PSRS valsts varas īstenots terors

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2017. gada 13. jūnijs 00:00

333

Ir pagājuši 30 gadi, kopš 1987. gada 14. jūnijā Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa «Helsinki-86» nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, godinot 1941. gada 14. jūnija deportācijas upurus, tādējādi oficiāli aizsākot Atmodas laiku, un 76 gadi kopš pašas latviešu nācijas traģēdijas.

«Iztīrīt valsts pārvaldi»
Latvijas vēsturē laika posms no 1940. gada jūnija līdz 1941. gada jūlijam iezīmējas ar drūmu nokrāsu. 1940. gada 17. jūnijā PSRS okupēja Latviju, sākot vērienīgus sociālistiskos pārkārtojumus un smagas represijas pret politisko, armijas un intelektuālo eliti, līdz pat Latvijas nonākšanai nacistiskās Vācijas rokās 1941. gada jūlijā.

Latvijas jaunās valdības iekšlietu ministrs Vilis Lācis 1940. gada 28. jūnijā paziņoja, ka jaunās valdības galvenais uzdevums ir iztīrīt valsts pārvaldi no tautas ienaidniekiem. Jau savā 1940. gada 23. jūnija radio runā «tautas valdības» iekšlietu ministrs Pēteris Blaus paziņoja: «Svarīgākais uzdevums, kāds jāveic Iekšlietu ministrijai, ir pilnīgi un noteikti iztīrīt valsts aparātu no reakcionāriem elementiem un tautas ienaidniekiem.» Pēc viņa formulējuma, tautas ienaidnieki bija visi K. Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma rīkotāji un atbalstītāji.

1940. gada 22. novembrī Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Iekšlietu Tautas komisariāts (IeTK) apstiprināja speciālu instrukciju, lai pēc arhīvu materiāliem noteiktu «kontrrevolucionāros un pretpadomju elementus» Latvijas PSR. Komunistiskās partijas un padomju represīvie orgāni visās Latvijas pilsētās un apriņķos sagatavoja valsts ierēdņu, rūpnīcu, fabriku un citu uzņēmumu bijušo īpašnieku, tirgotāju, namīpašnieku, naudas noguldītāju, kā arī citu «ekspluatatoru» un «sociāli bīstamo elementu» sarakstus.

Aizsargu vajāšana
Arī Bauskas apriņķis cieta no okupantu varas, tāpat kā visa pārējā Latvijas teritorija. 1940. gada otrajā pusē sākās padomju represīvo iestāžu organizēta paramilitārās organizācijas 13. Bauskas aizsargu pulka komandējošā sastāva vajāšana, kas skāra daudzus aizsargu pulka virsniekus, gandrīz visus pagastu aizsargu nodaļu priekšniekus un vadu komandierus, kā arī daudzus ierindas aizsargus, aizsardžu vadītājas un aizsardzes. 1941. gada februārī izveidoja Bauskas apriņķa aizsargu un citu «fašistiskās» organizācijās sastāvējušo personu sarakstu, kā arī plašu «kulaku» un «spekulantu» sarakstu. Pie katra uzvārda bija norādīts – «aizsargs», «jaunsargs», «Zemnieku savienības biedrs», «Sieviešu nacionālās līgas locekle» u. c.

«Kompromitējošo faktu» vākšanā tika izmantoti arī dokumenti, kas bija radušies uzņēmumu un saimniecību nacionalizācijas un 1941. gada pavasarī sāktās PSRS pasu izsniegšanas gaitā, finanšu nodaļu u. c. dokumenti, kā arī IeTK un Valsts drošības Tautas komisariāta (VDTK) slepeno aģentu ziņojumi.

Izsūtīšanas dokumenti
1941. gada 14. jūnijā notika masveidīgākās represijas – Latvijas iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju un citām PSRS attālākām nomalēm. Izsūtīšana visvairāk skāra inteliģenci, sabiedriskos un politiskos darbiniekus. Viņu lielākais vairums nokļuva spaidu un darba nometnēs, ogļraktuvēs u. c.

Latvijas iedzīvotāju deportācija kā PSRS īstenotā valsts terora sastāvdaļa bija iecerēta jau vienlaikus ar Latvijas okupāciju. 1941. gada pavasarī sākās gatavošanās deportācijai Rietumukrainā, Rietumbaltkrievijā, Moldāvijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 1941. gada 16. maijā PSRS Valsts drošības tautas komisārs V. Merkulovs nosūtīja Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai un PSRS Tautas komisāru padomei lēmuma projektu «Par pasākumiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR attīrīšanai no pretpadomju, kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem».

1941. gada jūnija sākumā LPSR VDTK centrālo iestāžu, apriņķu un pilsētu daļu darbinieki, kā arī Baltijas Sevišķā kara apgabala iestāžu darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas. Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija deportācijas Latvijas PSR VDTK apriņķu un pilsētu daļas izveidoja īpašas operatīvās grupas. Tika iecelti to vecākie, apstiprināts grupu sastāvs un noteikti deportācijas uzdevumi. Izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās šīs grupas veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešeloniem. Katras operatīvās grupas vecākais iesniedza ziņojumu («raportu») VDTK apriņķa vai pilsētas daļas priekšniekam, minot izsūtītās, neatrastās vai kaut kāda iemesla dēļ mājās atstātās personas. 1941. gada 14. jūnijā no Bauskas apriņķa kopumā tika izsūtīti 575 iedzīvotāji, no viņiem 248 gāja bojā izsūtījumā.

1941. gadā bija paredzētas vēl citas masveida deportācijas, bet tās izjauca nacistiskās Vācijas iebrukums. Vācu okupācijas laikā, atrokot masu kapus Baltezerā, Dreiliņos un citviet, tika atrastas vairāku Bauskas apriņķa iedzīvotāju mirstīgās atliekas.

