Izveidojies vietējo zemeņu deficīts

2017. gada 7. jūnijs 07:46

1636

Vēsais pavasaris un maijā piedzīvotās salnas aizkavējuši visvairāk gaidīto vietējo ogu – zemeņu – ražu. Mūspusē pašlaik nopērkamas tikai siltumnīcās audzētās pašmāju saldās ogas. Bauzes tirgū nedēļas nogalē pārdevējs no Vecsaules par kilogramu zemeņu prasīja septiņus eiro, bet Rundāles novada saimniecība «Lepšas» savā tirdzniecības vietā «Lepšukalnos» šonedēļ savu produkciju tirgo par 8 –10 eiro kilogramā.

«Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks, komentējot situāciju, teic – «tās nav zemenes, tās ir asaras». «Katru dienu vien pa pārdesmit kilogramiem salasām no plēves tuneļos augošajiem stādiem. Uz lauka zemenes ir noziedējušas, ogas aizmetušās, kā zīmuļa gals un nedaudz lielākas zaļas stāv čupu čupām. Nelabvēlīgs bijis viss aprīlis, maijs un tagad arī jūnijs. Pašlaik mēs normālam ražas gadam atpaliekam par divām nedēļām. Labai ražai patlaban neko citu nevajag kā tikai siltu laiku. Ogas tuneļos vēl būs vismaz nedēļu, bet, ja laikapstākļi būs līdzīgi, zemeņu tirdzniecība apstāsies pavisam. Scenārijs varētu mainīties, ja būs kādas klimatiskās izmaiņas,» spriež A. Upenieks.

Viņš atklāj, ka pirmie 18 kilogrami saldo vasaras vēstnešu «Lepšukalnos» realizēti 29. maijā, svētdien, 4. jūnijā, 24 kilogrami, bet pirmdien, 5. jūnijā, 32 kilogrami zemeņu. Sīkāko ogu kilograms tiek atdots par astoņiem eiro, bet par lielajām tiek prasīti 10 eiro. Cilvēki arī esot gatavi maksāt šādu cenu, ogas pie saimniecības ierīkotajā veikaliņā tiek iztirgotas, daždien pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu.

«Uzskatu, ka tā ir atbilstīga maksa par kvalitatīvu preci. Visu izšķir garšas kārpiņas. Mūsu zemenēm garšas īpašības ir nekļūdīgas, kuras viltot ir grūti,» teic A. Upenieks. Viņš uzsver, ka cenu nosaka arī apjoms. «Padomju laikos bija tāds vārds «deficīts», tas tagad ir attiecināms arī uz vietējām ogām. Mēs strādājam deficīta režīmā, tālab arī cena turas salīdzinoši augsta. Pērn, kad bija dienas, kad novācām līdz pustonnai dienā, varējām prasīt četrus un trīs eiro kilogramā,» situāciju raksturo A. Upenieks. Viņš prognozē, ka arī šonedēļ maksa par zemenēm nebūs zemāka par jau noteikto. Par nākamo nedēļu vēl spriest grūti, visu noteikšot apjoms.

Cenu neapšaubāmi ietekmē arī citu valstu zemeņu klātbūtne vietējā tirgū. Cenu starpība ar, piemēram, Polijā audzētajām ogām vispirms veidojoties tāpēc, ka poļu zemnieki saņem daudz lielākas subsīdijas nekā Latvijas zemnieki. Otrkārt, poļi iemācījušies zemenes, izņemot lasīšanu, izaudzēt teju bez roku darba. Lauki tiek migloti, sākot ar augsnes dezinfekciju un beidzot ar ražu. Treškārt, nevienam neesot noslēpums, ka zemenes no Polijas bieži tiek ievestas un pārdotas «pa melno», nemaksājot nodokļus, kas gan esot jādara mūsu ražotājiem un tirgotājiem. A. Upenieks teic, ka viss ir pircēja ziņā, vai iegādāties pašmāju ogas bez liekas ķīmijas vai tomēr lētākas un, iespējams, ar kaitīgu vielu klātbūtni.

Zemenes Kurmenes pagasta centrā audzē Imants Anšancs. Viņš atklāja, ka pašlaik zemeņu stādījumi aizņem divus hektārus. Iepriekš bijuši septiņi, bet pamazām platības samazinātas. Nākotnē plānots atkal zemeņu laukus paplašināt. Lai ogas būtu ilgāk, stāda agro, vidējo un vēlo šķirņu zemenes, arī pašiem ģimenē garšo šīs ogas.

«Nenoliedzami šogad viss notika vēlāk. Zemenes esam apklājuši ar agrotīklu. Straujais karstums ātri izdzina stādiņus, tie ir krietni pastīdzējuši. Ogu šogad arī būs mazāk, domāju, ka tā būs visiem audzētājiem,» teic I. Anšancs, atzīstot, ka dabai grūti ko padarīt. Savulaik zemenes augušas četrus kilometrus no pagasta centra, bet tur bijusi tik smilšaina augsne, ka stādi un arī ogas saulē sakaltuši. Toreiz kurmeniešiem ļauts ogas lasīt par baltu velti.

«Bauskas Dzīve» otrdien, 6. jūnijā, Bauzes tirgū novēroja, ka vairākās vietās tiek tirgotas Lietuvas zemenes. Otrdien par kilogramu kaimiņvalsts ogu pārdevēji prasīja četrus eiro. Grieķijā audzētās saldās ogas tirdzniecības vietā pie lielveikala «Rimi» un «Supernetto» maksāja 3,50 eiro kilogramā.

Vietējās zemenes tirgos lielākā skaitā beidzot varētu parādīties šīs nedēļas beigās, Latvijas Radio prognozēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts dārzkopībā Māris Narvils.

Viņš atzina, ka zemenes ietekmējis aukstums maija sākumā un vēsais pavasaris kopumā, dažas šķirnes vēl turpina ziedēt, un vietējās ogas tirgos varētu parādīties šīs nedēļas beigās. Šogad zemeņu raža būs vēlāk, un, iespējams, arī vietējo ogu varētu būt mazāk, prognozēja M. Narvils.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izveidojies vietējo zemeņu deficīts

Kategorijas