Svitenē briest veselīgais «saldais popkorns»

2017. gada 16. jūnijs 00:00

Rundāles novada Svitenes pagasta piemājas saimniecībā «Ezerkrasti» sākta zaļo zirnīšu vākšana.

Kraukšķīgās pākstis ar saldajiem, sulīgajiem zirņiem pirmo reizi klientiem nogādātas pirms nedēļas. Trešdien, 14. jūnijā, daļa ražas atdota arī vairumpircējam no Igaunijas, atklāja «Ezerkrastu» saimnieks Dzintars Geršebeks.

Izvēlas divas šķirnes
Viņš «Ezerkrastos» saimnieko kopā ar sievu Sarmīti, talkā nāk arī dēli. Dzintars stāsta, ka pākšaugi aizņem 0,16 ha lielu lauku un tiek audzēti jau piekto gadu. Šogad izvēlētas divas šķirnes, agrākai ražai – ‘Avola’, bet otru svitenieks vēlējās paturēt noslēpumā, jo ilgs laiks pagājis, kamēr atrasta īstā. Šai pākstis esot garākas un garša vēl saldāka.

Zirņi tiek sēti atklātā laukā. Gada simto dienu, kā pieņemts pēc senlatviešu ticējumiem, svitenieki negaida, viņu darbā svarīgs ir pēc iespējas ātrāks rezultāts. Savulaik mēģinājuši zirņus audzēt arī siltumnīcā, taču raža tur bijusi neliela, tālab arī pienesums minimāls. Šogad pākšaugi zemē guldīti 26. martā. Divas simt metru garās vagas segtas ar plēvi, bet pārējās ar agrotīklu. Rādot zaļos laukus, Sarmīte atzīst, ka šogad labāki padevušies tie, kas bijuši zem agrotīkla. Ar plēves dobēm gājis visādi. Galvenokārt cīnījušies ar neganto vēju.

Zirnīši – uz Somiju
Satraukuma vilni radījuši arī maijā piedzīvotie ziemīgie laikapstākļi. «Skatījāmies uz lauku un domājām, ka cauri būs – viss nosals. Pat ievērojama sniega kārta klāja šo teritoriju. Lapas nedaudz bija apsalušas, bet visumā zirņu lauks tika cauri sveikā. Iespējams, lielie koki, kas aug apkārt īpašumam, pasargāja no sliktākā scenārija,» pieļauj Dzintars.

Pēcāk sekojis sausuma periods, kad savukārt bijis jādomā par laistīšanu. Sūknis ievietots tuvējā upītē, elektrība ņemta no mājas, bet uz lauka likti sprinkleri jeb laistītāji. Taču kopumā Geršebeki ir apmierināti, jo zirņi esot laba kultūra. «Tie paši ražo minerālmēslus. Sākumā, ja šķiet, ka nepieciešama neliela «piešprice», mēslojumu iedodam, taču pēc tam gan ne grama vairs. Kad augi noražojuši, mēs tos «nofrizējam», un zeme atkal teju gadu dabū atpūsties. Pēc divām nedēļām te jau būs tukšs lauks,» teic Dzintars un prognozē, ka šogad ievākums būs lielāks. Pērn izdevies iegūt nepilnu tonnu, šogad esot cerības uz vismaz 1,3 tonnām. Pagājušajā gadā augi pārmērīgā mitruma dēļ cietuši no miltrasas. Šosezon savukārt aukstais laiks kavējis attīstību. Salīdzinājumam Dzintars min, ka pagājušajā gadā pirmie vasaras veselīgā «popkorna» kilogrami ievākti jau 1. jūnijā. Šogad viss kavējas aptuveni par pusotru nedēļu.

Agrāko ražu «Ezerkrasti» realizē par pieciem eiro kilogramā. Vairumā pārdodot par 4,50 eiro/kg, tie pārsvarā aizceļojot uz Igauniju, bet pēc tam uz Somiju, kur cena jau pavisam cita.

Tirgū nesēž
Svitenieki paši uz tirgu nebrauc. Esot mēģinājuši vienu gadu savu audzēto pārdot Jelgavas tirgū, taču tur pārsvarā dominējot lētais imports no Polijas, un «andele» nav gājusi no rokas. Jāizdod nauda vēl par tirdzniecības vietu un arī transportu, ja ieņēmumu tajā dienā neesot nemaz, tad sanākot tikai zaudējumi. Tālab tagad audzētais tiek realizēts tiešajā tirdzniecībā, nolasot pasūtījumam vai vairumā, piegādājot jau pārbaudītiem, uzticamiem uzpircējiem. «Tas ir liels atspaids, jo nevajag garām stundām sēdēt un nīkt. Te īsā laika posmā paņem lielu daudzumu un acumirklī arī naudu noskaita,» vairumtirdzniecības labumus nosauc Dzintars.

Aug melones un arbūzi
Līdzās ierastajiem kultūraugiem «Ezerkrastos» briest arī mūsu platuma grādiem eksotiskāki augi – melones un arbūzi. Melones esot īpaši saldas un sulīgas, ienākoties augusta beigās. Patlaban stādi apklāti ar agrotīklu. Arbūzus savā piemājas saimniecībā audzējot jau desmito gadu. Lai sagaidītu ražu, nepieciešams izvēlēties agrās šķirnes, pamāca Sarmīte. Arbūzi sviteniekiem padodas īpaši raženi, bijuši arī septiņus kilogramus smagi. Jautājot, vai šie «dienvidnieki» garšas ziņā spēj pārsist Ukrainā audzētos, Geršebeki apstiprina, ka šie viennozīmīgi esot patiesi labāki. Pērn līdzīgi kā ķirbjus salikuši arbūzus kastēs un noglabājuši saimniecības ēkā. Tie nostāvējuši līdz pat novembrim.

Melones vestas pārdot uz Centrāltirgū Rīgā. Arbūzus neesot ņēmuši, jo bijušas bažas par gatavības pakāpi. Ar melonēm ir vienkāršāk, tās atšķir pēc aromāta. Jo vairāk smaržo, jo gatavāka.

Geršebeki ir izmēģinājuši pievērsties dažādiem kultūraugiem, taču apstājušies pie zirņiem, ķiplokiem un zemenēm. «Vismazāk vietas aizņem, bet naudas ziņā ir vislielākais pienesums. Savulaik Svitene izcēlās ar brango kāpostu audzētāju skaitu. Veda prom uz Šauļiem, pārkrāva vagonos un prom uz Krieviju. Tagad vieni lielākie «Kaži» palikuši,» tagadējo ainu raksturo Dzintars.

Viņš ir pārliecināts, ja cilvēks mērķtiecīgi kaut ko dara, var sasniegt augstu rezultātu. Zemnieks pats ar savām rokām saimniecības vajadzībām daudzas lietas uzmeistarojis, piemēram, ķiploku stādāmo mašīnu. «Ziemā, kad ir daudz brīvas vaļas, sēžu garāžā un kaut ko «patapinu». Tāds ir mans vaļasprieks. Var jau visu nopirkt gatavu, bet pašam ir gan lētāk, gan arī prieks un gandarījums par paveikto,» nobeigumā saka optimistiskais Svitenes saimnieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svitenē briest veselīgais «saldais popkorns»

Kategorijas