Nepazaudēt mazuli ekrānos

2017. gada 20. jūnijs 00:00

Pēc dzimšanas bērna smadzenes attīstās ļoti strauji un pirmajos divos gados palielinās trīskārt. Šis ir ļoti dinamisks, kā arī kritisks laiks, kurā vide ietekmē smadzeņu nervu attīstību, lai izprastu un reaģētu uz ārējiem signāliem.

Gudri izmantot vides iespējas
Lai attiecīgās smadzeņu šūnas augtu un funkcionētu, tām nepieciešama noteikta stimulācija, un vide ir tā, kas nosaka smadzeņu attīstību, funkcionalitāti, valodas pareizu attīstību un prasmes. Ja zīdainis jau pirmajās dienās dzirdēs zināmu valodu, attiecīgās smadzeņu runas centra šūnas augs, veidosies un attīstīsies – mazulis sāks runāt vecāku intonācijā bez akcenta. Ja bērns mācās svešvalodu astoņu gadu vecumā, kad smadzeņu šūnu centri vairs nespēj attīstīties, viņš nespēs runāt svešvalodā bez akcenta. Neapgūts vides ietekmju periods rada zaudētu nervu funkcionālo kapacitāti – pazaudētu iespēju.

Mazuļa smadzenēm vajadzīga mierīga stimulācija, lai mierīgo smadzeņu šūnu centri attīstītos adekvāti, atbilstīgi iepriekš minētajiem vides principiem. Pārstimulēšana veicina to smadzeņu nervu attīstību, kas rada uzmanības traucējumus un sliktas sekmes skolā pusaudžu gados. Tas tāpēc, ka pārstimulētās smadzeņu šūnas sagaida hiperstimulāciju un šo bērnu kognitīvās funkcijas nespēj integrēt normālu stimulāciju, kuru signālus mazais nav saņēmis agrīnā vecumā. Līdz ar to mierīgo nervu šūnu attīstības iespēja jau ir nokavēta. Šiem bērniem ir nervu sistēmas attīstības deficīts, kas rada nopietnu kognitīvo spēju disfunkciju gan mājās, gan skolā. Mācības šiem bērniem liekas garlaicīgas, un skolas apstākļos vai mājās, veicot uzdotos mājas darbus, tiek kavēta koncentrēšanās un domāšana.

Zīdaiņi, mazuļi un pirmsskolas vecuma bērni patlaban aug un attīstās vidē, kas ir pārsātināta ar tehnoloģiju jaunumiem. Lai arī tiek liktas cerības uz šo tehnoloģiju izmantošanu izglītībā, pastāv bažas par to pārmērīgu lietošanu bērnu, sevišķi zīdaiņu, kritiskajā periodā, kad attīstās smadzenes un kognitīvās spējas. Pētījumu šajā jomā vēl ir maz.

Runāt, dziedāt un darīt kopā
No dzimšanas līdz trīs gadu vecumam attīstās un nobriest 80 pro-centu no jaundzimušā smadzenēm. Maksimālā smadzeņu attīstība šajā laikā ir atkarīga no vecāku, ģimenes locekļu un bērna mijiedarbības. Mazuļiem vajadzīga aktīva vides izpēte un sabiedriska mijiedarbība ar viņam uzticamām personām, lai attīstītos kognitīvās spējas, valodas, sociālās un emocionālās prasmes.

Kopīgām rotaļām, runāšanai un dziedāšanai ar mazuli ir liela loma viņa smadzeņu un kognitīvo spēju attīstībā. Veiksmīga valodas attīstība šajā vecumā ir saistīta ar lasīšanu, rakstīšanu un vēlāk – ar labām sekmēm skolā. Tāpēc ieteicams divatā lasīt pasakas, rotaļāties ar atvasīti. Kad divi cilvēki koncentrējas uz vienu un to pašu aktivitāti vai priekšmetu, viņus saista vienota uzmanība, kas ir ļoti nepieciešama bērna komunikācijas un valodas attīstībai. Nodarbības divatā ir ļoti būtiska socializēšanās prasme, kas ļauj bērniņam dalīties kādā piedzīvojumā un redzēt, dzirdēt citu viedokli. Koncentrēšanās uz kādu aktivitāti kopā ar mazo ļauj viņam saprast, ko vecāks saka vai domā. Kad vecāks pārmērīgi nodarbojas ar mobilo telefonu vai datoru, tad nefokusējas uz bērna vajadzībām, palaižot garām momentus, kad viņš mācās veidot sasaisti.

