EP vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie

2009. gada 8. jūnijs 13:52

800

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas noslēdzās svētdien, pārliecinošu uzvaru guvušas labēji centriskās partijas, kuras izcīnījušas 276 deputātu vietas, tādējādi nodrošinot sev lielāko frakciju Eiropas Savienības (ES) likumdevēju sapulcē, liecina EP veiktās oficiālās aplēses.Otrajā vietā ierindojušies sociālisti, kas no 736 deputātu vietām izcīnījuši 159 vietas. Viņiem seko liberāļi ar 81 mandātu. Savukārt zaļie ieguvuši 54 likumdevēju vietas.Vienlaikus, sociālistiem nespējot izmantot vēlētāju satraukumu, kuru izraisījusi ekonomikas lejupslīde, savas pozīcijas nostiprinājušas galēji labējās, pret imigrantiem noskaņotās un eiroskeptiskās partijas.Piemēram skandālu vajāto Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna vadīto leiboristu partiju trešajā vietā atbīdījusi Apvienotās Karalistes neatkarības partija (UKIP), kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no ES.Pirmo reizi Eiropas Parlamentā iekļuvusi arī galēji labējā Britu nacionālā partija (BNP), kas vienu deputāta vietu atņēmusi leiboristiem.Tikmēr pretrunīgi vērtētā pret islāmu noskaņotā nīderlandiešu politiķa Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija ar 17% balsu Nīderlandē ierindojusies otrajā vietā.Arī Somijā ievērojamus panākumus guvusi eiroskeptiski noskaņotā un nacionālistiskā Īsto somu partija, kuru atbalstījuši desmit procenti vēlētāju.Galēji labējie nostiprinājuši savas pozīcijas arī Ungārijā un Rumānijā, taču viņi nav spējuši nodrošināt sev tik lielu ietekmi, kā prognozēja daži analītiķi."Ekstrēmās partijas ir ļoti heterogēnas. Mazticams, ka tās pārstāvēs saliedētu bloku," uzskata Eiropas Politikas centra pārstāvis Antonio Misiroli.Vēlētāji sodījuši pie varas esošās centriski kreisās partijas Lielbritānijā, Spānijā un Portugālē. Sāpīgu sakāvi cietuši arī Vācijas sociāldemokrāti, kuri šobrīd sastāv koalīcijā ar konservatīvajiem, kā arī opozīcijā esošie Francijas sociālisti. Bet visgraujošāko sakāvi, šķiet, piedzīvojuši Ungārijas sociālisti, un opozīcijā esošo konservatīvo panākumi varētu destabilizēt jau tā novājināto valdību, uzskata analītiķi."Šis Eiropas sociāldemokrātijai ir skumjš vakars. Mēs esam īpaši vīlušies, [šis ir] mums rūgts vakars," atzina EP sociālistu frakcijas līderis Martins Šulcs.Tikmēr konservatīvo frakcija - Eiropas tautas partija (ETP) sev nodrošinājusi gandrīz tikpat lielu mandātu skaitu kā iepriekšējā EP sasaukumā, lai gan tajā bija vairāk deputātu - 785.Šādus panākumus konservatīvie nodrošinājuši neskatoties uz to, ka frakciju pametuši britu toriji un Čehijas pilsoniskie demokrāti.Raidorganizācija BBC aplēses liecina, ka leiboristi ieguvuši tikai 16% balsu, atpaliekot no lielākās opozīcijas partijas - konservatīvajiem, kurus atbalstījuši 27% britu, un no UKIP, kas spējusi pārliecināt 17% vēlētāju.Arī Vācijā kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie guvuši uzvaru, ievērojami pārspējot pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām savus sīvākos sāncenšus sociāldemokrātus.Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī Tautas kustības savienība (UMP) ieguvusi 28 procentus balsu, kamēr opozīcijā esošie sociālisti izcīnījuši tikai 16,8%, pavisam nedaudz apsteidzot zaļos.Pat skandālu plosītā Itālijas premjerministra Brīvības tautas partija (PDL) ar 35% balsu izvirzījusies pārliecinošā vadībā.Tikmēr Spānijā opozīcijā esošā konservatīvā tautas partija (PP), iegūstot 42% balsu, pārspējusi premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero sociālistus, kurus atbalstījuši 38% vēlētāju.Negaidītu sakāvi cietis arī Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs, kura vadītos sociālistus apsteiguši centriski labējie sociāldemokrāti.Austrijā vislielākos panākumus guvis eiroskeptiķa Hansa Pētera Martina saraksts, kamēr valdošajā koalīcijā esošie sociāldemokrāti piedzīvojuši vēsturē sliktākos vēlēšanu rezultātus.Īrijā, kur vēlēšanas notika jau piektdien, vēlētāji novērsās no premjerministra Braiena Kovena centriskās partijas "Fianna Fail", dodot priekšroku opozīcijā esošajai "Fine Gael". Tomēr pagaidām nav skaidrs kā veicies eiroskeptiskajai partijai "Libertas", kas bija galvenais spēks, organizējot pret Lisabonas līgumu vērsto kampaņu.Tomēr Grieķijā konservatīvie cietuši pirmo sakāvi pēdējo piecu gadu laikā, uzvarētāja laurus atdodot opozīcijā esošajiem sociālistiem.Vēlētāju aktivitāte šī gada EP vēlēšanās bija rekordzema, un no aptuveni 388 balsstiesīgajiem ES pilsoņiem pie balsošanas urnām devās tikai 43,6%. Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2004.gadā, piedalījās 45,5% balsstiesīgo eiropiešu.Taču tas tikai apliecina vēsturisko tendenci - ES likumdevēju sapulces vēlēšanās kopš 1979.gada, kad tās notika pirmo reizi, vēlētāju aktivitāte uzrāda stabilu kritumu."Aktivitāte, salīdzinot ar 2004.gadu, liecina, ka šis nav laiks pašapmierinātībai," atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, kura izredzes ieņemt amatu uz vēl vienu termiņu vairojusi centriski labējo uzvara.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

EP vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie

Kategorijas