Bārbeles agronoma apcietināšana
Par padomju varas zvērību turpinājumu pēc 14. jūnija deportācijas liecina arī 1941. gada jūlija preses izdevumā «Tēvija» atspoguļotais notikums ar kādu Bārbeles agronomu:

«25. jūnija rītā Bārbeles pagasta kuplajā auzu laukā darbā nogrimušo agronomu V. Aināru pārsteidza trīs svešinieku ierašanās. «Sagatavojaties braucienam uz neatgriešanos,» izskanēja spalga sarkanā gvardista balss. Pagāja nepilna stunda, un V. Ainārs jau atradās Bauskas milicijas iecirknī. Sākās bezgalīga pratināšana. Drīz pasludināja spriedumu – izsūtīšana pāri dzimtenes robežai. Apcietinātajam Aināram kopā ar vēl sešiem Bauskas iedzīvotājiem gvardistu un sarkanarmiešu pavadībā bija jāuzsāk gājiens kājām uz Rīgu. Pēc grūtā gājiena – Rīgas Centrālcietums. Sākas jauna inkvizīcija. Atraidīts tika pat lūgums pēc ūdens. Piecas stundas moku kambarī. Gaiss telpā mokoši karsts, un kaut cik elpot bija iespējams, vienīgi piekļaujot seju bunkura klonam. Pēc tam kratīšana, tās noslēgumā apcietināto ievietoja uz nāvi notiesāto kamerā. Nāves spriedums par pretvalstisku darbību. Sākās baigās gaidīšanas stundas. Uz katru apcietinātā jautājumu sargs atbildēja ar durkļa dūrienu. Citu pēc cita vīrus izveda pagalmā. Atskanēja šāvieni, apslāpēti kliedzieni, 29. jūnija rīts. 16. kamerā ieradās čekists un paziņoja, ka plkst. 12 nošaušanai jāsagatavojas V. Aināram. Ar pēdējiem spēkiem kamerā esošie izjauca koka lāviņas apņēmībā ar tām uzbrukt čekistiem, kad tie ieradīsies. Pagāja viena stunda, otra. Notiesātie uzvilka mēteļus un gatavojās pēdējam gājienam. Aiz cietuma mūriem sāka sprāgt bumbas. Pagalmā aizdegās koka nams. Smacējošs karstuma vilnis ievēlās arī 16. kamerā. Zuda katra cerība. Atskanēja pēdējie izmisuma kliedzieni. Atbildes nebija. Tad sākās pārcilvēciskas pūles. Cita pēc citas atvērās piecas koka un piecas dzelzs durvis, un nāvei nolemtie atkal saskatīja dienas gaismu. Cietuma pagalmā izkļuva vairāk nekā 100 jaunekļi, vīri un sirmgalvji. Vēl daži mirkļi, un aiz atbrīvoto pulciņa palika drūmie Rīgas Centrālcietuma mūri.»

Edvīna Suķa, 13. Bauskas aizsargu pulka Īslīces nodaļas priekšnieka, aizsarga apliecība, ko konfiscēja čeka aresta laikā.
Dzimis 1903. gadā, līdz arestam dzīvoja Bauskas apriņķa Īslīces pagasta «Tiltiņos». 1940. gada oktobrī tika izdarīta kratīšana Īslīces pagasta «Silos». Kratīšanā piedalījās Bauskas apriņķa milicis Kārlis Šterns. Tika atrasta viena «Kolta» sistēmas pistole, pusotrs kilograms medību bises pulvera, 134 mazkalibra pistoles, 258 vidēja kalibra sistēmas kaujas patronas. E. Suķi arestēja Latvijas PSR VDTK Bauskas apriņķa daļa 1941. gada 14. jūnijā, kad tika arī izsūtīts. E. Suķi notiesāja PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1942. gada 12. decembrī saskaņā ar Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskā Republikas (KPFSR) Kriminālkodeksa 58. pantu par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā. Piespriesta brīvības atņemšana uz desmit gadiem. Ieslodzījumā atradās PSRS IeTK labošanas darbu nometnē «Vjatlaga» Kirovas apgabalā no 1941. gada 14. jūnija. Par atbrīvošanas, nometinājuma vai miršanas faktu ziņu nav.

Eduarda Priedīša, 13. Bauskas aizsargu pulka II bataljona adjutanta, aizsarga, apliecība, ko konfiscēja čeka aresta laikā.
Dzimis 1905. gadā Valkas apriņķa Jaunlaicenes pagastā. Pēc profesijas mežzinis. Aizsargu organizācijā iestājās 1928. gadā, bet 1936. gada jūnijā pārskaitīts uz 13. Bauskas aizsargu pulku. No 1937. gada bija mežzinis Taurkalnes virsmežniecībā. Ar viņa iniciatīvu un gādību mežniecībā izbūvēts šaušanas laukums, kurš kalpoja vietējās rotas šaušanas mācībām. Līdz arestam dzīvoja Taurkalnes pagasta «Mežvidos». E. Priedīti arestēja deportācijas naktī LPSR VDTK Bauskas apriņķa daļa saskaņā ar KPFSR Kriminālkodeksa 58. pantu par palīdzību starptautiskajai buržuāzijai. Notiesāts uz desmit gadiem. Ieslodzījumā atradās PSRS IeTK labošanas darbu nometnē «Vjatlaga» Kirovas apgabalā no 1941. gada 14. jūnija līdz 1942. gada 1. aprīlim, kad mira no sirdstriekas. Arī ģimene 1941. gada 14. jūnija naktī tika izsūtīta, bet uz Krasnojarskas apgabalu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

PSRS valsts varas īstenots terors

Kategorijas