Briselē aizstāv arī Latvijas intereses

2017. gada 9. jūnijs 00:00

342

Laikraksts «Bauskas Dzīve» jau vairākus gadus sadarbojas ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu, rosinot lasītājus izzināt Eiropas institūciju darbību. Savu izpratni un erudīciju lasītāji var apliecināt laikraksta organizētos konkursos, veiksmīgākajiem ir iespēja divu dienu braucienā iepazīt Beļģijas galvaspilsētu, izstaigāt EP gaiteņus.

Šonedēļ šo iespēju – apmeklēt Briseli – izmantoja Bauskas mūzikas skolas direktore Anita Velmunska, dobelniece Gunta Dombrovska, kura laikraksta anketu aizpildīja, ciemojoties pie meitas Bauskā. Pensionētā skolotāja Broņislava Cine savu laimestu apmeklēt Briseli atvēlēja mazmeitai, skolotājai no Rīgas Anetei Gulbei. Pie K. Kariņa devās arī vidusskolnieks Nauris Kaspars Madzulis no Ceraukstes pagasta.

Zinošs un komunikabls
EP apmeklējuma programma izstrādāta, piedāvājot viesiem apskatīt nozīmīgāko ēkā, piemēram, lielo sēžu zāli, mazākas telpas konferencēm, kur strādā deputāti un cīnās par Eiropas vērtībām. K. Kariņš viesiem izrādīja savu 14. stāvā iekārtoto kabinetu, kuru izgaismo rīta saule. Tradicionāla ir fotografēšanās pie ES dalībvalstu karogiem. Ir iespēja uzklausīt deputātu, uzdot viņam sev interesējošus jautājumus.

«Klausoties K. Kariņa sacītajā, kā arī atceroties viņa dažādās publikācijas, pārliecinājos par deputāta darba sarežģītību. Ir jābūt zinošam, komunikablam, arī ļoti čaklam un pašdisciplinētam. Lai visu paveiktu, nevar slinkot, no rītiem nedrīkst ilgi gulēt un jābūt labā formā,» tāds iespaids par K. Kariņu radies A. Velmunskai.

Viņa savulaik apmeklējusi arī EP biroju Strasbūrā. Salīdzinot abus šos ēku kompleksus, A. Velmunska teic, ka ēkas Strasbūrā, lai arī modernas un plašas, tomēr atstājušas tādu kā pamestības, neapdzīvotības iespaidu. Turpretī milzīgais ēku komplekss Briselē šķitis kā skudru pūznis, kurā kustība pierimst vēlā vakara stundā.

Labi jāiepazīst kolēģi
N. Madzulim nozīmīgs šķitis K. Kariņa stāstītais, kā viņš veido kontaktus ar kolēģiem. Deputāta darbā liela nozīme ir kuluāru sarunām, prasmei iepazīt cilvēku, veidot dialogu. Svarīga nozīme ir valodu prasmēm. «Runājot ar vienu deputātu, K. Kariņš saskata visu frakciju, interešu grupu, kuru tas pārstāv. Tā vieglāk ir pārliecināt kolēģi par sevis izvirzīto ideju un panākt tai labvēlīgu balsojumu,» stāsta N. Madzulis.

Nacionālā piederība, prasme lepoties ar latvisko, aizstāvēt savas tautas un valsts intereses – tas saistošs K. Kariņa tēlā bija G. Dombrovskai. Viņai paticis politiķa vēstītais apzīmējums «īstens letiņš», kas izskanējis apņēmīgi un pārliecinoši.

Ar automātiem rokās
Līdztekus politisko procesu izzināšanai baušķeniekiem bija iespēja apskatīt Briseli. Šajā lielpilsētā visi bija pirmo reizi. Viena no atklāsmēm – kontrastu pilsēta. Smalkos uzvalkos tērpti birokrāti, steidzīgi un lietišķi Eiropas institūciju ierēdņi un daudz ubagotāju tūristu iecienītajās ielās. Uzkrītošs daudzums tumšādainu cilvēku un patrulējoši karavīri formās.

