie pākšaugi. Tiem lieto «Agrochema Latvia» tehnoloģijas, lai izsvērtu efektivitāti, jāgaida līdz ražas novākšanai. Papildmēslojumu E. Latūns licis arī rapšu sējumos, sākumā bijusi vērojama atšķirība auga toņkārtās, bet pēc divām nedēļām tā izzudusi. Arī šai kultūrai esot jāgaida kulšana, lai novērtētu, vai bijis pieaugums.

Zemnieks atzīst, ka ir sarežģīti strādāt pēc ziemā veidota plāna. «Grūti paredzēt, kas notiks pēc divām trim dienām. Darbus ietekmēja gan sausums, gan aukstums. Zemniekam tas ir kā sāpošs vēders – te līst, te nelīst, te sals, te karstums, neko nevar paredzēt. Labi ir tad, kad viss ir normas robežās, bet pie mums tā nenotiek,» nosaka E. Latūns.

Patlaban izskatoties tikpat cerīgi kā pagājušajā gadā, tikai dabas untumi nav paredzami. «Tā nav mūsu kļūda, ja nolīst lietus. Mēs varam strādāt labāk, mēslot labāk, bet Dieviņš tāpat visu noliks savā vietā. Zemniekam jāatrod zelta vidusceļš, kopsaucējs, kas saliek visu pa vietām,» pārliecināts ir E. Latūns. Viņš atzīst, ka šis bizness nav tik plaukstošs, jo jāuzņemas lieli riski. «Kur vēl trakāku cilvēku par zemnieku atrast, kas var pavasarī ņemt kredītu, lai iebērtu naudu zemē un tad gaidītu, kas būs rudenī – vai ar to kombainu naudu savāks vai nesavāks? Graudus esmu fiksējis biržā, rapšus gan ne, tikai apdrošinājis. Citus gadus galus var savilkt, vien pateicoties Eiropas naudai,» lauksaimniekošanas «virtuvi» raksturo mūspuses zemnieks.

Atdzīvina lauku
Vecsaules pagasta zemnieks Edgars Krišjānis atklāja, ka uzņēmumā «Līvi» saimnieko trīs brāļi. Kopā tiek apstrādāti 250 hektāri lauksaimniecības zemes. E. Krišjānis Lauku dienās pirmo apskatei piedāvāja iepazīt alus miežu sējumu. Tehnoloģiju viņš noskatījis līdzīgās «Agrochema» Lauku dienās Kurzemē. Interesentiem tika demonstrēts kviešu lauks, kas ir lielākais pēc platības – viengabala teritorija aizņem 96 hektārus, tur veikti visi nepieciešamie pasākumi labas ražas iegūšanai.

Vislielākās raizes šogad sagādājis rapšu lauks. E. Krišjānis stāsta, ka problēmas sākušās jau pagājušajā gadā. 15. augustā vienā stundā nolijuši 30 mm nokrišņu un iesēto pazudinājuši. «Visa zeme izšķīda, to nebija iespējams sastrādāt. Stresa dēļ uzskrēju uz lauka un jēlā zemē iesēju. Augi izdīga, un ar to process apstājās. Vienalga, ko rapšiem pūtu, tie stāvēja uz vietas. Necēlās uz augšu vispār, un tāds tas lauks līdz pavasarim arī izdzīvoja. Skatīties uz to nebija vēlmes, bija pat plāns to likvidēt, taču cerēju, ka vēl kaut kas izaugs. Tagad var apskatīt rezultātu, gandrīz viss lauks atdzīvojās pēc tam, kad lietoju mēslojumu ar augstu fosforu,» izrādīdams atkopušos ziemas rapšu sējumu, sacīja E. Latūns. Laikrakstam viņš atklāja, ka arī pats labprāt apmeklē citviet rīkotas Lauku dienas. Lai gan piekrīt, ka nozīmīgu jaunumu lauksaimniekiem vairs neesot – ja uzzinot kaut vienu procentu novitāšu, tas esot ļoti daudz.

«Pēdējie mohikāņi»
Uz Lauku dienām Vecsaulē bija ieradušies arī kaimiņu pagasta Bārbeles puses zemnieks, z/s «Spigas» īpašnieks Māris Vecbiškens, un Stelpes pagasta z/s «Vālodzes» saimnieks Jānis Lagzdiņš. Vīri, ja laiks atļauj, cenšas braukt uz visām Lauku dienām. «Šīs un vēl dažas atšķiras ar to, ka tās mērķētas reāliem zemniekiem, nevis lielsaimniekiem, kas īsto patiesību diez vai kādreiz atklās. Šeit cilvēki parāda, ko viņi uz lauka darījuši,» savu apmeklējumu pamato stelpietis Jānis Lagzdiņš, kas apsaimnieko 80 ha zemes.

