Biznesā bez radošuma nevar

2017. gada 20. jūnijs 00:00

528

Ziemeļeiropas lielākās olu ražotnes «Balticovo» apspriežu telpā pie sienas ir fotoattēli, kur redzami Iecavas novada uzņēmuma prominentākie apmeklētāji kopā ar vadības komandas pārstāvjiem. Viens no viņiem ir komercdirektors Toms Auškāps, kura dzīvīgais stāstījums par šķietami sauso biznesa vidi nesen pārsteidza un iedvesmoja klausītājus Bauskas biznesa inkubatorā.

Toms nāk no teātra ļaužu un valodnieku dzimtas, viņa vectēvs ir režisors Pēteris Pētersons, vecāki – valodniece un politiķe Kārina Pētersone, tulkotājs un dramaturgs Raimonds Auškāps. Toms atzīst – biznesā radošums vajadzīgs vēl vairāk nekā teātrī.

Jūsu amatā ik diena nāk ar jaunumiem, ir daudz darba braucienu...
–Braucieni un biznesa tikšanās man ir gandrīz katru dienu, bet es nekādā gadījumā negribētu citādāk. Tas liek justies dzīvam, dinamika un temps liek justies forši. Tas ir jādozē, pašam jākontrolē, lai nepienāktu pārdegšanas sindroms. Pie mūsdienu informācijas aprites un notikumu daudzuma jāsaprot, ka dienā ir 24 stundas un neko diži vairāk nevar izdarīt.

Tādā darbā ļoti svarīga ir komanda...
– Bez tās nekur! Man prieks, ka mums šeit Iecavā, «Balticovo», tā ir pamatu pamats. Manas iepriekšējās darbavietas bija Rīgā un pat uz pasaules skatuves, un šeit mani ļoti patīkami pārsteidza atbildība, pašmotivētība. Katrs ļoti labi zina savu lauciņu, un man kā vadītājam ar to jārēķinās. Mūsu darbinieku lielākā daļa ir no Iecavas novada, daži – no Bauskas, Jelgavas, Rīgas, Mārupes. Viens kolēģis katru dienu brauc no Siguldas, es – no Rīgas.

Kā «Balticovo» atšķiras no jūsu agrākās pieredzes?
– Ražošana atšķiras no citām industrijām ar augstāku sarežģītību, un vispārākā pakāpe ir pārtikas ražošana, jo te ir darīšana ar dzīvām būtnēm. Es esmu nonācis visaugstākās sarežģītības biznesā. Pilnā cikla ražošanā ir ļoti sarežģīta mijiedarbība starp posmiem, kur citam ar citu jārēķinās ne tikai cilvēkiem, bet arī struktūrvienībām. Svaiga pārtika prasa lielu uzmanību – no izdēšanas brīža līdz jebkura veikala plauktam Latvijā vai tālākā valstī olas jānogādā piec-arpus dienās. Cenšamies neko nemest ārā, tāpēc mums ir pilna spektra ražotne – šķidro olu pārstrāde, vārītas olas, pulvera cehs. Mēs mākam pārvērst olu daudzos un dažādos agregātstāvokļos – ola čaumalā, šķidra vai dalīta ola, ola majonēzē vai pankūku mīklā, saldēta olu masa, vārīta lobīta vai kapāta ola... Sortimenta plašums ļauj konkurēt un pārslēgties no produkta uz produktu, jo tie nav savienoti. Ja vārītu olu tirgus nokrīt, šķidro produktu noiets ir neatkarīgs. Saldētajiem produktiem ir garāks termiņš, pulverim – pat divi gadi. Čaumalas ir ļoti labs mēslojums, bet bez termiskas apstrādes tās nedrīkst zemē iestrādāt. Mēs olas cenšamies izmantot līdz pēdējam, tā ir mūsu sociālā atbildība un rūpes par vidi.

