Komentāri: veselības apdrošināšana

Antra Ērgle, Sandra Danosa, Uldis Varnevičs

2017. gada 9. jūnijs 00:00

610

Kāds būtu labākais finansējuma variants veselības aprūpes sistēmai? Ir vai nav jāatbalsta valsts veselības apdrošināšanas ieviešana?

Mirdza Brazovska, Bauskas slimnīcas direktore

Īslaicīgs plāksteris
– Valdības darba grupā līdz šim spriestais ir vispārīgs un neskaidrs. Nav līdz galam saprotams, ko īsti grib panākt veselības aprūpes finansējuma problēmas risinātāji. Papildu naudu noteikti vajag, tas ir zināms, bet – vai valsts obligātā apdrošināšana ir veids, kas situāciju atrisinās, nav skaidrs. Manuprāt, tas būtu īstermiņa risinājums, kas aizbērs «degošos caurumus», bet tas nesakārtos sistēmu.

Jau ilgstoši nespējam sniegt medicīnisko palīdzību, jo dažādās jomās trūkst speciālistu. Stabilitātes un pārliecības medicīnā nav ne pacientiem, ne mediķiem. Ieplūdināt papildus nelielu naudas daudzumu, lai apdzēstu ugunsgrēku, nav risinājums.

Savulaik, kad strādāju ar veselības aprūpes finansēm, esmu dziļāk iepazinusi Vācijas finansēšanas sistēmu, kur maksā gan darba ņēmēji, gan darba devēji. Tai pamatā ir Bismarka apdrošināšanas modelis ar dažiem uzlabojumiem. Mums nav jāizgudro ritenis no jauna, bet jāprot pamācīties no citu labākās pieredzes. Tagad veselība ir tikai nosaukta par prioritāti, bet laiks aizrit tukšās diskusijās.

Vilma Lapinskiene, medmāsa Radvilišķos Lietuvā

Kaimiņu pieredze
– Lietuvā valsts obligātā veselības apdrošināšana ieviesta jau 1996. gadā. Bērnus, pensionārus, studentus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām un citus (līdz 20 dažādām grupām) apdrošina valsts. No strādājošo algas tiek aprēķināts veselības maksājums procentos – Lietuvā tie ir 9% no bruto algas, kas tiek iekasēti kopā ar sociālo nodokli, tad atdalīti no tā un novirzīti Valsts veselības obligātās apdrošināšanas fondā. Sistēma ir sociāli taisnīga – bagātais maksā vairāk; par tiem, kuri nav spējīgi strādāt, parūpējas valsts. Iedzīvotājiem ir arī iespēja pašiem Valsts slimokasē veikt ikmēneša maksājumu, lai saņemtu valsts obligāto veselības
apdrošināšanu – šī summa noteikta 34 eiro mēnesī.

Obligātajā veselības apdrošināšanā saskatu tikai plusus – to es droši apgalvoju kā Lietuvas pilsone un mediķe. Ārstniecība un mediķa apmeklējums, protams, ir bez maksas noteikta pakalpojumu groza robežās.

Uzskatu, ka šāda valsts veselības apdrošināšana ir izdevīga, vēl, protams, ir iespēja iegādāties papildus arī privāto veselības apdrošināšanu. Tad jau pieejamo pakalpojumu grozs ir visplašākais, arī daudziem medikamentiem ir puse cenas vai vēl lielākas atlaides. Taču zobārstniecības izdevumi gan nav iekļauti.

Olga Černišova-Stūriška, sociālā darbiniece, daudzbērnu ģimeņu biedrības «Saulgrieze» vadītāja

Daudzi paliks «aiz borta»
– Kā strādājošs cilvēks teikšu, ka nekas jauns nav jāizgudro – obligātā veselības apdrošināšana būtu tikai normāli. Ir daudzas valstis, kur tas labi strādā.

Tomēr ir ļoti daudzi, kas nevis nevēlas atrast darbu, bet nevar to izdarīt, – invalīdi, daudzbērnu māmiņas. Īpaši pēdējās atkal diskriminēs – naudas tāpat jau nav, bet nu būs jāatrod papildu līdzekļi veselības apdrošināšanai. Valstij būtu jāsamaksā par bērnu māmiņām, bet to, visdrīzāk, veiks īsu periodu. Tāpat rūp, kas būs ar invalīdiem, kuriem jau tā veselība nav labākā. Pieļauju, ka vairāk darba būs neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Pašlaik neredzu, kā šī sistēma atrisinās galvenās problēmas – to, ka sabiedrība kļūst aizvien slimāka un samazinās strādājošo skaits. Turklāt, izskatās, arī šajā gadījumā Saeima daļēji šo problēmu pārcels uz pašvaldību pleciem. Ļoti daudzi saņem pabalstus no pašvaldībām, un, visdrīzāk, pašvaldībām nāksies arī viņiem apmaksāt obligāto veselības apdrošināšanu. Kopējais vērtējums – sociālo jomu sistēma jau tagad nav sakārtota, un diez vai obligātā veselības apdrošināšana to uzlabos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: veselības apdrošināšana

Kategorijas