Sastaptie zemnieki uzsvēra, ka daba kļūst arvien neprognozējamāka. «Savulaik, kad 2000. gadā no autobiznesa pievērsos lauksaimniecībai, vasarā varēja miglot teju mēnesi, bet tagad, lai nebūtu vēja, karstuma un būtu labvēlīgi apstākļi, to var darīt tikai dažas dienas. Pieļauju, ka lielsaimniecības ar tūkstošiem hektāru, visticamāk, noteikumus pārkāpj. Tā kā mēs apsaimniekojam nelielas platības, varam pielāgoties apstākļiem. Esam «pēdējie mohikāņi». Aiz mums mazie zemnieki jau ir iznīcināti. Ja paši strādā, izdzīvot var,» pārliecināts M. Vecbiškens, kas viens tiek galā ar vairāk nekā 120 hektāru apsaimniekojamās platības.

Māris pats ar, pats sēj, pats pļauj, un pats arī realizē. Citādi nevarot, jo trūkst darbaspēka. «Izteikti tas ir Vecumnieku novadā. Mums ir pašvaldības darbinieki, ir daži tādi kā mēs, kas strādā, tad vēl ir lūdzēji, bet strādnieku jau nav. It kā ir bezdarbs, bet parādiet, kur ir tie bezdarbnieki, kas grib strādāt! Mūspusē bijušie uzņēmēji likvidējušies un domē iekārtojušies algotos amatos. Algas jau viņi vēlas, bet no mums tā alga ir jāievāc,» pārdomās dalās Bārbeles zemnieks.

Bez droniem un sensoriem
Jautājot, vai tiesa, ka graudkopības nozarē Zemgalē peļņa sasniedz jau vidēji 330 eiro no viena hektāra zemes, J. Lagzdiņš pieļauj, ka ar subsīdijām, iespējams, šāda summa sanāktu. Taču vienu skaitli nosaukt nevarot, jo gads no gada atšķiras, arī Vecumnieku pusē vairs neesot auglīgākās Zemgales augsnes. Vecumnieku novadā tā ir skābāka, tālab vidēji no hektāra varot ievākt trīs četras tonnas. Bijuši arī «brīnumgadi», kad ziemas kvieši sabiruši sešas un vairāk tonnas no hektāra. Pagājušajā gadā uznācis karstums, augi nav sacerojuši, vidējais rādītājs bijis trīs tonnas. Izdevies iziet pa nullēm, peļņai palikuši Eiropas maksājumi.

Gan bārbelietis, gan stelpietis uzsver, ka pelna savai mūža pensijai, par tālāku nākotni nedomā. Modernās tehnoloģijas ar saviem ienākumiem nespēj «pacelt». Lauku novērošana ar droniem, meteostaciju iegāde, slāpekļu sensori un citas novitātes esot miljonus pelnošo saimniecību īpašumā, mazajiem zemniekiem jātiek galā pašu spēkiem.

J. Lagzdiņš «labākam naktsmieram» savus sējumus ir apdrošinājis, bet M. Vecbiškens to nav darījis. Stelpes zemnieks graudiem cenu fiksējis biržā, īpaši laba cena – 180 eiro par tonnu – pagājušajā nedēļā bijusi kviešiem. Bārbelietis M. Vecbiškens gan biržā nerīkojas, jo vienā dienā raža var tikt iznīcināta. «Kur tad es tos graudus ņemšu? Braukšu uz Poliju, lai tikai līgumu nodrošinātu?!» jautā Bārbeles zemnieks un atklāj, ka izaudzēto nodod «Dobeles dzirnavniekam», «Rīgas dzirnavniekam» vai citviet, viss atkarīgs no cenu piedāvājuma.

Mācās arī no kļūdām
SIA «Agrochema Latvia» tirdzniecības menedžeris, agronoms un konsultants Raimonds Nagodkins atzina, ka pirmssvētku dienā nav cerējuši uz tik lielu atsaucību. Viņš pauda gandarījumu, ka lauksaimnieki vēlas dzirdēt veiksmes stāstus, klātienē aplūkot kļūdas, kaut ko iemācīties. «Šoreiz Lauku dienas netika rīkotas, lai parādītu pašu labāko, interesentiem atklāti lauki, kurus īpašnieki paši izvēlējās. Saimniekiem tika dotas brīvas rokas, lai paši var strādāt un salīdzināt, kas der un kas ne. Mēs cenšamies lieki neko nepārdot,» rezumēja R. Nagodkins.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemnieki izzina saimniekošanas pieredzi

Kategorijas