Vai tas nozīmē, ka vecākiem pilnībā jāatmet viedtālruņu lietošana? Protams, nē! Tomēr jāatceras – nekas neaizstāj nepastarpinātu komunikāciju, kas saistīta ar bērna mācībām un runas, valodas attīstību. Mazuļi vislabāk iemācās valodu un veido savas kognitīvās spējas caur dialogu. Bērna valodas attīstību veicina aktīvas sarunas, nevis pasīva klausīšanās vai vienpusīgs kontakts ar datora vai mobilā telefona ekrānu.

Neveicina komunikāciju
Runāšana ar mazuli, mēģinājumi saprast viņa teikto ir tikai viena daļa no komunikācijas puzles. Neverbālie signāli, piemēram, acu kontakts, sejas izteiksme, žesti, sniedz papildu informāciju par vēlmi kontaktēties ar citiem. Ja vecāki ir aizņemti ar datoru vai viedtālruni, bērna neverbālie signāli samazinās vai pat pilnībā izzūd, un rodas neatgriezeniska attīstības aizture.

Bērniem zūd iespēja sūtīt un saņemt signālus no vecākiem, kas ir ļoti svarīga daļa no tā, kā mazais mācās komunicēt. Vecāki var palaist garām informāciju, ko atvase grib darīt vecākiem zināmu, rādot uz to vai nu ar pirkstu, vai ar žestiem, vai arī ar neatlaidīgu skatienu. Šie ir smalki, bet ļoti svarīgi signāli. Īpaši tādēļ, ka mazuļa runas spējas šajā vecumā ir minimālas un bērns vēl nespēj izteikt savas domas.

Pirmo dzīves gadu bērns pavada, mācoties paļāvību, drošību, pamatojoties uz saņemto mīlestību no vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. Tas viņam dos fizisku spēku turpmāk ātrāk novērst slimības, vairos emocionālo spēku justies pašpārliecinātam, kā arī intelektuālo spēju mācīties. Tehnoloģijas to nespēj aizstāt. Jaunākā Amerikas Savienotajās Valstīs veiktā statistika liecina – 92 procenti vecāku atzīst, ka 12 mēnešu veci bērni jau ir skatījuši mobilā telefona ekrānu, dažs to dara pat četru mēnešu vecumā. Aptaujās vairums vecāku komentē, ka mazuļiem tas patīk.

Zīdaiņi skatās uz spilgtajām krāsām, vēro priekšmetu kustību, bet viņu smadzenes vēl nav spējīgas saprast to nozīmi. Aptuveni
18 mēnešu vecumā, kad bērna kognitīvās spējas ir pietiekami attīstījušās, viņš uz ekrāna attēloto sasaista ar reālo.

Augstas kvalitātes saturs
Līdz divu gadu vecumam bērnu vajadzētu atturēt no tehnoloģiju lietošanas. Vienīgais izņēmums – vecāku klātbūtnē videosaruna uz ekrāna ar citiem ģimenes locekļiem (sākot no 18 mēnešu vecuma).

Pētījumi rāda, ka televizora, mobilo telefonu un datora lietošana pirms divu gadu vecuma bērnam ir kaitīga. Tehnoloģijās vizuālais temps ir pārāk ātrs, pārstimulējošs, sirreāls, un bērns nespēj izprast saturu un to, kā tas attiecas uz viņa reālo dzīvi. Tehnoloģiju lietošana agrīnā vecumā kaitē valodas attīstībai, turpmākajām lasīšanas iemaņām, īstermiņa atmiņai, kā arī veicina uzmanības un miega traucējumus.
No divu gadu vecuma, ja vecāki vēlas sākt lietot digitālo saturu, tam ir jābūt augstas kvalitātes, bērniem piemērotam, pamācošam. Vienmēr lietojiet to kopā ar mazo, izskaidrojot saturu un veicinot jautājumus par redzēto! Video laikā atkārtojiet burtus, vārdus, skaņas, pamācoši sauciet dzīvnieku vārdus, dziediet līdzi dziesmām! Tas veicina izpratni par redzēto un dzirdēto. Šajā vecumā neļaujiet bērnam vienam pašam skatīties izvēlēto materiālu.

