Līdz Jāņiem zāle ir jāpļauj

2017. gada 20. jūnijs 00:00

349

Lopbarības sagatavošana pagājušajā nedēļā sākusies arī mūspuses novados. Vēsā laika dēļ zālāju attīstība iekavējusies par pusotru nedēļu, liedzot agrāk sākt aktīvu pļauju, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa.

I. Litiņa atzīst, ka šogad viss ir aizkavējies, arī zālāju pļaušana. Tomēr pēdējās dienās augi termiņus sākot «piedzīt». LLKC speciāliste uzskata, ka patlaban ir īstais laiks ķerties klāt lopbarības gatavošanai, viņa teic: «Ir zemnieki, kas darbus sākuši, bet tiem, kuri vēl nogaida un domā, ka zālāji nav pietiekami gatavi, lai tos pļautu, mans ieteikums būtu, ka līdz Jāņiem zāle ir jāpļauj. Tā pašlaik ir visvērtīgākā. Ja ļaus pāraugt, vairāk būs kokšķiedras, mazāk proteīna, un barības vērtība būs «palaista vējā». Ja vien laikapstākļi to ļauj, šis būtu piemērotākais brīdis lopbarības gatavošanai.»

Dara pakāpeniski
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecības «Mačēni» pļavās intensīvi darbi sākti vakar, 19. jūnijā, laikrakstam apstiprināja uzņēmuma īpašniece Dace Stankēviča. Viņa stāsta, ka kontrolpļāvums – puse hektāra – tehnikas izmēģināšanai veikts pagājušajā nedēļā, vakar darbs ritējis vairāk laukā, kas lielāks par četriem hektāriem. «Vēl neieskrienamies,» teic D. Stankēviča un paredz, ka iesākto varēs turpināt.

«Mačēni» apsaimnieko 46 hektārus zemes, divas trešdaļas aizņem zālāji, lai pietiktu gan ganībām, gan sienam. Pārsvarā ir sētās pļavas. «Tā kā saimniekojam bioloģiski, cenšamies paši visu nepieciešamo izaudzēt,» atklāj zemniece. Pašlaik saimniecības ganāmpulkā ir vairāk nekā 20 lopu, no tiem 16 ir slaucamas govis.

Citus gadus siena vākšana sākta jau jūnija sākumā, kaut gan īstais laiks, pēc senču paražām, esot Vītnes diena – 15. jūnijs, pēc šī datuma zāle labāk žūstot, pārliecināta «Mačēnu» saimniece.

«Citus gadus gatavojām arī skābsienu, šogad uzsvaru liekam tikai uz sienu. Iespējams, kāds domā, ka divdesmit lopiņiem lopbarību var sastrādāt dažās dienās, tā nav, vienlaikus desmit hektārus nepļaujam. Sākam ar mazumiņu, to pagrozām, savālojam, pēcāk sapresējam, tad lūkojam, ko pļaut nākamo. Darbus veicam pakāpeniski – četros piecos piegājienos. Mums ir neliela saimniecība, tālab lielražošanas tempus nepiekopjam,» stāsta D. Stankēviča.

Raksturojot zālāju saimniecības laukos, viņa teic, ka zāle ir reta. Labāk izskatoties āboliņš, bet tas vēl «neriktējas ziedos», tālab to vēl nekustinās. Vienīgā pļaujamā esot kamolzāle, vērtē D. Stankēviča. Pietiekama mitruma augsnei nav bijis kopš pavasara sākuma, tas kavējis augu attīstību. Aukstums un sausums liedzis zālei saņemties. «Mums visu laiku tie periodi «ieskrienas». Ja auksts – tad ilgu laiku, ja sauss – tas pats, ja līst – tad kārtīgi un ilgi. Mums, lauksaimniekiem, jāatrod zelta vidusceļš un nepārtraukti jādomā, kā darbus paveikt labāk. Neviens padomu uz paplātes nepienesīs,» komentē Vecumnieku zemniece.