Vai jūs to visu zinājāt, pirms atnācāt strādāt uz Iecavas novadu?
– Nē! Citās darba vietās ir trīs mēnešu ieskriešanās, un tad mauc! Telekomunikācijās bija vajadzīgs pusgads, lai pilnībā saprastu visus procesus. Šī ir pirmā industrija, kurā – neslēpšu – pēc pusgada spēju orientēties. Pēc gada sapratu, kur esmu. Tikai pēc pusotra gada pratu nostāties uz abām kājām un pārvaldīt lietas. Te procesu ir bez gala, un katru dienu nāk kas jauns.
Gadā ir divi lielie «pīķi» – Lieldienas un Ziemassvētki. Jātiek galā ar tik, cik ir. Var uzlikt mērķus vienam pārdevējam, bet kas notiks ar citiem? Iznāks tāda deķīša staipīšana. Visu laiku jāelpo līdzi, jāiet vienā pulsā, jājūt, jābūt lietas kursā par to, kas notiek pasaulē, Eiropā, tepat kaimiņos.

Kāpēc izvēlējāties mācīties biznesa vadību, ja jūsu ģimene cieši saistīta ar teātri?
– Teātra un mākslas pasaule ir mans «skābeklis», kaut pēdējā laikā darba intensitāte liegusi apmeklēt visas pirmizrādes un koncertus. Es ceru kādreiz tajā atgriezties tikpat pilnvērtīgi kā iepriekš – kā skatītājs. Tiesa, man joprojām laužas ārā saknes, un nav dienas, kad es nedomātu par iespējamu pievēršanos mākslas pasaulei, bet bija man tāda interesanta pieredze.
Es dejoju Agra Daņiļeviča «Dzirnās», un mums bija iespēja piedalīties operas «Bohēma» izrādēs kā kustību grupai. Man bija iespēja pabūt uz skatuves kopā ar Inesi Galanti – stāvēju pie mucas un sildīju rokas. (smejas) Pēc dažādiem iekšējiem kūleņiem un pārdomām es nonācu pie atklāsmes, ka vairāk gūstu, baudot mākslu. Ne tikai tas – man sabruka ilūzijas, jo par daudz ieraudzīju no aizskatuves. Tur ir savi procesi, rīvēšanās, un man nokrita rozā brilles. Tolaik jau biju izvēlējies izglītības virzienu un nolēmu nemētāties, bet turpināt sākto ceļu, nodrošināt sevi un ģimeni un iespēju baudīt mākslu, kas man sniedz enerģiju ikdienai.

Kā radošums noder biznesā?
– Nav obligāti jākāpj uz lielās skatuves. Mēs ar brāli un māsu esam sociāli aktīvi, netrūkst dzīves teātra. Biznesā radošums neatpaliek no kultūras pasaules. Tāpēc ir prieks, ka manā pārziņā ir gan mārketings – produkti, iepako-jums –, gan sabiedriskās attiecības. Tā ir dzīvā skatuve. Jāprot produktus pasniegt un iepakot katrai
valstij, jo prasības un mentalitāte atšķiras. Piemēram, mūsu brīvās turēšanas olas no Latvijas tagad brauc uz Čehijas tirgu. Dodamies uz Taivānu, kur gribam parādīt olu kulteni un pankūku masu, olu baltumus, jau gatavas smukas etiķetes ķīniešu valodā. Mums ir etiķetes arābu valodā.

Cik valodu pats zināt?
– Esmu ļoti pateicīgs, ka man skolas laikā bija iespēja gadu dzīvot Dānijā. Tas man nesa ar vienu šāvienu četrus zaķus – dāņu valoda ļāva saprast zviedru un norvēģu valodu un uzlabot angļu valodu. Tūlīt pēc atbraukšanas ar to varēju sākt darbu «Latvijas Kuģniecībā», jo tad vēl angļu valoda nebija pašsaprotama lieta. Mani vecāki labi runāja angliski. Neapmulsīšu vāciski – no skolas un pieredzes Hamburgā, kur ir Ziemeļeiropas kuģniecības centrs. Krievu valodu labi apguvu vidē, un tā ir ar citām valodām. Esmu mācījies arī itāliešu valodu, spāņu valodu apgūtu ātri, ja dzīvotu vidē.

