Mērķis ir glābt apģērbu no atkritumu tvertnes

2017. gada 22. jūnijs 00:00

839

Mērķis ir glābt apģērbu no atkritumu tvertnes

Dabu sargājošās organizācijas aizvien vairāk vērš uzmanību kaitējumam, kādu cilvēka veselībai un dabai nodara ikdienas atkritumi – plastmasa un tās izstrādājumi, kas ilgi sadalās. Arvien biežāk runā par jauno nākotnes atkritumu modeli – nulles patēriņa laikmetu.
Viens no atkritumu veidiem, kura apjomi aizvien pieaug, ir ikdienišķi apģērbi un apavi, ko lieto īsu laiku. Aptaujātie Bauskas šuvēji un kurpnieki apliecina – lai arī iedzīvotāji nes labot apģērbus un apavus, tomēr ilgstoša apģērbu vai apavu lietošana nav modē. Stāsti par to, ka mūsdienās nevar izgatavot labus apavus vai kostīmu, ko valkāt gadiem, esot mīts. Pie laba šuvēja vai kurpnieka no kvalitatīva auduma un materiāla var radīt izstrādājumu, kas kalpo gadus desmit un vēl vairāk. Jā, tas būs dārgāks, bet noteikti kvalitatīvāks un ērtāks. Tomēr cilvēki to neizvēlas, jo mode mūsdienās ir ļoti mainīga – pat vīriešu uzvalki jau pēc pāris gadiem ir novecojuši. Aptaujātie atzīst – lai kaut kas mainītos, ir jāmainās gan modei, gan cilvēku uztverei.

«Ulmann» zīmols
«Bauskas Dzīve» jau aprakstījusi mākslinieces Lauras Ikertes un biedrības «Meistars Gothards» iniciatīvu no lietota apģērba veidot rožu dekorus Rīgas ielas namiem Bauskā. Gan materiāliem dots otrs mūžs, samazinot atkritumu apjomu, gan radīts savdabīgs pilsētvides noformējums.

Inovatīva domāšana raksturīga arī apģērbu ražošanas uzņēmuma «Ulmann» īpašniekiem Rutai Garklāvai un Kārlim Ulmanim Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Gaismā. Viņu ražotie apģērbi top no jau izmantotām drēbēm vai tādām, kas no rūpnīcas nokļuvušas lietoto preču veikalos.

«Tas nebija apzināts bizness. Sākumā tas bija ekskluzīvs hobijs. Kaut kas tāds, ko man ļoti gribējās. Vispirms uzšuvu mājas bikses, tad izejamās. Paziņas priecājās, un tā viss sākās,» atceras R. Garklāva.

Ruta izveidojusi īpatnēja piegriezuma treniņbikses – to pārveide bija ļoti labs veids kā nemoderno padarīt modernu. Sākumā šūšanai izmantoti skolas laika apģērbi, vecmāmiņas un mammas krājumi. Tas bijis sava veida izaicinājums – šūt ko īpašu no tā, kas ir jau izmantots, paildzināt tā mūžu, radot jaunu produktu. Modē nāca «Vintage» stila apģērbi, tāpēc pāršūti daudzi senāki tērpi. «Es laikam nemāku citādi domāt,» atzīst R. Garklāva. Arī nesen rīkotajā festivālā «Āboļdārzs» daļa Kārļa Ulmaņa apģērba – bikses un krekls – bija pāršūta no lietotām drēbēm.

Visu laiku tā bija papildu nozare, un tikai šī gada sākumā sākuši apzināti domāt par uzņēmējdarbību – plašāku tirdzniecību un interneta veikalu. Ir nopietna konkurence. «Apģērbu zīmolu skaits tirdziņos ir dubultojies, piedāvājums ir milzīgs, jābūt redzamākiem, lai mūs pamanītu. Tagad esam reālā tirgū,» stāsta K. Ulmanis.