«Bija neomulīgi, pamanot, ka puiši rādītājpirkstu tur uz šaujamieroča gaiļa. Tas nozīmē, ka viņi jebkurā sekundē ir gatavi šaut. Dažos lielajos tirdzniecības centros gājēju plūsma novirzīta uz vienām durvīm. Tur katru ienācēju novēro apsargi. Balstoties pieredzē un teorētiskajās zināšanās, ik pa laikam kādu cilvēku viņi aptur, lūdz parādīt, kas ir somā. Mūs viņi nepārbaudīja, tomēr neomulības izjūta nekļuva mazāka,» novērojumus atklāj A. Velmunska.

Nezāles puķu dobēs
Diplomētai agronomei G. Dombrovskai bija iebildumi pret Briseles parkiem. Bija iespēja apskatīt līdzās EP biroju ēkai iekārtoto Leopolda dārzu. «Parks tiešām skaists, vareni koki, bet apstādījumi, ziedu dobes – nožēlojami. Taisni vai gribējās mesties tur iekšā, izravēt nezāles, sastādīt glītus ziedus. Neticu, ka bagātajā Briselē tādām lietām nepietiek naudas. Nezinu, kas tas ir – gaumes trūkums vai slinkums, bet man nepatika,» tā G. Dombrovska.

«Šis brauciens mums bija arī kā neliels ceļojums laikā. Briselē ieelpojām ziedošo liepu aromātu, Bauskā līdz tam vēl labs laiciņš jāgaida,» atzina A. Velmunska.

Protams, Briseles senā arhitektūra, krāšņās ēkas centrālajā laukumā nevienu neatstāj vienaldzīgu. Baušķenieki bija apmierināti ar iespēju iepazīt Briseli, ejot ne tikai pa tradicionālajiem tūristu maršrutiem. Tika apskatīta Sv. Ibēra galerija – pirmā tirdzniecības pasāža Eiropā, kas atklāta 1847. gadā. Neparasts ir stāsts par Marijas Magdalēnas kapelu, kas ir viens no vecākiem dievnamiem Briselē. Agrāk tā atradās uz pakalna tagad uzbūvētās Centrālās stacijas vietā. Pagājušā gadsimta vidū to nojauca, lai pēc tam pārsimts metru attālumā uzceltu no jauna. Agrākajā baznīcas vietā ierīkoja dzelzceļa stacijas inženiertehniskās būves.

Uz ielas čurā sunītis
Beļģijas galvaspilsētas apmeklējuma laikā allaž tiek apskatīts arī pilsētas simbols – čurājošais puisītis. Leģendu par to ir tik daudz, ka, ieraugot oriģinālo figūriņu, reti kurš pārsteigumā neizdveš: «Tik mazs!?» Vecpilsētā ir arī čurājošās meitenītes skulptūra, kuru no netīkamiem apmeklētājiem sargā metāla restes. Kādā centra ieliņas krustojumā piestājis metāla sunītis, lai pie staba izdarītu savas lietas. Ielas malā esošā figūra pirms gada cieta no kāda neuzmanīga kravas automobiļa vadītāja. Tagad veidojums ir vietā. Ja krancīti izdodas atrast, tad tūristi steidz pie tā fotografēties.

EP viesiem nodrošināts bija lidojums uz Beļģiju un atpakaļ. Briselē tika apmaksāta viesnīca, arī vakariņas vecpilsētas krodziņā. Interesanti, ka atceļā lidmašīnas apkalpē strādāja stjuarte no Bauskas. Nosēšanās Rīgā vienam otram ceļotājam nedaudz pakutināja nervus, jo lidaparāts virs galvaspilsētas izmeta papildu loku. Tas, cerams, bija kādu citu iemeslu, ne tehnisku problēmu dēļ.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Briselē aizstāv arī Latvijas intereses

Kategorijas