Kā nonācāt darbā «Balticovo»?
– Kad strādāju «Latvijas Kuģniecībā», tā bija cita realitāte, ļoti atrauta no mūsu valsts ekonomikas ikdienas. Aizgāju no turienes, jo tur pārāk labi jutos, gribējās sevi izaicināt un apgūt ko jaunu. Tad vienlaikus sāku strādāt divās bankās, mācījos rāpot, staigāt, runāt Latvijas biznesa vidē. Tā bija saprotama biznesa vide ar vienotu terminoloģiju, bet nodarbojos ar diezgan gaisīgām lietām, jo, piemēram, kuģus fraktēju pa visu pasauli, bet īsti nekad neredzēju. Neredzamu līdzekļu bīdīšana man nedeva mieru, vilka pie zemes, pie dabas, pie Latvijas, pie pievienotās vērtības radīšanas. Es ražošanu šepat Latvijā uzskatu par pamatu pamatu. Darbam «Balticovo» mani uzrunāja, un es ilgi nedomāju, jo biju par ko līdzīgu sapņojis. Nodomāju – beidzot ir dota iespēja!

Ko jūs zinājāt par Iecavu, pirms atnācāt te strādāt?
– Zināju, ka tas ir pa ceļam uz Eiropu. (smejas) Apguvu vietējo ģeogrāfiju. Ar to mēs joprojām bieži sastopamies – cilvēkiem ļoti jūk Ķekava ar Iecavu. Kuram tur olas, kuram gaļa – viss viens! Mēs no ražotnes regulāri dodamies pusdienās uz Iecavu, sanāk redzēt parku, iedzīvotājus, just klimatu. Prieks par uzņēmumiem – «Iecavnieks», «Vizulo», salātu audzētājiem «Letis». Te ir daudz darbīgu cilvēku. Tā ir liela lieta – mums vairāk vajadzētu rušināties, jo zemīte tik laba mums ir dāvināta te Latvijā. Mums te ir brīnišķīgas iespējas un potenciāls, trūkst tikai darītāju drosmes un uzņēmības.

Vai kādreiz veidosit savu uzņēmumu?
– Idejas man ir, bet nav daudz laika filozofēšanai. Darbdienas ir pilnas, vakaros neko citu kā meitas un sievu redzēt negribas. Tam ir jānobriest – ja būtu ideja, ko pats nebūtu nokritizējis, es to jau būtu darījis. Es ikvienai savai domai ļoti analītiski pieeju, modelēju to. Pieļauju, ka agri vai vēlu kāda ideja mani tik ļoti pārliecinās, ka es to darīšu.

Toms Auškāps

Izglītība:
2000. gadā absolvējis Latvijas Universitāti (LU) ar bakalaura grādu biznesa administrācijā;
2001. gadā Kembridžas Transporta akadēmijā apguvis tankkuģu fraktēšanu;
2002. gadā LU ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā.

Profesionālā karjera:
1997. – 2010. gadā ekonomists un tankeru fraktēšanas menedžeris «Latvijas Kuģniecībā»;
2007. gadā līdzdibinātājs www.atlaides.lv;
2010. – 2011. gadā projektu vadītājs «Parex bankas» transporta un enerģētikas sektorā;
2011. – 2012. gadā vecākais kontu pārzinis «Baltic Miles Ltd.»;
2013. – 2014. gadā korporatīvo klientu menedžeris «Lattelecom»;
Kopš 2014. gada decembra «Balticovo» komercdirektors.

Dati: linkedin.com.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biznesā bez radošuma nevar

Kategorijas