No s... līdz «Armani»
Viens no pamatmateriāliem ir uzvalka bikses – lietoto apģērbu veikalos tās reti pieprasa. «Likās forši, ka varu interesanti apģērbt vīriešus,» atceras meistare. Tagad bikses tiek šūtas tikai privātiem pasūtītājiem. Sievietes ir pateicīgākas – viņas pērk vairāk, biežāk un arī saviem vīriešiem un ir apģērbu tirgotāju galvenā auditorija.

Materiāla izvēle lietoto preču veikalos ir nopietns darbs. Jāsameklē tas, kas nav nodilis un netīrs un ir labā krāsā. Visbiežāk tiek izvēlēti pelēki un melni toņi, reti kad kaut kas ir krāsaināks. Tērpi ražoti plašā laika posmā, ir pat 70. gadu ražojumi. Audumi ir ļoti dažādi, tos izvēlas pēc taustes. Kvalitātes izvēle – no pilnīga s... līdz «Armani».

«Galva jau pilna ar idejām. Sākumā tās bija harēmbikses, tagad no biksēm top kleitas, kimono jakas,» stāsta R. Garklāva. Ir arī citi izstrādājumi. Aptuveni 15 – 20 procenti ir pasūtījuma produkcija, pārsvarā bikses.

Pievieno papildu vērtību
Biznesa pamatā ir «upcycled» filozofija – izmantot labas lietas, pievienojot papildu vērtību. «Mūsu mērķis ir glābt apģērbu no atkritumu tvertnes. Sabiedrības domāšana mainās ļoti lēni, bet ceram, ka esam sava veida flagmaņi,» skaidro Kārlis Ulmanis.

Atkritumos cenšas nemest pat apģērbu atgriezumus. «H&M» veikals Rīgā pieņem atgriezumus un ved tos pārstrādāt uz Poliju. Tur gan izbrīnījušies, kad ierasto dažu maisiņu vietā atvesti 30 maisi. «Latvijā šādus atgriezumus lielos apjomos nepieņem. Igaunijā no tiem top matraču pildījums. Polijā atgriezumus pārstrādā līdz jaunai šķiedrai, ko var izmantot dažādos audumos,» stāsta R. Garklāva.

Arī pati ģimene domā par nulles atkritumu ideju. Laukos to īstenot pagaidām neizdodas. «Grūti kaut ko nopirkt, lai tas nebūtu plastmasas iepakojumā,» atzīst Ruta. «Daba radīja cilvēku, kas izdomāja plastmasu,» filozofē Kārlis. «Lai tagad cilvēks domā, kā ar plastmasu tikt galā!» viņa domu pabeidz dzīvesbiedre.

«Aizbraucot uz atkritumu poligonu un ieraugot milzu kalnus, kļūst skaidrs, cik nozīmīgi ir samazināt to daudzumu. Daba tik ilgi tiek sau-
dzēta, kamēr tajā nav atkritumu. Lai cilvēce pastāvētu, jāmācās izmantot atkritumus. Tam jākļūst par modes lietu. Vajadzētu būt tā, ka visi atkritumi, ko radām, mūsu pašu dzīves laikā noārdās,» pārdomās dalās
K. Ulmanis.

«Ulmann» uzņēmuma filozofija
Tāpat kā Marija filmā «Mūzikas skaņas», mēs pāršujam aizkarus. Dodam otro elpu lietotām un nevajadzīgām biksēm, svārkiem, tekstila atgriezumiem un daudz kam citam, pārstrādājot savvaļīga izskata drēbēs.

Mums apkārt ir daudz izcilas kvalitātes neizmantotu lietu. Mēs izmantojam šo resursu, lai samazinātu atkritumus un drēbēm dotu otru mūžu. Mūsu izaicinājums ir to darīt vēl labāk nekā tagad.

«Ulmann» pārstrādā drānas, lai tās atkal būtu valkājamas.

