Atpaliek par pāris nedēļām

2017. gada 16. jūnijs 00:00

579

Šogad vēsais pavasaris aizkavējis kultūraugu nobriešanu par pāris nedēļām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr ražas prognozes pagaidām nav sliktākas kā pērn.

Ziemāji gan ir mazāka auguma nekā iepriekšējos gados, un šķietami nelielais kukaiņu daudzums vēsā pavasara dēļ var izrādīties mānīgs, saka lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Kalnakrogs Agro» pārstāvis Gints Liepiņš, kas kopā ar partneriem apstrādā laukus Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā un Bauskas novada Vecsaules pagastā.

Netipiski vēlu
«Pavasaris kārtējo reizi pārsteidza ar neredzētiem karstuma un aukstuma viļņiem, sala rekordiem. Kultūraugi ir ietekmēti gan auguma, gan attīstības ziņā – vēlāki un zemāki ir gan ziemas kvieši, gan rapši. Nevar ne salīdzināt ar pagājušā pavasara augumu,» stāsta G. Liepiņš.

Pēc lauksaimnieka novērotā, rapši straujāk noziedēja, un tajos ir mazāk kukaiņu, taču tas var būt mānīgi: «Pangodiņi rapšiem bojājuši pākstis, tāpēc bez insekticīda neiztikt. To vajag arī kviešiem, jo lapgraužu nodarītā skāde, ja miglošanu nokavē, būtu lielāka. Mēs cenšamies nemiglot bez vajadzības, bet tā var iekrist un zaudēt ievērojamu daļu ražas. Tomēr slimību prognoze nav pesimistiska, ražas potenciāls ir, bet rezultāts būs atkarīgs no mitruma un citiem apstākļiem.»

Saimniecībās audzē arī dārzeņus. «Kartupeļus beidzām stādīt netipiski vēlu, tie vēl tikai nāk augšā, grūti teikt, kāds būs rezultāts,» stāsta G. Liepiņš, «agros kartupeļus šogad par tādiem saukt nevarēs, jo parasti tie ir uz Jāņiem, bet tagad nepagūsim. Domāju, ka novāksim vidējos un pēc tam vēlos ziemai.»

Pietiekams mitrums
Lauksaimnieks skaidro, ka pašlaik visām kultūrām mitruma netrūkst, galvenais, lai laikapstākļi neiekrīt galējībās: «Mums ir arī pupas, burkāni, kāposti un sīpoli diezgan lielā platībā. Tie pašlaik aug labi, jo ir saule un mitrums.»

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pirmā šīs sezonas oficiālā ražas prognozēšana rāda, ka patlaban situācija ir līdzīga pagājušajam gadam – ziemāji visā Latvijā izskatās labi, tomēr lauki ar lielāko ražas potenciālu jau ierasti vērojami Zemgalē. Tomēr pērnā rudens vēlākie sējumi atšķiras no agrāk sētajiem, jo tie ir vairāk pakļauti sausuma ietekmei un cerojuši vājāk.

Aizvadītā gada lietainais rudens ievērojami kavēja ražas novākšanu un līdz ar to arī ziemāju sēju. Tomēr pašlaik lauki visā Latvijā izskatās apmierinoši.

Nesteidzina procesu
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis vērtē: «Ziemāju ražu noteikt maijā nav vienkārši, jo vasaras augšanas laikā augus var ietekmēt sausums, negaisi un krusa, kas sējumus gulda veldrē, uzbrūk kaitēkļi un slimības. Pats galvenais – kāds būs ražas novākšanas periods. Vēsā aprīļa un maija sākuma dēļ veģetācija aizkavējusies par aptuveni 7 – 10 dienām. Ziemas rapšiem veidojas jaunie pāksteņi, un par labu nāk mēreni siltie laika apstākļi, kas šo procesu nesteidzina.»

LLKC Augkopības nodaļas speciālisti ražu prognozē desmit galvenajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapšiem, ziemas rapšiem un kartupeļiem. Divas reizes tiek apskatīti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc novākšanas notiek aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes gatavo maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem – jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem – jūlijā, augustā un oktobrī.

UZZIŅAI

Ziemāju platības
2016. gada rudenī ar ziemāju graudaugiem valstī kopumā apsēti 353,3 tūkst. ha,
par 24 tūkst. ha mazāk nekā 2015. gada rudenī, kad tie aizņēma 377,6 tūkst. ha.

Kultūru sadalījums:
m ziemas kvieši – 311 tūkst. ha,
m ziemas rapši – 82,4 tūkst. ha,
m rudzi – 32 tūkst. ha,
m tritikāle – 6,9 tūkst. ha,
m ziemas mieži – 2,9 tūkst. ha.

Dati: LLKC, CSP.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atpaliek par pāris nedēļām

Kategorijas