No divu līdz piecu gadu vecumam var atļaut lietot tehnoloģijas, bet ne vairāk kā stundu dienā. Vecākiem vienmēr jānoskatās materiāls kopā ar bērnu, paskaidrojot redzēto un veicinot viņa komentārus par to.

Pieņemas svarā un kļūst agresīvi
Ir vairāki tehnoloģiju pārmērīgas lietošanas riski. Bērns, kuram pieejams liels tehnoloģiju klāsts, var tikt pārmērīgi stimulēts ar ekrāniem un viedtālruņiem, tādējādi pietrūkst adekvāta miega daudzuma, kas nepieciešams normālai augšanai un attīstībai. Pie vainas ir redzētais stimulējošais saturs, kā arī ekrāna zilā gaisma, kas aiztur miega veicināšanai vajadzīgo melatonīna hormonu.

Tehnoloģiju izmantošana pirmsskolas vecumā ir saistīta ar pārmērīgu pieņemšanos svarā. Pierādīts, ka bērniem no četru līdz deviņu gadu vecumam, kuri skatījušies televizoru vairāk nekā pusotru stundu dienā, ir paaugstināts risks kļūt tukliem. Savukārt tīņu gados TV skatīšanās piecas stundas dienā tukluma risku paaugstina piecas reizes. To veicina fizisko kustību trūkums, kā arī neveselīgs, nekvalitatīvs ēdiens, kas bieži tiek reklamēts TV. Aizraušanās ar tehnoloģijām ēšanas laikā kavē dabisko sāta sajūtu, tādējādi veicinot pārēšanos.

Tāpat ir pierādīts, ka zīdaiņi, kā arī bērni, kuri pārmērīgi skatījušies datorā, mobilajās lietotnēs vai televizorā zīdaiņa un pirmsskolas vecumā, cieš no uzmanības, valodas attīstības, kognitīvo spēju un sabiedrisko prasmju deficītiem. Iemesls attīstības aizturē ir saistīts ar to, ka viņiem pietrūcis normālas mijiedarbības ar vecākiem un ģimeni televizora un digitālā satura dēļ.

Bērni, kuri pārmērīgi skatās un spēlē videospēles, ir pakļauti videospēļu traucējumam. Tā ir nopietna atkarība, jo viņiem zūd interese par reālo dzīvi un viņi ir vairāk pakļauti depresijām, it sevišķi pusaudžu gados. Varmācīga satura sižeti sekmē uzvedības traucējumus, jo bērns kļūst bailīgs vai apmulsis saistībā ar redzēto materiālu. Var arī gadīties, ka viņš sāk atdarināt to.

Vecākiem jābūt «pie stūres»
Bērna raksturs arī ir faktors, kas var iespaidot to, cik daudz laika viņš pavada pie ekrāniem. Pārmērīga skatīšanās ekrānā saistīta ar smagu bērna raksturu vai nenobriedušām pašregulēšanās spējām. Vecāki bieži padodas šādām bērna vēlmēm, lai tikai mājās būtu miers. Tomēr ir jābūt normām, vienalga, cik grūti tās ieviest – vecākiem ir jābūt «pie stūres»!

Problēma nav saistīta tikai ar to, ko mazulis dara, skatoties ekrānā, bet vairāk ar to, ko viņš tajā brīdī nedara. Bērns pēc dabas ir ieprogrammēts mācīties no mijiedarbības ar ģimenes locekļiem. Viņš vēro un reaģē uz cilvēku skatieniem, smaidu, sejas izteiksmi, balss toni, ķermeņa valodu. Viņam nepieciešams aiztikt, kratīt, sviest priekšmetus pa gaisu. Ja šajā vecāku un zīdaiņa mijiedarbībā viena partnera nav (vecāks vai mazulis, kas skatās televizora ekrānā), mijiedarbība nenotiek.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepazaudēt mazuli ekrānos

Kategorijas