Pērkam jaunas lietas ne vajadzības, bet iegribu dēļ
2016. gada rudenī SIA «Vides serviss» valdes locekle Linda Tijone bija pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā. Malmē tika apmeklēts uzņēmums «Sysav», kurš savu darbību ir attīstījis aizsargājamā teritorijā, jūrā uz pussalas. Atkritumu saimniecībai nav šķērslis darboties arī vietā, kur ir īpaši aizsargājamas putnu sugas.

«Sysav» pārstāvis uzsvēris – ar mūsu dzīves ritmu mēs mainām tik daudzas lietas, nepārtraukti no vecāka modeļa uz jaunāku. Un ar šo sabiedrības izpratni mākslīgi tiek radīti vairāk atkritumu, jo mēs pērkam jaunas lietas nevis tādēļ, ka vajag, bet gribam.
Zviedru pētījums parāda: viena viedtālruņa (170 gramus smags), izgatavošanas procesā tiek radīti ap 86 kg atkritumu.

Iespēja pieteikties nulles patēriņa akadēmijas nodarbībām
Biedrība «Homo ecos» aicina pieteikties «Zero Waste akadēmijai» («Zero Waste» – ‘nulles patēriņš’). Tās mērķis ir informēt, izglītot un iedvesmot, veicināt vietēju iniciatīvu rašanos Latvijā, lai samazinātu atkritumu daudzumu.

«Zero Waste akadēmija» ir vienots piecu pasākumu cikls, kas secīgi aptvers visas nulles patēriņa pamatjomas: samazini, lieto atkārtoti, salabo, pārveido, šķiro pārstrādei. Nodarbības notiks 25. augustā, 8. septembrī, 22. septembrī, 6. oktobrī un 20. oktobrī Ziemeļvalstu ministru padomes birojā Rīgā – Marijas ielā 13/3, Berga bazārā. Aicināti pieteikties pašvaldību un biedrību pārstāvji, lokālu kopienu aktīvisti un entuziasti. Dalība bez maksas.

Biedrības pārstāvji uzskata, ka nulles patēriņa pieejas īstenošana ne tikai risina vides problēmas vietējā un globālā mērogā, bet potenciāli var sniegt nozīmīgu ieguldījumu vietējās labklājības uzlabošanai. Šāda labklājība ir balstīta nevis uz materiālā patēriņa pieaugumu, bet gan uz efektīvu resursu izmantošanu un sadarbību vietējā līmenī.

Nodarbības tiek īstenotas projektā «Building Zero Waste Society» (latviski – ‘veidojam nulles patēriņa sabiedrību’), ko līdzfinansē Ziemeļvalstu ministru padome.

UZZIŅAI

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju.

Gadā Latvijā viens cilvēks rada vidēji 435 kg atkritumu; kaut gan publiski vairāk pieejama informācija, ka vidēji iedzīvotājs rada 333 kg atkritumu gadā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Bauskas novadā:
Atkritumu poligonā «Grantiņi» pašvaldības uzņēmums SIA «Vides serviss» ieved ap 5000 tonnu gadā.

4,42% no atkritumiem Bauskā ir tekstila izstrādājumi. Ja kopā «Vides serviss» apglabāšanai nodod 5000 tonnu atkritumu gadā, tad Bauskas novadā tiek izmestas ap 220 tonnas apģērba.

«Vides serviss» apkalpo Bauskas novadu, tas nozīmē, ja novadā vidēji mīt 25 000 iedzīvotāju, tad apglabāšanai no katra iedzīvotāja tiek aizvesti 200 kg atkritumu.

Poligona apsaimniekotāji atzīst – «Vides servisa» sniegtie dati liecina, ka uzņēmuma ievestais atkritumu apjoms «Grantiņos» ir ap 50% no kopējā. Atlikušie 50% atkritumu ir no Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novada.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mērķis ir glābt apģērbu no atkritumu tvertnes

Kategorijas