Uzticas jaunajiem
Siena vākšana pagājušajā nedēļā sākta arī Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Dālderos». Saimnieki steiguši vākt gan skābsienu, gan sienu. 15. jūnija pļāvums vakar sapresēts. «Ja pēcpusdienā laiks mūs nepievils, pirmos piecus hektārus siena būsim savākuši. Ļoti labs siens, skaisti sažuvis» vakardienas, 19. jūnija, pusdienlaikā apstiprināja «Dālderu» pārstāve Anda Jermaka.

Parasti «Dālderos» skābsiens gatavots jau 3. un 4. jūnijā, siens – ap 10. datumu. Šogad dabas untumi nav ļāvuši darbus sākt agrāk. Laika prognozes liecina, ka turpmāk visam vajadzētu izdoties.

«Katru dienu sekojam laika prognozei, lai var noteikt darbus vismaz piecām dienām. Ja rāda pēc dienas lietu, vīrs Ivars brauc pļaut skābsienu, ja prognozē ilgāku sausumu, tad vācam sienu. Tāda mums tā matemātika,» stāsta bārbeliete.

Lai gan siena masa neesot tāda, kādu Jermaku saime vēlētos, tomēr esot kāds pozitīvs ieguvums – augstāka barības vērtība. «Pirms Jāņiem un nedēļu pēc barības vērtība ir ļoti laba. Proteīns ir ļoti svarīgs lopbarībā, jo tas dod vairāk olbaltuma, kas ļauj gatavot augstvērtīgākus produktus,» skaidro A. Jermaka.

Viņa atklāj, ka pašlaik «Dālderu» ganāmpulkā ir 100 lopu, no kuriem 48 ir slaucamas govis. Saimniekošanas dažādošanai un papildu ienākumu gūšanai tiek turēti gaļas liellopi, bet to īpatsvars neesot liels. Tie pārsvarā tiek audzēti līdz desmit mēnešiem, bet pēc tam nodoti izsoļu namam. Bārbelieši pagaidām nevarot izšķirties, vai šo jomu paplašināt un attīstīt vai saglabāt līdzšinējā apjomā.

Ik gadu «Dālderos» labā aramzemē tiek atjaunoti 10 – 15 hektāri zālāju. Desmit hektāru ir dabiskās pļavas, kur ietilpst purvs, citam nolūkam tās nevar izmantot. Purva augsne esot lielisks atspaids sausās vasarās, jo zāle tur ļoti labi ataugot un visu pļavu var noganīt.
A. Jermaka ir aprēķinājusi, ka vidēji vienai slaucamai govij nepieciešami 15 skābsiena ruļļi un tāda paša skaita siena ruļļi, tas nozīmē, ka vajadzīgi ap 700 – 800 ruļļu. «Tehnika nav jauna, bet tā ir savējā, tālab visu cenšamies darīt paši. Zemā piena cena mūs ir iegrūdusi dziļi bedrē. Nav viegli izkārpīties. Samaksa par pienu ir normalizējusies, daudzi maldīgi uzskata, ka tagad piensaimnieki var «dzīvot zaļi». Jāsaprot, ka bija iecirsts pamatīgs robs. Maksājumu par izslaukumu saņemam tikai mēneša beigās, taču nepārtraukti ir arī izdevumi. Ar kaut ko jāaizlāpās, lai tiktu līdz tai labajai naudai,» skaidro A. Jermaka.

Labs atspaids «Dālderos» ir jaunā paaudze. Dēls Arnis atbild gan par pļaušanu, gan sakārtošanu, gan arī par darbu vadīšanu. «Esmu priecīga, ka viņš to dara. Abi ar vīru stāvam aizmugurē ar savu padomu un ļaujam dēlam strādāt. Viņš visu izpētīja un paziņoja, ka tīsim 23., 24. un 25. jūnijā. Darbs dzen darbu, jo ātrāk visu paveiksim, jo kvalitatīvāka būs lopbarība. Mazāk vajadzēs pirkt proteīna piedevu, tādējādi spēsim samazināt pašizmaksu,» teic A. Jermaka.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līdz Jāņiem zāle ir jāpļauj

Kategorijas