Lai rakstītu, daudz jālasa

2017. gada 22. jūnijs 00:00

70 gadu jubileju svin Gina Viegliņa-Valliete Vallē.

Rakstnieces Ginas Viegliņas-Vallietes dzīves ceļš bijis skumju, vilšanās un asaru pilns. Viņa neslēpj – mēģinājusi darīt galu, par ko rakstījusi arī savā grāmatā. Taču smagais posms pārvarēts, palīdzējusi dzīves gudrība, un tagad valliete dodas nākotnē, nekavējoties pagātnē.

Bērnunama meitene
Gina Viegliņa-Valliete sarunu sāk ar skumjāko dzīves posmu – bērnību. Viņas dzimšanas apliecībā rakstīts – mamma un tētis nav zināms. Gina ir bērnunama meitene. «Biju pilnīgi viena, nekā man nebija,» nosaka valliete. Par mājām jubilāre sauca Kalkūnes bērnunamu.

Kā pati saka – dzīve bijusi raiba. Četru gadu vecumā Ginu pārvietoja uz Rīgas 3. bērnunamu, bet septiņu gadu vecumā viņu aizbildniecībā paņēma pamāte. «Biju kā kaķītis – kad gribēja, paņēma, tiklīdz apnika – atdeva atpakaļ,» atceras jubilāre.

Dzīvē ir kritumi un kāpumi. Gina satika Annas tanti. «Par viņu es rakstu grāmatā «Atradene un eņģelis». Bērnunama audzēkņi dzīvoja pusbadā, un Annas tante mani pabaroja un samīļoja,» nosaka Gina Viegliņa-Valliete.

Jubilāre mācījusies Tukuma rajona Jaundziru pamatskolā un 15 gadu vecumā sākusi strādāt rūpnīcas «VEF» radiocentrā. «Vēl šodien atceros, kā lodēju vadiņus un skrūvēju elektriskās iekārtas. Bijām forša jauniešu brigāde,» pirmās darba gaitas atminas Valles iedzīvotāja.

Patīk zīmēt
Gina daudzus gadus strādājusi par vēstures skolotāju Rīgā, vēlāk – Vecumnieku novada Vallē. Pirms pārcelšanās uz Zemgali viņu brīdināja – Vallē neesot, ko darīt un redzēt. Viņasprāt, ļaudis kļūdījās: «Te ir pasakaini. Cik daudz vietas un brīvības! Svaigs gaiss, koki un krūmi, dzīvnieki un daba. Var iet un iet, un vēl būs, kurp doties. Pagastā ir tik daudz nezināmu taku, pa kurām nav staigāts!» saka valliete, kura Vallē dzīvo vairāk nekā 30 gadu.

Jubilāre stāsta, ka mākslinieces gars viņā mājojot kopš bērnības: «Jau maza būdama, interesējos par mākslu, rakstu darbiem un dzeju. Man patīk viss – zīmējumi un grāmatas, dzejoļi un teikas, romāni un jebkura cita lasāmviela. Lai rakstītu, pašam ir daudz jālasa.»
Jubilāre raksta gan par piedzīvoto, gan iedomātiem tēliem. Viņai patīk vēsture, bērni un daba. Gina aizraujas ar zīmēšanu. Viņa izdevusi krāsojamo grāmatu bērniem. «Viendien pastaigājos ar meiteni, krūmos kaut kas čabēja. Tas bija ezītis. Sākumā meitenīte izbijās, tad brīnījās un vēlāk jau priecājās. Vai tas nav stāsta vai dzejoļa vērts notikums? Ir!» saka Gina, kura pēc šī atgadījuma uzrakstīja skaistu dzejoli par meiteni, kas sastapa ezīti. «Dažbrīd varu rakstīt dienām ilgi, bet citreiz vairākas dienas nespēju teikumu izveidot. Tas ir skaisti,» saka rakstniece.

Interesē pasaulē notiekošais
Ginai ir dēls Jānis un divi mazbērni – Katrīna un Marta. «Ir labi, ja cilvēki dzīvo ģimenē. Par dēlu un mazbērniem priecājos un vēlu viņiem mūžīgu laimi,» savējos sveicina Gina.

Viņa arī seko līdzi pasaules notikumiem. Pēdējā laikā bažas raisa Austrumu kaimiņu uzvedība, Anglijas «Breksits», bet priecē Francijas vadība. «Mūsu Austrumu kaimiņi nepakļaujas nekādiem standartiem vai noteikumiem. Kā tā var? Vai nav neviena, kas spēj ierobežot viņu visatļautību? Tāpat mani biedē Rīgas domē notiekošais. Galvaspilsētas vadītājs iet roku rokā ar Austrumu kaimiņiem. Tas nav pareizi. Te taču ir Latvija!» spriež Gina. Viņa domā, ka angļi nožēlos izstāšanos no Eiropas Savienības. «Eiropai jāturas kopā. Mani priecē Francijas jaunais, spēcīgais prezidents,» atklāj Gina Viegliņa-Valliete.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lai rakstītu, daudz jālasa

Kategorijas