Komentāri: vardarbība ģimenē

Antra Ērgle, Sandra Danosa, Vilnis Auzāns

2017. gada 16. jūnijs 00:00

Kā sabiedrība var palīdzēt sievietēm, pret kurām dzīvesbiedri un/vai dēli izturas vardarbīgi?

Jāgrib izrauties
Sigma Strautmale, Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja:
– Ģimenes vardarbības gadījumi ir ļoti sarežģīti risināmi. Līdzcilvēki te neko daudz palīdzēt nevar, jo daudziem ir bail ziņot par radiem vai kaimiņiem, pat ja aizdomas ir pamatotas. Tas rāda zināmu cilvēciskuma trūkumu sabiedrībā, bailes uzņemties atbildību un iejaukties.
Nereti pat gadījumos, kad par vardarbību ziņo kaimiņi, cietušais, kas biežāk ir sieviete, atsakās no pretošanās varmākam vai apsūdzības izvirzīšanas un atkal nonāk draudīgajā situācijā. Sociālā dienesta darbiniekiem ar vardarbības gadījumiem ir grūti strādāt, jo informācijai jābūt konfidenciālai, upuris vai varmāka jāizolē, taču ilgstoši palīdzēt cietušajam nostāties uz kājām liedz līdzekļu un speciālistu trūkums. Krīzes centrā var saņemt pirmo atbalstu un ievirzi, kā pārtraukt varmācību, taču cietušajai tas jāgrib pašai. Ne visas sievietes materiālu vai psiholoģisku apsvērumu dēļ spēj turpināt dzīvi patstāvīgi, parūpēties par bērniem, uzņemties pilnu atbildību par ģimeni.
Vardarbība no abām pusēm nereti nāk līdzi kopš bērnības, un šo loku var pārcirst tikai ar spēcīgu gribu nepakļauties varmākam, neļaut viņam sevi iebiedēt. Sociālo darbinieku pienākums ir izdarīt visu tiktāl, lai cietušais spētu pats rīkoties tālāk. Sabiedrības ziņā būtu nevis vainot upuri, ko joprojām bieži redzam paziņu un kaimiņu attieksmē, bet atbalstīt, lai cietušais var nostāties uz kājām.

Atkarīgi viens no otra
ANDRA KATKEVIČA, psiholoģe:
– Vardarbība ģimenē ir sāpe, par kuru sievietei runāt grūti. Iespējams, tāpēc nereti tā atklājas caur bērniem, caur viņu bieži vien nepaklausīgo, neatbilstīgo uzvedību varmācība tiek ievērota bērnudārzos, skolās, un tikai tad sieviete sāk runāt. Ja sāk, jo parasti ir kauns. Varmācība tiek noliegta, jo arī sabiedrība neatbalsta sievieti, kura cietusi no vardarbības. Lai gan tagad jau darbojas tiesiskie mehānismi, kā nošķirt varmāku no ģimenes, dzīve rāda, ka sievietei dažreiz tāpat nenotic. Nereti vardarbīgais vīrietis visiem šķiet labs, kārtīgs ģimenes cilvēks, kurš nedzer un nepīpē, ir labs darbinieks. Daudzreiz sievietei tiek teikts – pati vainīga. Jo ilgstošāka vardarbība, jo sievietes pašcieņa vairāk sagrauta, viņai tiek norādīts, kam viņa viena ar bērniem tāda muļķe būs vajadzīga. Sieviete tam arī notic.
Vardarbīgie vīrieši ļoti prasmīgi māk uzburt medusmēneša izjūtu pēc pāridarīšanas, kas sievietei ļauj uz mirkli sajusties droši un labi, un apburtais loks turpinās. Kā zirneklis mušu savos tīklos sapinis sievieti, turpina graut viņas pašcieņu.
Varmāka un upuris ir atkarīgi viens no otra, pārtraukt viņu ciešo saikni ir grūti. Tikai tad, ja sieviete tiešām ļoti grib to pārtraukt. Ilgstoši dzīvojot ar varmāku, sievietes domāšana kļūst greiza, izmainīta, tas ir pamatīgs darbs to atjaunot. Taču tas ir iespējams. Ir personas, kam tas ir izdevies.

Aizsardzība jāmeklē policijā un tiesā
Ieva Sietniece, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste:
– Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm un iedrošinātu cietušās ziņot, vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju, biedrību «Centrs «Marta»», kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu «Soli tuvāk». Visbiežāk institūciju redzeslokā nonāk vardarbības gadījumi pret sievietēm, kur varmāka ir viņas dzīvesbiedrs. Nereti vardarbīgi ir pilngadīgie dēli, kuri varmācīgi izturas pret savu māti.
Ik gadu Valsts policija saņem vairāk nekā 8000 izsaukumu uz tā saucamajiem ģimenes konfliktiem – vidēji 24 izsaukumi diennaktī. Bauskas iecirknī šogad reģistrēti aptuveni 145 šādi izsaukumi. Ja pret personu tiek vērsta fiziskā, psiholoģiskā, seksuālā vai ekonomiskā vardarbība, droši jāvēršas policijā. Policijas darbinieks novērtēs šos draudus. Viņam ir tiesības pieņemt lēmumu par tūlītēju varmākas nošķiršanu, lai aizsargātu cietušo, viņa bērnus. Lēmums par nošķiršanu darbosies līdz astoņām dienām. Bauskas iecirknī šogad septiņos gadījumos pieņemts lēmums par nošķiršanu. Ja nepieciešama ilgāka aizsardzība, ar policijas starpniecību var iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret varmācību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: vardarbība ģimenē

Kategorijas